4. Paṭiniddesavāro

1. Desanāhāravibhaṅgo

5. Tattha katamo desanāhāro? ‘‘Assādādīnavatā’’ti gāthā ayaṃ desanāhāro. Kiṃ desayati? Assādaṃ ādīnavaṃ nissaraṇaṃ phalaṃ upāyaṃ āṇattiṃ. Dhammaṃ vo, bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsessāmīti.

Tattha katamo assādo?

‘‘Kāmaṃ [kāmamādikā imā cha gāthā su. ni. 772 passitabbā] kāmayamānassa, tassa cetaṃ samijjhati;

Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchatī’’ti.

Ayaṃ assādo.

Tattha katamo ādīnavo?

‘‘Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno;

Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppatī’’ti.

Ayaṃ ādīnavo.

Tattha katamaṃ nissaraṇaṃ?

‘‘Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro;

Somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattatī’’ti.

Idaṃ nissaraṇaṃ.

Tattha katamo assādo?

‘‘Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā, gavāssaṃ dāsaporisaṃ;

Thiyo bandhū puthū kāme, yo naro anugijjhatī’’ti.

Ayaṃ assādo.

Tattha katamo ādīnavo?

‘‘Abalā naṃ balīyanti, maddante naṃ parissayā;

Tato naṃ dukkhamanveti, nāvaṃ bhinnamivodaka’’nti.

Ayaṃ ādīnavo.

Tattha katamaṃ nissaraṇaṃ?

‘‘Tasmā jantu sadā sato, kāmāni parivajjaye;

Te pahāya tare oghaṃ, nāvaṃ sitvāva pāragū’’ti.

Idaṃ nissaraṇaṃ.

Tattha katamaṃ phalaṃ?

‘‘Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, chattaṃ mahantaṃ yatha vassakāle;

Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārī’’ti.

Idaṃ phalaṃ.

Tattha katamo upāyo?

‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā’’ti…pe…

‘‘Sabbe saṅkhārā [passa dha. pa. 277] dukkhā’’ti…pe…

‘‘Sabbe dhammā anattā’’ti, yadā paññāya passati;

Atha nibbindati dukkhe, esa maggo visuddhiyā’’ti.

Ayaṃ upāyo.

Tattha katamā āṇatti?

‘‘Cakkhumā [passa udā. 43] visamānīva, vijjamāne parakkame;

Paṇḍito jīvalokasmiṃ, pāpāni parivajjaye’’ti.

Ayaṃ āṇatti.

‘‘‘Suññato lokaṃ avekkhassu,

Mogharājā’ti āṇatti, ‘sadā sato’ti upāyo;

‘Attānudiṭṭhiṃ ūhacca [uhacca (ka.) passa su. ni. 1125], evaṃ maccutaro siyā’’’.

Idaṃ phalaṃ.

6. Tattha bhagavā ugghaṭitaññussa puggalassa nissaraṇaṃ desayati, vipañcitaññussa puggalassa ādīnavañca nissaraṇañca desayati, neyyassa puggalassa assādañca ādīnavañca nissaraṇañca desayati.

Tattha catasso paṭipadā, cattāro puggalā. Taṇhācarito mando satindriyena dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti satipaṭṭhānehi nissayehi. Taṇhācarito udatto [udattho (sī.) u + ā + dā + ta] samādhindriyena dukkhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti jhānehi nissayehi. Diṭṭhicarito mando vīriyindriyena sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti sammappadhānehi nissayehi. Diṭṭhicarito udatto paññindriyena sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti saccehi nissayehi.

Ubho taṇhācaritā samathapubbaṅgamāya vipassanā niyyanti rāgavirāgāya cetovimuttiyā. Ubho diṭṭhicaritā vipassanāpubbaṅgame samathena niyyanti avijjāvirāgāya paññāvimuttiyā.

Tattha ye samathapubbaṅgamāhi paṭipadāhi niyyanti, te nandiyāvaṭṭena nayena hātabbā, ye vipassanāpubbaṅgamāhi paṭipadāhi niyyanti, te sīhavikkīḷitena nayena hātabbā.



4. 指引开示
1. 开示食分别
5. 此中，什么是开示食？“以乐等”之偈颂，此是开示食。开示什么？乐、过患、出离、果、方便、教诫。“诸比丘，我将为你们开示法，初善、中善、后善、有义、有文、究竟圆满、清净的梵行，我将为你们阐明。”
此中，什么是乐？
“希求欲乐之人，如果他的愿望实现；
充满欢喜，获得了他所想要的。”
此是乐。
此中，什么是过患？
“如果这希求欲乐之人，随欲而生之人；
那些欲乐舍弃他，如同被箭射中而倒下。”
此是过患。
此中，什么是出离？
“谁舍弃欲乐，如同蛇蜕皮；
于世间寂静、清凉，圣者超越生死。”
此是出离。
此中，什么是乐？
“田地、财产、金子，牛、马、奴仆；
女人、亲族、种种欲乐，男子耽著于此。”
此是乐。
此中，什么是过患？
“弱者被强者征服，放纵者为随从所困；
然后痛苦降临于他，如同破船进水。”
此是过患。
此中，什么是出离？
“因此，人应当恒常、精勤，舍弃欲乐；
舍弃它们，渡过瀑流，如同划船渡到彼岸。”
此是出离。
此中，什么是果？
“法守护奉行法之人，如同大伞在雨季；
这是修习善法的利益，奉行法者不堕恶趣。”
此是果。
此中，什么是方便？
“诸行无常”……
“诸行是苦”……
“诸法无我”，当以智慧观见；
然后于苦生厌离，此是清净之道。
此是方便。
此中，什么是教诫？
“有眼之人要如毒蛇，在危险存在时；
智者在世间，要舍弃恶行。”
此是教诫。
“‘以空观世间’，
是教诫‘魔罗之王’；‘恒常、精勤’是方便；
‘舍弃我见’，这样就能超越死亡”。
此是果。
6. 此中，佛陀为未证悟之人开示出离，为已部分证悟之人开示过患和出离，为已成熟之人开示乐、过患和出离。
此中，有四种道支，四种人。贪欲驱使的愚者以信根从苦道支，以慢智证得，依止于信处。贪欲驱使的利根者以定根从苦道支，以疾智证得，依止于禅那处。邪见驱使的愚者以精进根从乐道支，以慢智证得，依止于正精进处。邪见驱使的利根者以慧根从乐道支，以疾智证得，依止于真理处。
两种贪欲驱使者，以止业处为先导的观，导向于贪的断除，心解脱。两种邪见驱使者，以观业处为先导的止，导向于无明的断除，慧解脱。
此中，以止业处为先导的道支而出离者，应以“牧牛”之法调伏，以观业处为先导的道支而出离者，应以“狮子游戏”之法调伏。

7. Svāyaṃ hāro kattha sambhavati, yassa satthā vā dhammaṃ desayati aññataro vā garuṭṭhānīyo sabrahmacārī, so taṃ dhammaṃ sutvā saddhaṃ paṭilabhati. Tattha yā vīmaṃsā ussāhanā tulanā upaparikkhā, ayaṃ sutamayī paññā. Tathā sutena nissayena yā vīmaṃsā tulanā upaparikkhā manasānupekkhaṇā, ayaṃ cintāmayī paññā. Imāhi dvīhi paññāhi manasikārasampayuttassa yaṃ ñāṇaṃ uppajjati dassanabhūmiyaṃ vā bhāvanābhūmiyaṃ vā, ayaṃ bhāvanāmayī paññā.

8. Paratoghosā sutamayī paññā. Paccattasamuṭṭhitā yoniso manasikārā cintāmayī paññā. Yaṃ parato ca ghosena paccattasamuṭṭhitena ca yonisomanasikārena ñāṇaṃ uppajjati, ayaṃ bhāvanāmayī paññā. Yassa imā dve paññā atthi sutamayī cintāmayī ca, ayaṃ ugghaṭitaññū. Yassa sutamayī paññā atthi, cintāmayī natthi, ayaṃ vipañcitaññū [vipaccitaññū (sī.)]. Yassa neva sutamayī paññā atthi na cintāmayī, ayaṃ neyyo.

9. Sāyaṃ dhammadesanā kiṃ desayati? Cattāri saccāni dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Ādīnavo ca phalañca dukkhaṃ, assādo samudayo, nissaraṇaṃ nirodho, upāyo āṇatti ca maggo. Imāni cattāri saccāni. Idaṃ dhammacakkaṃ.

Yathāha bhagavā – ‘‘idaṃ dukkha’’nti me, bhikkhave, bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, sabbaṃ dhammacakkaṃ.

Tattha aparimāṇā padā, aparimāṇā akkharā, aparimāṇā byañjanā, aparimāṇā ākārā neruttā niddesā. Etasseva atthassa saṅkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ [uttānikammaṃ (ka.)] paññatti, itipidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ.

‘‘Ayaṃ dukkhasamudayo’’ti me, bhikkhave, bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ…pe… ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti me, bhikkhave…pe… ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti me, bhikkhave, bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ.

Tattha aparimāṇā padā, aparimāṇā akkharā, aparimāṇā byañjanā, aparimāṇā ākārā neruttā niddesā. Etasseva atthassa saṅkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ paññatti itipidaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ.

Tattha bhagavā akkharehi saṅkāseti, padehi pakāseti, byañjanehi vivarati, ākārehi vibhajati, niruttīhi uttānīkaroti [uttāniṃ karoti (ka.)], niddesehi paññapeti. Tattha bhagavā akkharehi ca padehi ca ugghaṭeti [ugghāṭeti (sī.)], byañjanehi ca ākārehi ca vipañcayati, niruttīhi ca niddesehi ca vitthāreti. Tattha ugghaṭanā [ugghāṭanā (sī.)] ādi, vipañcanā majjhe, vitthāraṇā pariyosānaṃ. Soyaṃ dhammavinayo ugghaṭīyanto ugghaṭitaññūpuggalaṃ vineti, tena naṃ āhu ‘‘ādikalyāṇo’’ti. Vipañcīyanto vipañcitaññūpuggalaṃ vineti, tena naṃ āhu ‘‘majjhekalyāṇo’’ti. Vitthārīyanto neyyaṃ puggalaṃ vineti, tena naṃ āhu ‘‘pariyosānakalyāṇo’’ti.



7. 自身证悟在哪里发生呢？导师为他说法，或者其他值得尊敬的同梵行者，他听闻那法后生起信心。在此，对于（法）的思辨、精勤、比较、审察，此是闻所成慧。同样，以闻为基础，对于（法）的思辨、比较、审察、内心观察，此是思所成慧。与此二慧相应地思维后所生起的证悟，无论是见道地还是修道地，此是修所成慧。
8. 来自他人的声音是闻所成慧。自身生起的如理作意是思所成慧。来自他人的声音与自身生起的如理作意（两者结合）而生起的证悟，此是修所成慧。拥有闻所成慧和思所成慧这两种智慧的，这是未证悟者。拥有闻所成慧，没有思所成慧的，这是已部分证悟者。既没有闻所成慧，也没有思所成慧的，这是已成熟者。
9. 晚间的法说开示什么？四圣谛：苦、集、灭、道。过患和果是苦，乐是集，出离是灭，方便和教诫是道。此是四圣谛。此是法轮。
如佛陀所说——“诸比丘，此是苦”，我在波罗奈斯（瓦拉纳西）鹿野苑，转动了无上法轮，沙门、婆罗门、天、魔、梵天，世间任何人都不能使之停止，一切法轮。
此中，无量的词句、无量的字母、无量的文饰、无量的形式、无数的词源、无数的解说。对这意义的提示、阐明、解释、分析、显示，此宣说，即此是苦圣谛。
“诸比丘，此是苦集”，我在波罗奈斯（瓦拉纳西）鹿野苑，转动了无上法轮……“诸比丘，此是苦灭”……诸比丘，此是趣向苦灭之道，我在波罗奈斯（瓦拉纳西）鹿野苑，转动了无上法轮，沙门、婆罗门、天、魔、梵天，世间任何人都不能使之停止。
此中，无量的词句、无量的字母、无量的文饰、无量的形式、无数的词源、无数的解说。对这意义的提示、阐明、解释、分析、显示，此宣说，即此是趣向苦灭之道圣谛。
此中，佛陀以字母提示，以词句阐明，以文饰解释，以形式分析，以词源显示，以解说宣说。此中，佛陀以字母和词句引导未证悟者，以文饰和形式使已部分证悟者生起洞察，以词源和解说使已成熟者得到广释。此中，引导是开始，生起洞察是中间，广释是最终。此法与律被引导时，引导未证悟者，因此称它为“初善”。被洞察时，使已部分证悟者生起洞察，因此称它为“中善”。被广释时，引导已成熟者，因此称它为“后善”。

10. Tattha chappadāni attho saṅkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ paññatti, imāni chappadāni attho. Chappadāni byañjanaṃ akkharaṃ padaṃ byañjanaṃ ākāro nirutti niddeso, imāni chappadāni byañjanaṃ. Tenāha bhagavā ‘‘dhammaṃ vo, bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjana’’nti.

Kevalanti lokuttaraṃ, na missaṃ lokiyehi dhammehi. Paripuṇṇanti paripūraṃ anūnaṃ anatirekaṃ. Parisuddhanti nimmalaṃ sabbamalāpagataṃ pariyodātaṃ upaṭṭhitaṃ sabbavisesānaṃ, idaṃ vuccati tathāgatapadaṃitipi tathāgatanisevitaṃitipi tathāgatārañjitaṃitipi, atocetaṃ brahmacariyaṃ paññāyati. Tenāha bhagavā ‘‘kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsessāmī’’ti.

Kesaṃ ayaṃ dhammadesanā, yogīnaṃ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano –

‘‘Assādādīnavatā, nissaraṇampi ca phalaṃ upāyo ca;

Āṇattī ca bhagavato, yogīnaṃ desanāhāro’’ti.

Niyutto desanāhāro.

2. Vicayahāravibhaṅgo



10. 此中，意义、提示、阐明、解释、分析、宣说，此六者是意义。文饰、字母、词句、形式、词源、解说，此六者是文饰。因此，佛陀说“诸比丘，我将为你们开示法，初善、中善、后善、有义、有文”。
究竟是指出世间，非与世间法混杂。圆满是充满、无缺、无过。清净是无垢、去除一切污垢、远离、成就一切殊胜，这被称为如来之足迹，也称为如来之所行，也称为如来之所乐，由此可知这梵行。因此，佛陀说“究竟圆满、清净的梵行，我将为你们阐明”。
此法说是为谁开示？为瑜伽行者。因此，尊者摩诃迦旃延说：
“乐与过患，以及出离和果，还有方便；
佛陀的教诫，是瑜伽行者的开示食。”
开示食已解说完毕。
2. 审察食分别

11. Tattha katamo vicayo hāro? ‘‘Yaṃ pucchitañca vissajjitañcā’’ti gāthā, ayaṃ vicayo hāro.

Kiṃ vicinati? Padaṃ vicinati, pañhaṃ vicinati, visajjanaṃ [vissajjanaṃ (sī. ka.)] vicinati, pubbāparaṃ vicinati, assādaṃ vicinati, ādīnavaṃ vicinati, nissaraṇaṃ vicinati, phalaṃ vicinati, upāyaṃ vicinati, āṇattiṃ vicinati, anugītiṃ vicinati, sabbe nava suttante vicinati. Yathā kiṃ bhave, yathā āyasmā ajito pārāyane bhagavantaṃ pañhaṃ pucchati –

‘‘Kenassu [passa su. ni. 1038] nivuto loko, [iccāyasmā ajito,]

Kenassu nappakāsati;

Kissābhilepanaṃ brūsi, kiṃ su tassa mahabbhaya’’nti.

Imāni cattāri padāni pucchitāni, so eko pañho. Kasmā? Ekavatthu pariggahā, evañhi āha ‘‘kenassu nivuto loko’’ti lokādhiṭṭhānaṃ pucchati, ‘‘kenassu nappakāsatī’’ti lokassa appakāsanaṃ pucchati, ‘‘kissābhilepanaṃ brūsī’’ti lokassa abhilepanaṃ pucchati, ‘‘kiṃsu tassa mahabbhaya’’nti tasseva lokassa mahābhayaṃ pucchati. Loko tividho kilesaloko bhavaloko indriyaloko.

Tattha visajjanā –

‘‘Avijjāya nivuto loko, [ajitāti bhagavā,]

Vivicchā [vevicchā (su. ni. 1039)] pamādā nappakāsati;

Jappābhilepanaṃ brūmi, dukkhamassa mahabbhaya’’nti.

Imāni cattāri padāni imehi catūhi padehi visajjitāni paṭhamaṃ paṭhamena, dutiyaṃ dutiyena, tatiyaṃ tatiyena, catutthaṃ catutthena.

‘‘Kenassu nivuto loko’’ti pañhe ‘‘avijjāya nivuto loko’’ti visajjanā. Nīvaraṇehi nivuto loko, avijjānīvaraṇā hi sabbe sattā. Yathāha bhagavā ‘‘sabbasattānaṃ, bhikkhave, sabbapāṇānaṃ sabbabhūtānaṃ pariyāyato ekameva nīvaraṇaṃ vadāmi yadidaṃ avijjā, avijjānīvaraṇā hi sabbe sattā. Sabbasova, bhikkhave, avijjāya nirodhā cāgā paṭinissaggā natthi sattānaṃ nīvaraṇanti vadāmī’’ti. Tena ca paṭhamassa padassa visajjanā yuttā.

‘‘Kenassu nappakāsatī’’ti pañhe ‘‘vivicchā pamādā nappakāsatī’’ti visajjanā. Yo puggalo nīvaraṇehi nivuto, so vivicchati. Vivicchā nāma vuccati vicikicchā. So vicikicchanto nābhisaddahati, na abhisaddahanto vīriyaṃ nārabhati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya. So idhappamādamanuyutto viharati pamatto, sukke dhamme na uppādiyati, tassa te anuppādiyamānā nappakāsanti, yathāha bhagavā –

‘‘Dūre santo pakāsanti [pakāsenti dha. pa. 304], himavantova pabbato;

Asantettha na dissanti, rattiṃ khittā [ratti khittā (sī.), passa dha. pa. 304] yathā sarā;

Te guṇehi pakāsanti, kittiyā ca yasena cā’’ti.

Tena ca dutiyassa padassa visajjanā yuttā.

‘‘Kissābhilepanaṃ brūsī’’ti pañhe ‘‘jappābhilepanaṃ brūmī’’ti visajjanā. Jappā nāma vuccati taṇhā. Sā kathaṃ abhilimpati? Yathāha bhagavā –

‘‘Ratto atthaṃ na jānāti, ratto dhammaṃ na passati;

Andhantamaṃ [andhatamaṃ (ka.)] tadā hoti, yaṃ rāgo sahate nara’’nti.

Sāyaṃ taṇhā āsattibahulassa puggalassa ‘‘evaṃ abhijappā’’ti karitvā tattha loko abhilitto nāma bhavati, tena ca tatiyassa padassa visajjanā yuttā.


11. 此中，什么是审察食？“被问与被答”之偈颂，此是审察食。
审察什么？审察词句，审察问题，审察解答，审察上下文，审察乐，审察过患，审察出离，审察果，审察方便，审察教诫，审察随喜，审察所有九部圣典。例如，尊者阿耆多在诵经时向佛陀提出的问题——
“世界被什么所遮蔽，
被什么所覆盖？
你说什么涂污（世界），它的最大危险是什么？”
这四个词句是被问的，它是一个问题。为什么？因为所取的义是一致的，这样说“世界被什么所遮蔽”是问世界的依处，“被什么所覆盖”是问世界未被揭示，“你说什么涂污（世界）”是问世界的涂污，“它的最大危险是什么”是问这世界的最大危险。世界有三种：烦恼世界、有情世界、根尘世界。
此中，解答——
“世界被无明所遮蔽，
被疑惑与放逸所覆盖；
我说贪是涂污，苦是它的最大危险。”
这四个词句以这四个词句解答，第一个以第一个，第二个以第二个，第三个以第三个，第四个以第四个。
对于问题“世界被什么所遮蔽”，解答是“世界被无明所遮蔽”。世界被盖障所遮蔽，一切众生都有无明盖障。如佛陀所说“诸比丘，我说一切众生、一切有情、一切存在的共同的唯一盖障，那就是无明，一切众生都有无明盖障。诸比丘，我说，一切因无明的断除、舍弃、去除，没有众生的盖障。”因此，第一个词句的解答是合适的。
对于问题“被什么所覆盖”，解答是“被疑惑与放逸所覆盖”。被盖障遮蔽的人，他会疑惑。疑惑即是指怀疑。他怀疑，不确信，不确信就不发起精进，不发起精进就不努力断除不善法，成就善法。他于此生放逸，随顺放逸而住，放逸者，不生起善法，对他来说，那些未生起的（善法）不被揭示，如佛陀所说——
“圣者在远处被揭示，如同喜马拉雅山；
不圣者在此不被看见，如同夜晚的星辰；
他们以功德被揭示，以名誉和荣耀。”
因此，第二个词句的解答是合适的。
对于问题“你说什么涂污（世界）”，解答是“我说贪是涂污”。贪是指渴爱。它如何涂污？如佛陀所说——
“贪爱者不知义理，贪爱者不见正法；
那时便是最黑暗，当贪爱控制人时。”
这渴爱对于执著深重的人来说，“这样被贪爱”地做，世界便被涂污，因此，第三个词句的解答是合适的。


‘‘Kiṃ su tassa mahabbhaya’’nti pañhe ‘‘dukkhamassa mahabbhaya’’nti visajjanā. Duvidhaṃ dukkhaṃ – kāyikañca cetasikañca. Yaṃ kāyikaṃ idaṃ dukkhaṃ, yaṃ cetasikaṃ idaṃ domanassaṃ. Sabbe sattā hi dukkhassa ubbijjanti, natthi bhayaṃ dukkhena samasamaṃ, kuto vā pana tassa uttaritaraṃ? Tisso dukkhatā – dukkhadukkhatā saṅkhāradukkhatā vipariṇāmadukkhatā. Tattha loko odhaso kadāci karahaci dukkhadukkhatāya muccati. Tathā vipariṇāmadukkhatāya. Taṃ kissa hetu? Honti loke appābādhāpi dīghāyukāpi. Saṅkhāradukkhatāya pana loko anupādisesāya nibbānadhātuyā muccati, tasmā saṅkhāradukkhatā dukkhaṃ lokassāti katvā dukkhamassa mahabbhayanti. Tena ca catutthassa padassa visajjanā yuttā. Tenāha bhagavā ‘‘avijjāya nivuto loko’’ti.

Savanti sabbadhi sotā, [iccāyasmā ajito,]

Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ;

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi, kena sotā pidhīyare [pithīyare (sī.), pidhiyyare (ka.), passa su. ni. 1040].

Imāni cattāri padāni pucchitāni. Te dve pañhā. Kasmā? Imehi batvādhivacanena pucchitā. Evaṃ samāpannassa lokassa evaṃ saṃkiliṭṭhassa kiṃ lokassa vodānaṃ vuṭṭhānamiti, evañhi āha.

Savantisabbadhi sotāti. Asamāhitassa savanti abhijjhābyāpādappamādabahulassa. Tattha yā abhijjhā ayaṃ lobho akusalamūlaṃ, yo byāpādo ayaṃ doso akusalamūlaṃ, yo pamādo ayaṃ moho akusalamūlaṃ. Tassevaṃ asamāhitassa chasu āyatanesu taṇhā savanti rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, yathāha bhagavā –

‘‘Savatī’’ti ca kho, bhikkhave, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Cakkhu savati manāpikesu rūpesu, amanāpikesu [amanāpiyesu (ka.)] paṭihaññatīti. Sotaṃ…pe… ghānaṃ… jivhā… kāyo… mano savati manāpikesu dhammesu amanāpikesu paṭihaññatīti. Iti sabbā ca savati, sabbathā ca savati. Tenāha ‘‘savanti sabbadhi sotā’’ti.

‘‘Sotānaṃ kiṃ nivāraṇa’’nti pariyuṭṭhānavighātaṃ pucchati, idaṃ vodānaṃ. ‘‘Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi, kena sotā pidhīyare’’ti anusayasamugghātaṃ pucchati, idaṃ vuṭṭhānaṃ.

Tattha visajjanā –

‘‘Yāni sotāni lokasmiṃ, [ajitāti bhagavā,]

Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhīyare’’ti.

Kāyagatāya satiyā bhāvitāya bahulīkatāya cakkhu nāviñchati manāpikesu rūpesu, amanāpikesu na paṭihaññati, sotaṃ…pe… ghānaṃ… jivhā… kāyo… mano nāviñchati manāpikesu dhammesu, amanāpikesu na paṭihaññati. Kena kāraṇena? Saṃvutanivāritattā indriyānaṃ . Kena te saṃvutanivāritā? Satiārakkhena. Tenāha bhagavā – ‘‘sati tesaṃ nivāraṇa’’nti.

Paññāya anusayā pahīyanti, anusayesu pahīnesu pariyuṭṭhānā pahīyanti. Kissa [tassa (sī.)], anusayassa pahīnattā? Taṃ yathā khandhavantassa rukkhassa anavasesamūluddharaṇe kate pupphaphalapallavaṅkurasantati samucchinnā bhavati. Evaṃ anusayesu pahīnesu pariyuṭṭhānasantati samucchinnā bhavati pidahitā paṭicchannā. Kena? Paññāya. Tenāha bhagavā ‘‘paññāyete pidhīyare’’ti.

‘‘Paññā ceva sati ca, [iccāyasmā ajito,]

Nāmarūpañca mārisa;

Etaṃ me puṭṭho pabrūhi, katthetaṃ uparujjhatī’’ti.


11. “它的最大危险是什么？”对于这个问题，“苦是它的最大危险”是解答。苦有两种：身体的和精神的。身体的苦，此是苦；精神的苦，此是忧。一切众生都厌恶苦，没有比苦更可怕的，更何况比它更厉害的？苦有三种：苦苦、行苦、坏苦。世间的瀑流有时会脱离苦苦，同样，也会脱离坏苦。那是因为什么？世间有少病和长寿者。然而，世间从行苦中解脱，是到达无余涅槃界，因此，以行苦是世间之苦，作为苦是它的最大危险。因此，第四个词句的解答是合适的。因此，佛陀说“世界被无明所遮蔽”。
“一切漏，
它们的遮蔽是什么？
告诉我它们的防护，漏被什么所遮蔽？”
这四个词句是被问的。它们是两个问题。为什么？因为它们以两种不同的说法问。这样成就的世间，这样染污的世间，这世间的解脱和出离是什么，这样说的。
一切漏。对于散乱者来说，一切漏，充满贪、嗔、痴的。在此，贪是贪欲，是不善根；嗔是嗔恚，是不善根；痴是愚痴，是不善根。对于这样散乱者，在六根门中，渴爱是一切漏，色爱、声爱、香爱、味爱、触爱、法爱，如佛陀所说——
“诸比丘，‘一切漏’是六处内根门的名称。眼漏于可爱之色，于不可爱之色生厌恶。耳……鼻……舌……身……意漏于可爱的诸法，于不可爱诸法生厌恶。”这样，一切是漏，一切方式是漏。因此，说“一切漏”。
“漏的遮蔽是什么”是问障碍的断除，此是解脱。“告诉我它们的防护，漏被什么所遮蔽”是问习气的断除，此是出离。
此中，解答——
“世间的诸漏，
念是它们的遮蔽；
我说是漏的防护，它们被智慧所遮蔽。”
以修习、多修习身念住，眼不贪恋可爱之色，不厌恶不可爱之色，耳……鼻……舌……身……意不贪恋可爱的诸法，不厌恶不可爱诸法。是什么原因？诸根被防护、遮蔽。它们被什么防护、遮蔽？被念之防护。因此，佛陀说“念是它们的遮蔽”。
以智慧断除习气，习气断除后，障碍被断除。为什么？习气的断除。这如同砍伐掉有枝干的树，花、果、叶、芽的系列被切断。同样，习气断除后，障碍的系列被切断、遮蔽、覆盖。被什么？被智慧。因此，佛陀说“它们被智慧所遮蔽”。
“智慧与念，
还有名色，
请告诉我这个问题，这在何处止息？”


‘‘Yametaṃ pañhaṃ apucchi [maṃ pucchi (ka.), passa su. ni. 1043], ajita taṃ vadāmi te;

Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;

Viññāṇassa nirodhena, etthetaṃ uparujjhatī’’ti.

Ayaṃ pañhe [pañho (sī. ka.) nettivibhāvanī passitabbā] anusandhiṃ pucchati. Anusandhiṃ pucchanto kiṃ pucchati? Anupādisesaṃ nibbānadhātuṃ. Tīṇi ca saccāni saṅkhatāni nirodhadhammāni dukkhaṃ samudayo maggo, nirodho asaṅkhato. Tattha samudayo dvīsu bhūmīsu pahīyati dassanabhūmiyā ca bhāvanābhūmiyā ca. Dassanena tīṇi saṃyojanāni pahīyanti sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso, bhāvanāya satta saṃyojanāni pahīyanti kāmacchando byāpādo rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjāvasesā [avijjā ca niravasesā (sī. ka.)]. Tedhātuke imāni dasa saṃyojanāni pañcorambhāgiyāni pañcuddhambhāgiyāni.

12. Tattha tīṇi saṃyojanāni sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso anaññātaññassāmītindriyaṃ adhiṭṭhāya nirujjhanti. Satta saṃyojanāni kāmacchando byāpādo rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjāvasesā aññindriyaṃ adhiṭṭhāya nirujjhanti. Yaṃ pana evaṃ jānāti ‘‘khīṇā me jātī’’ti, idaṃ khaye ñāṇaṃ. ‘‘Nāparaṃ itthattāyā’’ti pajānāti, idaṃ anuppāde ñāṇaṃ. Imāni dve ñāṇāni aññātāvindriyaṃ. Tattha yañca anaññātaññassāmītindriyaṃ yañca aññindriyaṃ, imāni aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇantassa nirujjhanti, tattha yañca khaye ñāṇaṃ yañca anuppāde ñāṇaṃ, imāni dve ñāṇāni ekapaññā.

Api ca ārammaṇasaṅketena dve nāmāni labbhanti, ‘‘khīṇā me jātī’’ti pajānantassa khaye ñāṇanti nāmaṃ labhati, ‘‘nāparaṃ itthattāyā’’ti pajānantassa anuppāde ñāṇanti nāmaṃ labhati. Sā pajānanaṭṭhena paññā, yathādiṭṭhaṃ apilāpanaṭṭhena sati.



11. “你问我这个问题”，阿耆多，我告诉你；
“名与色，彻底止息之处；
以识的止息，在此处彻底止息。”
这个问题问的是次第。问次第，问的是什么？无余涅槃界。三个圣谛是有为的、止息法的：苦、集、道，灭是无为的。其中，集在两个阶段断除：见道和修道。以见道断除三个samyojana（结）：身见、疑、戒禁取；以修道断除七个samyojana：贪欲、嗔恚、色贪、无色贪、我慢、掉举、无明余残。这十个samyojana分属于下五部和上五部。
12. 此中，三个samyojana：身见、疑、戒禁取，依止于未遍知随眠断除。七个samyojana：贪欲、嗔恚、色贪、无色贪、我慢、掉举、无明余残，依止于遍知断除。了知“我的生已尽”，此是尽智。“后不再有此生”，此是不生智。这两种智是遍知。其中，未遍知随眠和遍知，在证得阿罗汉果时断除，其中，尽智和不生智，这两种智是同一种智慧。
而且，以所缘的标记得到两个名称，了知“我的生已尽”的，得到尽智的名称，了知“后不再有此生”的，得到不生智的名称。那了知是智慧，如实安置是念。

13. Tattha ye pañcupādānakkhandhā, idaṃ nāmarūpaṃ. Tattha ye phassapañcamakā dhammā, idaṃ nāmaṃ. Yāni pañcindriyāni rūpāni, idaṃ rūpaṃ. Tadubhayaṃ nāmarūpaṃ viññāṇasampayuttaṃ tassa nirodhaṃ bhagavantaṃ pucchanto āyasmā ajito pārāyane evamāha –

‘‘Paññā ceva sati ca, nāmarūpañca mārisa;

Etaṃ me puṭṭho pabrūhi, katthetaṃ uparujjhatī’’ti.

Tattha sati ca paññā ca cattāri indriyāni, sati dve indriyāni satindriyañca samādhindriyañca, paññā dve indriyāni paññindriyañca vīriyindriyañca. Yā imesu catūsu indriyesu saddahanā okappanā, idaṃ saddhindriyaṃ. Tattha yā saddhādhipateyyā cittekaggatā, ayaṃ chandasamādhi. Samāhite citte kilesānaṃ vikkhambhanatāya paṭisaṅkhānabalena vā bhāvanābalena vā, idaṃ pahānaṃ. Tattha ye assāsapassāsā vitakkavicārā saññāvedayitā sarasaṅkappā, ime saṅkhārā. Iti purimako ca chandasamādhi, kilesavikkhambhanatāya ca pahānaṃ ime ca saṅkhārā, tadubhayaṃ chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Tattha yā vīriyādhipateyyā cittekaggatā, ayaṃ vīriyasamādhi…pe… tattha yā cittādhipateyyā cittekaggatā, ayaṃ cittasamādhi…pe… tattha yā vīmaṃsādhipateyyā cittekaggatā, ayaṃ vīmaṃsāsamādhi. Samāhite citte kilesānaṃ vikkhambhanatāya paṭisaṅkhānabalena vā bhāvanābalena vā, idaṃ pahānaṃ. Tattha ye assāsapassāsā vitakkavicārā saññāvedayitā sarasaṅkappā, ime saṅkhārā. Iti purimako ca vīmaṃsāsamādhi, kilesavikkhambhanatāya ca pahānaṃ ime ca saṅkhārā, tadubhayaṃ vīmaṃsāsamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.

14. Sabbo samādhi ñāṇamūlako ñāṇapubbaṅgamo ñāṇānuparivatti.

Yathā pure tathā pacchā, yathā pacchā tathā pure;

Yathā divā tathā rattiṃ [ratti (ka.) ayaṃ gāthā theragā. 397 dissati], yathā rattiṃ tathā divā.

Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Pañcindriyāni kusalāni cittasahabhūni citte uppajjamāne uppajjanti, citte nirujjhamāne nirujjhanti. Nāmarūpañca viññāṇahetukaṃ viññāṇapaccayā nibbattaṃ, tassa maggena hetu upacchinno, viññāṇaṃ anāhāraṃ anabhinanditaṃ appaṭisandhikaṃ taṃ nirujjhati. Nāmarūpamapi ahetu appaccayaṃ punabbhavaṃ na nibbattayati [nibbattiyati (ka.)]. Evaṃ viññāṇassa nirodhā paññā ca sati ca nāmarūpañca nirujjhati. Tenāha bhagavā –

‘‘Yametaṃ pañhaṃ apucchi, ajita taṃ vadāmi te;

Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;

Viññāṇassa nirodhena, etthetaṃ uparujjhatī’’ti.

‘‘Ye ca [ayaṃ gāthā su. ni. 1044 aññathā dissati] saṅkhātadhammāse, [iccāyasmā ajito]

Ye ca sekkhā puthū idha;

Tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisā’’ti.



13. 此中，五取蕴，此是名色。此中，属于触的五法，此是名。五种根的色，此是色。这名色与识相应，问这（名色）的止息，尊者阿耆多在诵经时这样说——
“智慧与念，
还有名色，
请告诉我这个问题，这在何处止息？”
此中，念与慧是四个根，念是两个根：信根和定根，慧是两个根：慧根和精进根。于这四个根的确信、决意，此是信根。此中，以信为主导的心一境性，此是信解脱。心专注时，以观的力量或以修习的力量断除烦恼，此是断除。此中，出入息、寻、伺、由念引生的受、作意，此是行。这样，前面的信解脱，以观的力量断除烦恼，以及此等行，这由信解脱和行具足的神足通，修习远离、无欲、灭尽、舍离。此中，以精进为主导的心一境性，此是精进解脱……此中，以心为主导的心一境性，此是心解脱……此中，以思为主导的心一境性，此是思解脱。心专注时，以观的力量或以修习的力量断除烦恼，此是断除。此中，出入息、寻、伺、由念引生的受、作意，此是行。这样，前面的思解脱，以观的力量断除烦恼，以及此等行，这由思解脱和行具足的神足通，修习远离、无欲、灭尽、舍离。
14. 一切三摩地以智为根源，以智为先导，随顺于智。
如同以前，也如同以后；如同以后，也如同以前；
如同白天，也如同夜晚；如同夜晚，也如同白天。
这样，以开放的、不散乱的、遍照的心修习。五根是善的，与心俱生，心生起时生起，心灭去时灭去。名色以识为因，依识而生，它的因被道断除，识无食、不被享受、无后有，它就止息。名色也无因、无缘，不再生起后有。这样，以识的止息，慧、念、名色都止息。因此，佛陀说——
“你问我这个问题，阿耆多，我告诉你；
名与色，彻底止息之处；
以识的止息，在此处彻底止息。”
“有为法，
以及此世间一切有学；
请告诉我，他们的状态如何？”

15. Imāni tīṇi padāni pucchitāni, te tayo pañhā. Kissa? Sekhāsekhavipassanāpubbaṅgamappahānayogena, evañhi āha. ‘‘Ye ca saṅkhātadhammāse’’ti arahattaṃ pucchati, ‘‘ye ca sekhā puthū idhā’’ti sekhaṃ pucchati, ‘‘tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhi mārisā’’ti vipassanāpubbaṅgamaṃ pahānaṃ pucchati.

Tattha visajjanā –

‘‘Kāmesu nābhigijjheyya, [ajitāti bhagavā]

Manasānāvilo siyā;

Kusalo sabbadhammānaṃ, sato bhikkhu paribbaje’’ti.

Bhagavato sabbaṃ kāyakammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivatti, sabbaṃ vacīkammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivatti, sabbaṃ manokammaṃ ñāṇapubbaṅgamaṃ ñāṇānuparivatti. Atīte aṃse appaṭihatañāṇadassanaṃ, anāgate aṃse appaṭihatañāṇadassanaṃ, paccuppanne aṃse appaṭihatañāṇadassanaṃ.

Ko ca ñāṇadassanassa paṭighāto? Yaṃ anicce dukkhe anattani ca aññāṇaṃ adassanaṃ, ayaṃ ñāṇadassanassa paṭighāto. Yathā idha puriso tārakarūpāni passeyya, no ca gaṇanasaṅketena jāneyya, ayaṃ ñāṇadassanassa paṭighāto.

Bhagavato pana appaṭihatañāṇadassanaṃ, anāvaraṇañāṇadassanā hi buddhā bhagavanto. Tattha sekhena dvīsu dhammesu cittaṃ rakkhitabbaṃ gedhā ca rajanīyesu dhammesu, dosā ca pariyuṭṭhānīyesu. Tattha yā icchā mucchā patthanā piyāyanā kīḷanā, taṃ bhagavā nivārento evamāha ‘‘kāmesu nābhigijjheyyā’’ti.

‘‘Manasānāvilo siyā’’ti pariyuṭṭhānavighātaṃ āha. Tathā hi sekho abhigijjhanto asamuppannañca kilesaṃ uppādeti, uppannañca kilesaṃ phātiṃ karoti. Yo pana anāvilasaṅkappo anabhigijjhanto vāyamati, so anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. So uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. So anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. So uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.



15. 这三个词句是被问的，它们是三个问题。为什么？以有学、非有学、以观为前导的断除瑜伽，这样说。“有为法”是问阿罗汉果，“以及此世间一切有学”是问有学，“请告诉我，他们的状态如何”是问以观为前导的断除。
此中，解答——
“于欲不贪著，
心无染污；
善于一切法，
觉悟的比丘应如此行。”
佛陀的一切身业以智为先导，随顺于智；一切语业以智为先导，随顺于智；一切意业以智为先导，随顺于智。于过去世，无碍智见；于未来世，无碍智见；于现在世，无碍智见。
什么是智见的障碍？于无常、苦、无我，不了知、不见，此是智见的障碍。如同有人看见星星的形状，却不能以计数的标记了知，此是智见的障碍。
然而，佛陀是无碍智见，佛陀是无障智见。此中，有学应守护心于两种法：对可放弃法的贪著，对障碍法的嗔恚。此中，欲乐、昏沉、希求、喜爱、嬉戏，佛陀遮止这些，这样说“于欲不贪著”。
“心无染污”是说障碍的断除。因为，有学贪著，则未生起的烦恼生起，已生起的烦恼增长。不贪著、无染污、勤奋修行者，对于未生起的恶的、不善法的，不令其生起而发起欲乐，勤奋修行，发起精进，摄持心，令其炽燃。对于已生起的恶的、不善法的断除，发起欲乐，勤奋修行，发起精进，摄持心，令其炽燃。对于未生起的善法的生起，发起欲乐，勤奋修行，发起精进，摄持心，令其炽燃。对于已生起的善法的住立、不失坏、增长、扩展、修习、圆满，发起欲乐，勤奋修行，发起精进，摄持心，令其炽燃。

16. Katame [katame ca (aṭṭha.)] anuppannā pāpakā akusalā dhammā? Kāmavitakko byāpādavitakko vihiṃsāvitakko, ime anuppannā pāpakā akusalā dhammā. Katame uppannā pāpakā akusalā dhammā? Anusayā akusalamūlāni, ime uppannā pāpakā akusalā dhammā. Katame anuppannā kusalā dhammā? Yāni sotāpannassa indriyāni, ime anuppannā kusalā dhammā. Katame uppannā kusalā dhammā? Yāni aṭṭhamakassa indriyāni, ime uppannā kusalā dhammā.

Yena kāmavitakkaṃ vāreti, idaṃ satindriyaṃ. Yena byāpādavitakkaṃ vāreti, idaṃ samādhindriyaṃ. Yena vihiṃsāvitakkaṃ vāreti, idaṃ vīriyindriyaṃ.

Yena uppannuppanne pāpake akusale dhamme pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti nādhivāseti, idaṃ paññindriyaṃ. Yā imesu catūsu indriyesu saddahanā okappanā, idaṃ saddhindriyaṃ.

Tattha saddhindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ? Catūsu sotāpattiyaṅgesu. Vīriyindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ? Catūsu sammappadhānesu. Satindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ? Catūsu satipaṭṭhānesu. Samādhindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ? Catūsu jhānesu. Paññindriyaṃ kattha daṭṭhabbaṃ? Catūsu ariyasaccesu. Evaṃ sekho sabbehi kusalehi dhammehi appamatto vutto bhagavatā anāvilatāya manasā. Tenāha bhagavā ‘‘manasānāvilosiyā’’ti.



16. 哪些是未生起的、恶的、不善法？贪欲寻、嗔恚寻、害寻，此等是未生起的、恶的、不善法。哪些是已生起的、恶的、不善法？习气、不善根，此等是已生起的、恶的、不善法。哪些是未生起的、善法？预流者的根，此等是未生起的善法。哪些是已生起的善法？一来者的根，此等是已生起的善法。
以其遮止贪欲寻的，此是信根。以其遮止嗔恚寻的，此是定根。以其遮止害寻的，此是精进根。
以其舍弃、灭除、摧毁、令其不存在、不执著于已生起和未生起的、恶的、不善法的，此是慧根。于这四个根的确信、决意，此是信根。
此中，信根在哪里可见？在四预流支中。精进根在哪里可见？在四正胜中。信根在哪里可见？在四念处中。定根在哪里可见？在四禅中。慧根在哪里可见？在四圣谛中。这样，有学以一切善法，不放逸，佛陀说以无染污之心。因此，佛陀说“心无染污”。

17. ‘‘Kusalo sabbadhammāna’’nti loko nāma tividho kilesaloko bhavaloko indriyaloko. Tattha kilesalokena bhavaloko samudāgacchati, so indriyāni nibbatteti, indriyesu bhāviyamānesu neyyassa pariññā bhavati. Sā duvidhena upaparikkhitabbā dassanapariññāya ca bhāvanāpariññāya ca. Yadā hi sekho ñeyyaṃ parijānāti, tadā nibbidāsahagatehi saññāmanasikārehi neyyaṃ pariññātaṃ bhavati. Tassa dve dhammā kosallaṃ gacchanti – dassanakosallañca bhāvanākosallañca.

Taṃ ñāṇaṃ pañcavidhena veditabbaṃः abhiññā pariññā pahānaṃ bhāvanā sacchikiriyā. Tattha katamā abhiññā? Yaṃ dhammānaṃ salakkhaṇe ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā ca atthapaṭisambhidā ca, ayaṃ abhiññā.

Tattha katamā pariññā? Evaṃ abhijānitvā yā parijānanā ‘‘idaṃ kusalaṃ, idaṃ akusalaṃ, idaṃ sāvajjaṃ, idaṃ anavajjaṃ, idaṃ kaṇhaṃ, idaṃ sukkaṃ, idaṃ sevitabbaṃ, idaṃ na sevitabbaṃ, ime dhammā evaṃgahitā, idaṃ phalaṃ nibbattenti [nibbattāpenti (ka.)], tesaṃ evaṃgahitānaṃ ayaṃ attho’’ti, ayaṃ pariññā.

Evaṃ parijānitvā tayo dhammā avasiṭṭhā bhavanti pahātabbā bhāvetabbā sacchikātabbā ca. Tattha katame dhammā pahātabbā? Ye akusalā. Tattha katame dhammā bhāvetabbā? Ye kusalā. Tattha katame dhammā sacchikātabbā? Yaṃ asaṅkhataṃ. Yo evaṃ jānāti ayaṃ vuccati atthakusalo dhammakusalo kalyāṇatākusalo phalatākusalo, āyakusalo apāyakusalo upāyakusalo mahatā kosallena samannāgatoti, tenāha bhagavā ‘‘kusalo sabbadhammāna’’nti.

‘‘Sato bhikkhu paribbaje’’ti tena diṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ abhikkante paṭikkante ālokite vilokite samiñjite [sammiñjite (sī.)] pasārite saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe asite pīte khāyite sāyite uccārapassāvakamme gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhibhāve satena sampajānena vihātabbaṃ. Imā dve cariyā anuññātā bhagavatā ekā visuddhānaṃ, ekā visujjhantānaṃ. Ke visuddhā? Arahanto. Ke visujjhantā? Sekkhā. Katakiccāni hi arahato indriyāni. Yaṃ bojjhaṃ, taṃ catubbidhaṃ dukkhassa pariññābhisamayena samudayassa pahānābhisamayena maggassa bhāvanābhisamayena nirodhassa sacchikiriyābhisamayena, idaṃ catubbidhaṃ bojjhaṃ yo evaṃ jānāti, ayaṃ vuccati sato abhikkamati sato paṭikkamati khayā rāgassa khayā dosassa khayā mohassa. Tenāha bhagavā ‘‘sato bhikkhu paribbaje’’ti, tenāha –

‘‘Kāmesu nābhigijjheyya, [ajitāti bhagavā]

Manasānāvilo siyā;

Kusalo sabbadhammānaṃ, sato bhikkhu paribbaje’’ti.

Evaṃ pucchitabbaṃ, evaṃ visajjitabbaṃ. Suttassa ca anugīti atthato ca byañjanato ca samānetabbā [samānayitabbā (sī. ka.)]. Atthāpagataṃ hi byañjanaṃ samphappalāpaṃ bhavati. Dunnikkhittassa padabyañjanassa atthopi dunnayo bhavati, tasmā atthabyañjanūpetaṃ saṅgāyitabbaṃ. Suttañca pavicinitabbaṃ. Kiṃ idaṃ suttaṃ āhacca vacanaṃ anusandhivacanaṃ nītatthaṃ neyyatthaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ nibbedhabhāgiyaṃ asekkhabhāgiyaṃ? Kuhiṃ imassa suttassa sabbāni saccāni passitabbāni, ādimajjhapariyosāneti? Evaṃ suttaṃ pavicetabbaṃ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano – ‘‘yaṃ pucchitañca vissajjitañca, suttassa yā ca anugītī’’ti.

Niyutto vicayo hāro.

3. Yuttihāravibhaṅgo



17. “善于一切法”，世间有三种：烦恼世间、有情世间、根尘世间。其中，有情世间从烦恼世间生起，它生起根门，于根门修习，对所知的觉知。这以两种方式来考察：以观和以修。当有学了知所知时，以厌离相应的想和作意，所知被觉知。他有两种善巧：观善巧和修善巧。
这智以五种方式来知：简择、决意、断除、修习、现观。其中，什么是简择？对法的相的智，以及法分别和义分别，此是简择。
其中，什么是决意？这样简择后，决意“这是善的，这是不善的，这是有罪过的，这是无罪过的，这是黑的，这是白的，这是应该修习的，这是不应该修习的，这些法这样受持，会生起这果，这些这样受持的，是这义”，此是决意。
这样决意后，还有三种法：应断除的、应修习的、应现观的。其中，哪些法应断除的？不善法。其中，哪些法应修习的？善法。其中，哪些法应现观的？无为法。这样了知的，被称为义善巧、法善巧、善巧于安乐、善巧于果、善巧于来处、善巧于去处、善巧于方便，具足大善巧，因此，佛陀说“善于一切法”。
“觉悟的比丘应如此行”，为了获得现法乐住，在去来、看和观察、屈伸、穿衣持钵、吃喝、嚼咽、大小便、行住坐卧、睡眠和清醒、言语和沉默时，应以念和正知而住。这两种行持被佛陀允许，一种是清净者的，一种是正在清净者的。谁是清净者？阿罗汉。谁是正在清净者？有学。阿罗汉的根已究竟。这担子，有四种：以苦的觉知和证得、以集的断除和证得、以道的修习和证得、以灭的现观和证得，这四种担子，这样了知的，被称为有念地去、有念地来、贪的灭尽、嗔的灭尽、痴的灭尽。因此，佛陀说“觉悟的比丘应如此行”，因此，说——
“于欲不贪著，
心无染污；
善于一切法，
觉悟的比丘应如此行。”
这样应问，这样应答。圣典的义和文应一致。契合义的文，才是善说。词句的随意放置，义也含糊不清，因此，应以义和文具足地诵持。也应审察圣典。这圣典是什么？是教诫语、次第语、引导义、所知义、属于染污部分的、属于解脱部分的、属于非有学部分的？这圣典的一切谛在哪里可见，以及开头、中间、结尾？这样应审察圣典。因此，尊者大迦旃延说“所问的和所答的，以及圣典的随喜”。
审察食是审察。
3. 义食的分别

18. Tattha katamo yuttihāro? ‘‘Sabbesaṃ hārāna’’nti, ayaṃ yuttihāro. Kiṃ yojayati [yojeti (sī.)]? Cattāro mahāpadesā buddhāpadeso saṅghāpadeso sambahulattherāpadeso [sampahula… (ka.)] ekattherāpadeso. Ime cattāro mahāpadesā, tāni padabyañjanāni sutte otārayitabbāni, vinaye sandassayitabbāni, dhammatāyaṃ upanikkhipitabbāni.

Katamasmiṃ sutte otārayitabbāni? Catūsu ariyasaccesu. Katamasmiṃ vinaye sandassayitabbāni? Rāgavinaye dosavinaye mohavinaye. Katamissaṃ [katamiyaṃ (sī.)] dhammatāyaṃ upanikkhipitabbāni? Paṭiccasamuppāde. Yadi catūsu ariyasaccesu avatarati, kilesavinaye sandissati , dhammatañca na vilometi, evaṃ āsave na janeti. Catūhi mahāpadesehi yaṃ yaṃ yujjati, yena yena yujjati, yathā yathā yujjati, taṃ taṃ gahetabbaṃ.

19. Pañhaṃ pucchitena kati padāni pañheti padaso pariyogāhitabbaṃ vicetabbaṃ? Yadi sabbāni padāni ekaṃ atthaṃ abhivadanti, eko pañho. Atha cattāri padāni ekaṃ atthaṃ abhivadanti, eko pañho. Atha tīṇi padāni ekaṃ atthaṃ abhivadanti, eko pañho. Atha dve padāni ekaṃ atthaṃ abhivadanti, eko pañho. Atha ekaṃ padaṃ ekaṃ atthaṃ abhivadati, eko pañho. Taṃ upaparikkhamānena aññātabbaṃ kiṃ ime dhammā nānatthā nānābyañjanā, udāhu imesaṃ dhammānaṃ eko attho byañjanameva nānanti. Yathā kiṃ bhave? Yathā sā devatā bhagavantaṃ pañhaṃ pucchati.

‘‘Kenassubbhāhato [passa sa. ni. 1.66] loko, kenassu parivārito;

Kena sallena otiṇṇo, kissa dhūpāyito sadā’’ti.

Imāni cattāri padāni pucchitāni. Te tayo pañhā kathaṃ ñāyati? Bhagavā hi devatāya visajjeti.

‘‘Maccunābbhāhato [maccunabbhāhato (ka.) theragā. 448; saṃ. ni. 1.66 passitabbaṃ] loko, jarāya parivārito;

Taṇhāsallena otiṇṇo, icchādhūpāyito sadā’’ti.



18. 此中，什么是义食？“一切食”，此是义食。它连接什么？四大教诫：佛陀的教诫、僧团的教诫、众多长老的教诫、一位长老的教诫。这四大教诫，那些词句的文字，应安置于圣典，应指示于律，应确定于法义。
应安置于哪个圣典？四圣谛。应指示于哪个律？贪律、嗔律、痴律。应确定于哪个法义？缘起。如果安置于四圣谛，指示于烦恼律，却不审察法义，这样就生起疑惑。以四大教诫，凡是相应的，凡是与之相应的，凡是如此相应的，都应受持。
19. 提问者以多少个词句、多少个词、多少种用法来理解问题？如果所有词句表达一个义，就是一个问题。或者，四个词句表达一个义，就是一个问题。或者，三个词句表达一个义，就是一个问题。或者，两个词句表达一个义，就是一个问题。或者，一个词句表达一个义，就是一个问题。通过考察，应了知，这些法是多种义、多种文，还是这些法是一个义，只是文不同？如何是？如同那天女问佛陀问题。
“世间被什么所覆盖，被什么所围绕；
被什么箭所射中，被什么香所熏染？”
这四个词句是被问的。它们是三个问题，如何得知？因为佛陀对天女解答。
“世间被愚痴所覆盖，被衰老所围绕；
被渴爱之箭所射中，被欲乐之香所熏染。”

20. Tattha jarā ca maraṇañca imāni dve saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇāni. Jarāyaṃ ṭhitassa aññathattaṃ, maraṇaṃ vayo. Tattha jarāya ca maraṇassa ca atthato nānattaṃ. Kena kāraṇena, gabbhagatāpi hi mīyanti, na ca te jiṇṇā bhavanti. Atthi ca devānaṃ maraṇaṃ, na ca tesaṃ sarīrāni jīranti. Sakkateva jarāya paṭikammaṃ kātuṃ, na pana sakkate maraṇassa paṭikammaṃ kātuṃ aññatreva iddhimantānaṃ iddhivisayā. Yaṃ panāha taṇhāsallena otiṇṇoti dissanti vītarāgā jīrantāpi mīyantāpi. Yadi ca yathā jarāmaraṇaṃ, evaṃ taṇhāpi siyā. Evaṃ sante sabbe yobbanaṭṭhāpi vigatataṇhā siyuṃ. Yathā ca taṇhā dukkhassa samudayo, evaṃ jarāmaraṇampi siyā dukkhassa samudayo, na ca siyā taṇhā dukkhassa samudayo, na hi jarāmaraṇaṃ dukkhassa samudayo, taṇhā dukkhassa samudayo. Yathā ca taṇhā maggavajjhā, evaṃ jarāmaraṇampi siyā maggavajjhaṃ. Imāya yuttiyā aññamaññehi kāraṇehi gavesitabbaṃ. Yadi ca sandissati yuttisamārūḷhaṃ atthato ca aññattaṃ, byañjanatopi gavesitabbaṃ.

Salloti vā dhūpāyananti vā imesaṃ dhammānaṃ atthato ekattaṃ. Na hi yujjati icchāya ca taṇhāya ca atthato aññattaṃ. Taṇhāya adhippāye aparipūramāne navasu āghātavatthūsu kodho ca upanāho ca uppajjati. Imāya yuttiyā jarāya ca maraṇassa ca taṇhāya ca atthato aññattaṃ.

Yaṃ panidaṃ bhagavatā dvīhi nāmehi abhilapitaṃ icchātipi taṇhātipi, idaṃ bhagavatā bāhirānaṃ vatthūnaṃ ārammaṇavasena dvīhi nāmehi abhilapitaṃ icchātipi taṇhātipi, sabbā hi taṇhā ajjhosānalakkhaṇena ekalakkhaṇā. Yathā sabbo aggi uṇhattalakkhaṇena ekalakkhaṇo, api ca upādānavasena aññamaññāni nāmāni labhati, kaṭṭhaggītipi tiṇaggītipi sakalikaggītipi gomayaggītipi thusaggītipi saṅkāraggītipi, sabbo hi aggi uṇhattalakkhaṇova. Evaṃ sabbā taṇhā ajjhosānalakkhaṇena ekalakkhaṇā , api tu ārammaṇaupādānavasena aññamaññehi nāmehi abhilapitā icchāitipi taṇhāitipi salloitipi dhūpāyanāitipi saritāitipi visattikāitipi sinehoitipi kilamathoitipi latāitipi maññanāitipi bandhoitipi āsāitipi pipāsāitipi abhinandanāitipi, iti sabbā taṇhā ajjhosānalakkhaṇena ekalakkhaṇā. Yathā ca vevacane vuttā.

‘‘Āsā ca pihā abhinandanā ca, anekadhātūsu sarā patiṭṭhitā;

Aññāṇamūlappabhavā pajappitā, sabbā mayā byantikatā samūlakā’’ti [samūlikā (sī.)].

Taṇhāyetaṃ vevacanaṃ. Yathāha bhagavā – rūpe tissa avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa. Evaṃ vedanāya saññāya saṅkhāresu viññāṇe avigatarāgassa avigatacchandassa avigatapemassa avigatapipāsassa avigatapariḷāhassa sabbaṃ suttaṃ vitthāretabbaṃ. Taṇhāyetaṃ vevacanaṃ. Evaṃ yujjati.



17. “善于一切法”，世间分为三种：烦恼世间、有情世间、根尘世间。其中，有情世间从烦恼世间生起，它生起诸根，在诸根中修习，对所知的产生觉知。这以两种方式来考察：以观和以修。当有学了知所知时，以厌离相应的想和作意，所知被觉知了。他有两种善巧：观善巧和修善巧。
这智以五种方式来理解：简择、决意、断除、修习、现观。其中，什么是简择？对法的相的智，以及法分别和义分别，这是简择。
其中，什么是决意？这样简择后，所作的决意是“这是善的，这是不善的，这是有罪过的，这是无罪过的，这是黑的，这是白的，这是应该修习的，这是不应该修习的，这些法这样受持，会生起这果报，这些这样受持的，是这意义”，这是决意。
这样决意后，还有三种法：应断除的、应修习的、应现观的。其中，哪些法应断除的？不善法。其中，哪些法应修习的？善法。其中，哪些法应现观的？无为法。这样了知的，被称为义善巧、法善巧、安乐善巧、果报善巧、来处善巧、去处善巧、方便善巧，具足大善巧，因此，佛陀说“善于一切法”。
“觉悟的比丘应如此行”，为了获得现法乐住，在行走、返回、注视、环视、屈伸、穿衣持钵、吃、喝、咀嚼、吞咽、大小便、行、住、坐、卧、睡眠、清醒、说话、沉默时，都应该以念和正知而住。这两种行持被佛陀允许，一种是清净者的，一种是正在清净者的。谁是清净者？阿罗汉。谁是正在清净者？有学。阿罗汉的诸根已究竟。那负担，有四种：以对苦的觉知和证得、以对集的断除和证得、以对道的修习和证得、以对灭的现观和证得，这四种负担，这样了知的，被称为有念地去、有念地来、贪的灭尽、嗔的灭尽、痴的灭尽。因此，佛陀说“觉悟的比丘应如此行”，因此，说——
“于欲不贪著，
心无染污；
善于一切法，
觉悟的比丘应如此行。”
这样应该问，这样应该回答。圣典的义理和文字应相一致。契合义理的文字，才是好的解说。词句的随意放置，义理也会含糊不清，因此，应以义理和文字具足地诵持。也应该审察圣典。这圣典是什么？是教诫语、次第语、引导义理、所知义理、属于染污部分的、属于解脱部分的、属于非有学部分的？这圣典的一切圣谛在哪里可见，以及开头、中间、结尾？这样应该审察圣典。因此，尊者大迦旃延说“问的和答的，以及对圣典的随喜”。
辨析义理是辨析。
3. 义理的分别
18. 此中，什么是义理？“一切食”，这是义理。它连接什么？四大教诫：佛的教诫、僧的教诫、众多长老的教诫、一位长老的教诫。这四大教诫，那些词句的文字，应该安置在圣典中，应该指示在律藏中，应该确立于法义中。
应该安置于哪个圣典中？四圣谛。应该指示于哪个律藏中？贪律、嗔律、痴律。应该确立于哪个法义中？缘起。如果安置于四圣谛，指示于烦恼律，却不考察法义，这样就会产生疑惑。以四大教诫，凡是相应的，凡是与之相应的，凡是如此相应的，都应该受持。
19. 提问者用多少个词句、多少个词、多少种用法来理解问题？如果所有词句表达一个意义，就是一个问题。或者，四个词句表达一个意义，就是一个问题。或者，三个词句表达一个意义，就是一个问题。或者，两个词句表达一个意义，就是一个问题。或者，一个词句表达一个意义，就是一个问题。通过考察，应该了知，这些法是多种意义、多种文字，还是这些法是一个意义，只是文字不同？如何是？如同那天女问佛陀问题：
“世间被什么覆盖？被什么围绕？
被什么箭射中？被什么香熏染？”
这四个词句是被问的。它们是三个问题，如何得知？因为佛陀对天女作了这样的解答：
“世间被愚痴覆盖，被衰老围绕；
被渴爱之箭射中，被欲乐之香熏染。”
20. 此中，老和死，这两种是有为法的有为法相。住于老死中是另一种状态，死是衰败。其中，老和死的意义是不同的。是什么原因呢？在母胎中的也会死，但他们并没有衰老。诸天的死，他们的身体也没有衰老。只有对老能够抵抗，但不能抵抗死，除非是具有神通者的神通境界。所说的被渴爱之箭射中，可见没有贪爱的人也会衰老和死亡。如果如同老死，渴爱也应如此。这样的话，所有青春年少者也应没有贪爱。如同渴爱是苦的生起，那么老死也应是苦的生起，且渴爱不应是苦的生起，因为老死不是苦的生起，渴爱才是苦的生起。如同渴爱是道非道，那么老死也应是道非道。以这种推理，以及其他的原因应该探究。如果指示，符合义理，意义也相同，也应探究文字。
箭也好，香也好，这些法的意义是相同的。欲乐和渴爱的意义不应该不同。对渴爱的希求没有满足时，在九种恼怒之处生起嗔恚和怨恨。以这种推理，老和死，以及渴爱，意义是不同的。
佛陀以两个名称说，欲乐和渴爱，这是佛陀以外部事物为所缘，以两个名称说的，欲乐和渴爱，一切渴爱以耽著为相，只有一个相。如同一切火以热为相，只有一个相，也以燃料的不同而得到不同的名称，木火、草火、柴火、牛粪火、糠火、垃圾火，一切火都以热为相。这样，一切渴爱以耽著为相，只有一个相，然而，以所缘和燃料的不同，以不同的名称来说，欲乐、渴爱、箭、香、流动、遍布、狮子、疲劳、藤蔓、慢、束缚、希冀、渴望、欢喜，这样，一切渴爱以耽著为相，只有一个相。如同在偈颂中所说的：
“希冀、渴望和欢喜，
住立于众多界；
以无明为根源而生起，
被我连根拔除。”
这是关于渴爱的偈颂。如同佛陀所说，对色，没有断除贪爱、欲乐、爱、渴、执著的；这样，对受、想、行、识，没有断除贪爱、欲乐、爱、渴、执著的，一切圣典应该详细解释。这是关于渴爱的偈颂。这样是相应的。

21. Sabbo dukkhūpacāro kāmataṇhāsaṅkhāramūlako, na pana yujjati sabbo nibbidūpacāro kāmataṇhāparikkhāramūlako. Imāya yuttiyā aññamaññehi kāraṇehi gavesitabbaṃ.

Yathā hi [yathāha (sī.)] bhagavā rāgacaritassa puggalassa asubhaṃ desayati, dosacaritassa bhagavā puggalassa mettaṃ desayati. Mohacaritassa bhagavā puggalassa paṭiccasamuppādaṃ desayati. Yadi hi bhagavā rāgacaritassa puggalassa mettaṃ cetovimuttiṃ deseyya. Sukhaṃ vā paṭipadaṃ dandhābhiññaṃ sukhaṃ vā paṭipadaṃ khippābhiññaṃ vipassanāpubbaṅgamaṃ vā pahānaṃ deseyya, na yujjati desanā. Evaṃ yaṃ kiñci rāgassa anulomappahānaṃ dosassa anulomappahānaṃ mohassa anulomappahānaṃ. Sabbaṃ taṃ vicayena hārena vicinitvā yuttihārena yojetabbaṃ. Yāvatikā ñāṇassa bhūmi.

Mettāvihārissa sato byāpādo cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, byāpādo pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā. Karuṇāvihārissa sato vihesā cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, vihesā pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā. Muditā vihārissa sato arati cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, arati pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā. Upekkhāvihārissa sato rāgo cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, rāgo pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā. Animittavihārissa sato nimittānusārī tena teneva viññāṇaṃ pavattatīti na yujjati desanā , nimittaṃ pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā. Asmīti vigataṃ ayamahamasmīti na samanupassāmi. Atha ca pana me kismīti kathasmīti vicikicchā kathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti na yujjati desanā, vicikicchā kathaṃkathāsallaṃ pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā.

Yathā vā pana paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa sato kāmarāgabyāpādā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Vitakkasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā. Dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa sato vitakkavicārasahagatā saññāmanasikārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Upekkhāsukhasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā. Tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa sato pītisukhasahagatā saññāmanasikārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā, upekkhāsatipārisuddhisahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā. Catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa sato upekkhāsahagatā saññāmanasikārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā . Ākāsānañcāyatanasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā.


21. 一切走向苦的，以贪欲、行以根源，然而一切走向厌离的，不应以贪欲的资具为根源。以这种推理，以及其他的原因应该探究。
如同佛陀对行于贪的人说法，对行于嗔的人说慈，对行于痴的人说法。如果佛陀对行于贪的人说慈、心解脱，或者说慢行道、疾行道、以观为前导的断除，则不应该说。这样，凡是贪的顺逆断除、嗔的顺逆断除、痴的顺逆断除，一切以审察、辨析审察后，以义理连接。这是智的境界。
对于修习慈的，嗔恚缠绕于心而住立，这是不合理的解说，嗔恚的断除是极好的，这是合理的解说。对于修习悲的，损害缠绕于心而住立，这是不合理的解说，损害的断除是极好的，这是合理的解说。对于修习喜的，不喜缠绕于心而住立，这是不合理的解说，不喜的断除是极好的，这是合理的解说。对于修习舍的，贪缠绕于心而住立，这是不合理的解说，贪的断除是极好的，这是合理的解说。对于修习无相的，随逐于相而生起种种识，这是不合理的解说，相的断除是极好的，这是合理的解说。我没有“我”，我不认为有“我”。然而，我是什么？如何是？疑惑和种种言论缠绕于心而住立，这是不合理的解说，疑惑和种种言论的断除是极好的，这是合理的解说。
或者，对于获得初禅的，贪嗔增长，这是不合理的解说，贪嗔的断除是合理的解说。或者，与寻相应的想和作意，趋向断除，这是不合理的解说，趋向增长是合理的解说。对于获得二禅的，与寻伺相应的想和作意，趋向增长，这是不合理的解说，趋向断除是合理的解说。或者，与舍俱乐相应的想和作意，趋向断除，这是不合理的解说，趋向增长是合理的解说。对于获得三禅的，与喜乐相应的想和作意，趋向增长，这是不合理的解说，趋向断除是合理的解说。或者，与舍念遍净相应的想和作意，趋向断除，这是不合理的解说，趋向增长是合理的解说。对于获得四禅的，与舍相应的想和作意，趋向增长，这是不合理的解说，趋向断除是合理的解说。或者，与空无边处相应的想和作意，趋向断除，这是不合理的解说，趋向增长是合理的解说。


Ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa sato rūpasahagatā saññāmanasikārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Viññāṇañcāyatanasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā. Viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa sato ākāsānañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Ākiñcaññāyatanasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā.

Ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa sato viññāṇañcāyatanasahagatā saññāmanasikārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Nevasaññānāsaññāyatanasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa sato saññūpacārā visesāya saṃvattantīti na yujjati desanā, hānāya saṃvattantīti yujjati desanā. Saññāvedayitanirodhasahagatā vā saññāmanasikārā hānāya saṃvattantīti na yujjati desanā, visesāya saṃvattantīti yujjati desanā. Kallatāparicitaṃ cittaṃ na ca abhinīhāraṃ khamatīti na yujjati desanā, kallatāparicitaṃ cittaṃ atha ca abhinīhāraṃ khamatīti yujjati desanā.

Evaṃ sabbe navasuttantā yathādhammaṃ yathāvinayaṃ yathāsatthusāsanaṃ sabbato vicayena hārena vicinitvā yuttihārena yojetabbāti. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘sabbesaṃ hārānaṃ yā bhūmi yo ca gocaro tesa’’nti.

Niyutto yutti hāro.

4. Padaṭṭhānahāravibhaṅgo



对于获得空无边处的，与色相应的想和作意，趋向增长，这是不合理的解说，趋向断除是合理的解说。或者，与识无边处相应的想和作意，趋向断除，这是不合理的解说，趋向增长是合理的解说。对于获得识无边处的，与空无边处相应的想和作意，趋向增长，这是不合理的解说，趋向断除是合理的解说。或者，与无所有处相应的想和作意，趋向断除，这是不合理的解说，趋向增长是合理的解说。
对于获得无所有处的，与识无边处相应的想和作意，趋向增长，这是不合理的解说，趋向断除是合理的解说。或者，与非想非非想处相应的想和作意，趋向断除，这是不合理的解说，趋向增长是合理的解说。对于获得非想非非想处的，想运作，趋向增长，这是不合理的解说，趋向断除是合理的解说。或者，与想受灭相应的想和作意，趋向断除，这是不合理的解说，趋向增长是合理的解说。久修习的心，不能忍受逼迫，这是不合理的解说，久修习的心，能够忍受逼迫，这是合理的解说。
这样，一切九种圣典，应依照法、依照律、依照佛陀的教诫，以审察、辨析审察后，以义理连接。因此，尊者大迦旃延说“一切食的境界和所缘”。
辨析义理是辨析。
4. 教诫的分别

22. Tattha katamo padaṭṭhāno hāro? ‘‘Dhammaṃ deseti jino’’ti, ayaṃ padaṭṭhāno hāro. Kiṃ deseti? Sabbadhammayāthāvaasampaṭivedhalakkhaṇā avijjā, tassā vipallāsā padaṭṭhānaṃ. Ajjhosānalakkhaṇā taṇhā, tassā piyarūpaṃ sātarūpaṃ padaṭṭhānaṃ. Patthanalakkhaṇo lobho, tassa adinnādānaṃ padaṭṭhānaṃ. Vaṇṇasaṇṭhānabyañjanaggahaṇalakkhaṇā subhasaññā, tassā indriyā saṃvaro padaṭṭhānaṃ. Sāsavaphassaupagamanalakkhaṇā sukhasaññā, tassā assādo padaṭṭhānaṃ. Saṅkhatalakkhaṇānaṃ dhammānaṃ asamanupassanalakkhaṇā niccasaññā, tassā viññāṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Aniccasaññādukkhasaññāasamanupassanalakkhaṇā attasaññā, tassā nāmakāyo padaṭṭhānaṃ. Sabbadhammasampaṭivedhalakkhaṇā vijjā, tassā sabbaṃ neyyaṃ padaṭṭhānaṃ. Cittavikkhepapaṭisaṃharaṇalakkhaṇo samatho, tassa asubhā padaṭṭhānaṃ. Icchāvacarapaṭisaṃharaṇalakkhaṇo alobho, tassa adinnādānā veramaṇī [veramaṇi (ka.)] padaṭṭhānaṃ. Abyāpajjalakkhaṇo adoso, tassa pāṇātipātā veramaṇī padaṭṭhānaṃ. Vatthuavippaṭipattilakkhaṇo [vatthuavippaṭipādānalakkhaṇo (sī. ka.)] amoho, tassa sammāpaṭipatti padaṭṭhānaṃ. Vinīlakavipubbakagahaṇalakkhaṇā asubhasaññā, tassā nibbidā padaṭṭhānaṃ. Sāsavaphassaparijānanalakkhaṇā dukkhasaññā, tassā vedanā padaṭṭhānaṃ. Saṅkhatalakkhaṇānaṃ dhammānaṃ samanupassanalakkhaṇā aniccasaññā , tassā uppādavayā padaṭṭhānaṃ. Sabbadhammaabhinivesalakkhaṇā anattasaññā, tassā dhammasaññā padaṭṭhānaṃ.

Pañca kāmaguṇā kāmarāgassa padaṭṭhānaṃ, pañcindriyāni rūpīni rūparāgassa padaṭṭhānaṃ, chaṭṭhāyatanaṃ bhavarāgassa padaṭṭhānaṃ, nibbattabhavānupassitā pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ padaṭṭhānaṃ, pubbenivāsānussatiñāṇadassanassa padaṭṭhānaṃ. Okappanalakkhaṇā saddhā adhimuttipaccupaṭṭhānā ca, anāvilalakkhaṇo pasādo sampasīdanapaccupaṭṭhāno ca. Abhipatthiyanalakkhaṇā saddhā, tassā aveccapasādo padaṭṭhānaṃ. Anāvilalakkhaṇo pasādo, tassa saddhā padaṭṭhānaṃ. Ārambhalakkhaṇaṃ vīriyaṃ, tassa sammappadhānaṃ padaṭṭhānaṃ. Apilāpanalakkhaṇā sati, tassā satipaṭṭhānaṃ padaṭṭhānaṃ. Ekaggalakkhaṇo samādhi, tassa jhānāni padaṭṭhānaṃ. Pajānanalakkhaṇā paññā, tassā saccāni padaṭṭhānaṃ.



22。此处，什么是立足点和核心？“佛陀宣说教法”，这是立足点和核心。宣说何物？以对一切法如实无知为特征的无明，其颠倒谬误是立足点。以渴爱止息为特征的贪，其可爱之相、可喜之相是立足点。以执取为特征的贪婪，其不与取是立足点。以颜色、形状、装饰、裸露的捕捉为特征的寻思，其诸根防护是立足点。以悦意触的到来为特征的乐受，其贪爱是立足点。以对行法不如实了知为特征的常想，其了知是立足点。由常想、乐想、我见的不如实了知为特征的我想，其名身是立足点。以对一切法的如实了知为特征的明，其一切可知是立足点。以心散乱的防护为特征的定，其不净是立足点。以意欲行的防护为特征的无贪，其不与取的防护是立足点。以无嗔恚为特征的无嗔，其断除杀生是立足点。以对境不颠倒为特征的无痴，其正道是立足点。以青瘀等相的捕捉为特征的不净想，其厌离是立足点。以悦意触的遍知为特征的苦想，其感受是立足点。以对行法的如实了知为特征的无常想，其生灭是立足点。以对一切法不执著为特征的无我想，其法想是立足点。
五欲是欲贪的立足点，五种根是色贪的立足点，六处是有贪的立足点，由对后有观察而生的五取蕴是立足点，宿住随念智见是立足点。以希求为特征的信，以及过度和放逸是立足点，以清净为特征的净信，以及欢喜和欣悦是立足点。以希求为特征的信，其极净信是立足点。以清净为特征的净信，其信是立足点。以发起为特征的精进，其正精进是立足点。以不忘为特征的念，其念处是立足点。以一境性为特征的定，其禅那们是立足点。以遍知为特征的慧，其谛是立足点。


Aparo nayo, assādamanasikāralakkhaṇo ayonisomanasikāro, tassa avijjā padaṭṭhānaṃ. Saccasammohanalakkhaṇā avijjā, sā saṅkhārānaṃ padaṭṭhānaṃ. Punabbhavavirohaṇalakkhaṇā saṅkhārā, te [taṃ (ka.)] viññāṇassa padaṭṭhānaṃ. Opapaccayikanibbattilakkhaṇaṃ viññāṇaṃ, taṃ nāmarūpassa padaṭṭhānaṃ. Nāmakāyarūpakāyasaṅghātalakkhaṇaṃ nāmarūpaṃ, taṃ chaḷāyatanassa padaṭṭhānaṃ. Indriyavavatthānalakkhaṇaṃ chaḷāyatanaṃ, taṃ phassassa padaṭṭhānaṃ. Cakkhurūpaviññāṇasannipātalakkhaṇo phasso, so vedanāya padaṭṭhānaṃ. Iṭṭhāniṭṭhaanubhavanalakkhaṇā vedanā, sā taṇhāya padaṭṭhānaṃ. Ajjhosānalakkhaṇā taṇhā, sā upādānassa padaṭṭhānaṃ. Opapaccayikaṃ upādānaṃ, taṃ bhavassa padaṭṭhānaṃ. Nāmakāyarūpakāyasambhavanalakkhaṇo bhavo, so jātiyā padaṭṭhānaṃ. Khandhapātubhavanalakkhaṇā jāti, sā jarāya padaṭṭhānaṃ. Upadhiparipākalakkhaṇā jarā, sā maraṇassa padaṭṭhānaṃ. Jīvitindriyupacchedalakkhaṇaṃ maraṇaṃ, taṃ sokassa padaṭṭhānaṃ. Ussukkakārako soko, so paridevassa padaṭṭhānaṃ . Lālappakārako paridevo, so dukkhassa padaṭṭhānaṃ. Kāyasaṃpīḷanaṃ dukkhaṃ, taṃ domanassassa padaṭṭhānaṃ. Cittasaṃpīḷanaṃ domanassaṃ, taṃ upāyāsassa padaṭṭhānaṃ. Odahanakārako upāyāso, so bhavassa padaṭṭhānaṃ. Imāni bhavaṅgāni yadā samaggāni nibbattāni bhavanti so bhavo, taṃ saṃsārassa padaṭṭhānaṃ. Niyyānikalakkhaṇo maggo, so nirodhassa padaṭṭhānaṃ.

Titthaññutā pītaññutāya padaṭṭhānaṃ, pītaññutā pattaññutāya [mattaññutāya (sī. ka.)] padaṭṭhānaṃ, pattaññutā attaññutāya padaṭṭhānaṃ, attaññutā pubbekatapuññatāya padaṭṭhānaṃ, pubbekatapuññatā patirūpadesavāsassa padaṭṭhānaṃ, patirūpadesavāso sappurisūpanissayassa padaṭṭhānaṃ, sappurisūpanissayo attasammāpaṇidhānassa padaṭṭhānaṃ, attasammāpaṇidhānaṃ sīlānaṃ padaṭṭhānaṃ, sīlāni avippaṭisārassa padaṭṭhānaṃ, avippaṭisāro pāmojjassa padaṭṭhānaṃ, pāmojjaṃ pītiyā padaṭṭhānaṃ, pīti passaddhiyā padaṭṭhānaṃ, passaddhi sukhassa padaṭṭhānaṃ, sukhaṃ samādhissa padaṭṭhānaṃ, samādhi yathābhūtañāṇadassanassa padaṭṭhānaṃ, yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidāya padaṭṭhānaṃ, nibbidā virāgassa padaṭṭhānaṃ, virāgo vimuttiyā padaṭṭhānaṃ. Vimutti vimuttiñāṇadassanassa padaṭṭhānaṃ. Evaṃ yo koci upanissayo yo koci paccayo, sabbo so padaṭṭhānaṃ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘dhammaṃ deseti jino’’ti.

Niyutto padaṭṭhāno hāro.

5. Lakkhaṇahāravibhaṅgo



22。另一种解释，以乐受作意为特征的邪思惟，其无明是立足点。以颠倒迷惑实相为特征的无明，它是行蕴的立足点。以再生长为特征的行蕴，它们是识的立足点。以结生为特征的识，它是名色的立足点。以名身、色身积聚为特征的名色，它是六处的立足点。以根的增盛为特征的六处，它是触的立足点。以眼、色、识的相遇为特征的触，它是受的立足点。以体验可爱、不可爱为特征的受，它是贪的立足点。以渴爱止息为特征的贪，它是取的立足点。结生之取，它是有的立足点。以名身、色身生起为特征的有，它是生的立足点。以诸蕴的出现为特征的生，它是老的立足点。以诸蕴的成熟为特征的老，它是死的立足点。以命根断绝为特征的死，它是忧的立足点。使干枯的忧，它是悲的立足点。使哭泣的悲，它是苦的立足点。身体的逼迫是苦，它是愁的立足点。内心的逼迫是愁，它是恼的立足点。使燃烧的恼，它是有（后有）的立足点。当这些有支集合生起时，那有（后有），它是轮回的立足点。以出离为特征的道，它是灭的立足点。
他知是慢知的立足点，慢知是执取知的立足点，执取知是增上慢的立足点，增上慢是宿作福德的立足点，宿作福德是随顺教诫而住的立足点，随顺教诫而住是依止善友的立足点，依止善友是如理作意的立足点，如理作意是戒的立足点，戒是不放逸的立足点，不放逸是喜悦的立足点，喜悦是轻安的立足点，轻安是乐的立足点，乐是定的立足点，定是如实知见的立足点，如实知见是厌离的立足点，厌离是离贪的立足点，离贪是解脱的立足点，解脱是解脱知见的立足点。这样，任何近因，任何助缘，一切都是立足点。因此，尊者大迦旃延说“佛陀宣说教法”。
以决意为立足点和核心。
5。以特征为核心的分别

23. Tattha katamo lakkhaṇo hāro? ‘‘Vuttamhi ekadhamme’’ti, ayaṃ lakkhaṇo hāro. Kiṃ lakkhayati? Ye dhammā ekalakkhaṇā, tesaṃ dhammānaṃ ekasmiṃ dhamme vutte avasiṭṭhā dhammā vuttā bhavanti. Yathā kiṃ bhave? Yathāha bhagavā –

‘‘Cakkhuṃ , bhikkhave, anavaṭṭhitaṃ ittaraṃ parittaṃ pabhaṅgu parato dukkhaṃ byasanaṃ calanaṃ [calaṃ (sī.)] kukkuḷaṃ saṅkhāraṃ [sasaṅkhāraṃ (ka.)] vadhakaṃ amittamajjhe. Imasmiṃ cakkhusmiṃ vutte avasiṭṭhāni ajjhattikāni āyatanāni vuttāni bhavanti. Kena kāraṇena? Sabbāni hi cha ajjhattikāni āyatanāni vadhakaṭṭhena ekalakkhaṇāni. Yathā cāha bhagavā –

‘‘Atīte , rādha, rūpe anapekkho hohi, anāgataṃ rūpaṃ mā abhinandi [abhinanda (ka.)], paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭinissaggāya paṭipajja. Imasmiṃ rūpakkhandhe vutte avasiṭṭhā khandhā vuttā bhavanti. Kena kāraṇena? Sabbe hi pañcakkhandhā yamakovādasutte [passa saṃ. ni. 3.84] vadhakaṭṭhena ekalakkhaṇā vuttā. Yathā cāha bhagavā –

‘‘Yesañca [passa dha. pa. 293] susamāraddhā, niccaṃ kāyagatāsati;

Akiccaṃ te na sevanti, kicce sātaccakārino’’.

Iti kāyagatāya satiyā vuttāya vuttā bhavanti vedanāgatā sati cittagatā dhammagatā ca. Tathā yaṃ kiñci diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā mutaṃ vāti vutte vuttaṃ bhavati viññātaṃ. Yathā cāha bhagavā –

Tasmātiha tvaṃ bhikkhu kāye kāyānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. ‘‘Ātāpī’’ti vīriyindriyaṃ, ‘‘sampajāno’’ti paññindriyaṃ, ‘‘satimā’’ti satindriyaṃ, ‘‘vineyya loke abhijjhādomanassa’’nti samādhindriyaṃ, evaṃ kāye kāyānupassino viharato cattāro satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Kena kāraṇena, ekalakkhaṇattā catunnaṃ indriyānaṃ.



23。此处，什么是以特征为核心的？“在一法中已说” ，这是以特征为核心。以何为特征？在一法中已说的诸法，其余诸法也已宣说。例如，在何处？如佛陀所说：
“比丘们，眼是无常的、苦的、败坏法的、对他物是苦的、是变易的、是动摇的、是焦虑的、是行蕴、是能烧灼的、在无量之中。在此眼中已说，其余内六处也已宣说。是什么原因？所有六内处都以能烧灼之义，具有一特征。如同佛陀所说：
“罗睺罗，对于过去的色，你不要执取；对于未来的色，你不要希求；对于现在的色，你要修习厌离、断除贪爱、寂灭、舍弃、放下。在此色蕴中已说，其余诸蕴也已宣说。是什么原因？所有五蕴在《训诫夜叉经》中，都以能烧灼之义，具有一特征而说。如同佛陀所说：
“那些善守护者，常于身具念；
不善业不造作，造善业具念。”
如此，身念已说，受念、心念、法念也已宣说。同样，任何所见、所闻、所觉知等等已说，了知也已宣说。如同佛陀所说：
因此，比丘，你要在身中观察身，精勤、正知、具念而住，断除世间贪欲和忧愁。“精勤”是精进根，“正知”是慧根，“具念”是念根，“断除世间贪欲和忧愁”是定根，如此，在身中观察身者，四念处修习得以圆满。是什么原因，因为四根具有一特征。

24. Catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu cattāro sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, catūsu sammappadhānesu bhāviyamānesu cattāro iddhipādā bhāviyamānesu pañcindriyāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, catūsu iddhipādesu bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcasu indriyesu bhāviyamānesu pañca balāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcasu balesu bhāviyamānesu satta bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, sattasu bojjhaṅgesu bhāviyamānesu ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati, sabbeva [sabbe ca (sī. ka.)] bodhaṅgamā dhammā bodhipakkhiyā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti . Kena kāraṇena, sabbe hi bodhaṅgamā bodhipakkhiyā neyyānikalakkhaṇena ekalakkhaṇā, te ekalakkhaṇattā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.

Evaṃ akusalāpi dhammā ekalakkhaṇattā pahānaṃ abbhatthaṃ gacchanti. Catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu vipallāsā pahīyanti, āhārā cassa pariññaṃ gacchanti, upādānehi anupādāno bhavati, yogehi ca visaṃyutto bhavati, ganthehi ca vippayutto bhavati, āsavehi ca anāsavo bhavati, oghehi ca nitthiṇṇo bhavati, sallehi ca visallo bhavati, viññāṇaṭṭhitiyo cassa pariññaṃ gacchanti, agatigamanehi na agatiṃ gacchati, evaṃ akusalāpi dhammā ekalakkhaṇattā pahānaṃ abbhatthaṃ gacchanti.

Yattha vā pana rūpindriyaṃ desitaṃ, desitā tattheva rūpadhātu rūpakkhandho rūpañcāyatanaṃ. Yattha vā pana sukhā vedanā desitā, desitaṃ tattha sukhindriyaṃ somanassindriyaṃ dukkhasamudayo ca ariyasaccaṃ. Yattha vā pana dukkhā vedanā desitā, desitaṃ tattha dukkhindriyaṃ domanassindriyaṃ dukkhañca ariyasaccaṃ. Yattha vā pana adukkhamasukhā vedanā desitā, desitaṃ tattha upekkhindriyaṃ sabbo ca paṭiccasamuppādo. Kena kāraṇena, adukkhamasukhāya hi vedanāya avijjā anuseti. Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. So ca sarāgasadosasamohasaṃkilesapakkhena hātabbo, vītarāgavītadosavītamohaariyadhammehi hātabbo.

Evaṃ ye dhammā ekalakkhaṇā kiccato ca lakkhaṇato ca sāmaññato ca cutūpapātato ca, tesaṃ dhammānaṃ ekasmiṃ dhamme vutte avasiṭṭhā dhammā vuttā bhavanti. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘vuttamhi ekadhamme’’ti.

Niyutto lakkhaṇo hāro.

6. Catubyūhahāravibhaṅgo



23。在四念处中修习时，四正勤得以圆满修习，在四正勤中修习时，四神足得以圆满修习，在四神足中修习时，五根得以圆满修习，在五根中修习时，五力得以圆满修习，在五力中修习时，七觉支得以圆满修习，在七觉支中修习时，圣八正道得以圆满修习，一切觉支法、菩提分法得以圆满修习。是什么原因？所有觉支法、菩提分法都以出离为特征，具有一特征，它们由于具有一特征，得以圆满修习。
同样，不善法也由于具有一特征，得以舍断。在四念处中修习时，颠倒被舍弃，诸食得以遍知，由取无取，由结解脱，由缠解脱，由漏无漏，由瀑流渡过，由结无结，识住得以遍知，由未来往不来，同样，不善法也由于具有一特征，得以舍断。
或者，色根已说之处，色界、色蕴、色处也已宣说。乐受已说之处，乐根、喜根、苦集圣谛也已宣说。苦受已说之处，苦根、忧根、苦圣谛也已宣说。舍受已说之处，舍根和整个缘起也已宣说。是什么原因？由于舍受，无明随之而来。无明缘行，行缘识，识缘名色，名色缘六处，六处缘触，触缘受，受缘贪，贪缘取，取缘有，有缘生，生缘老死忧悲恼苦，如此，整个苦蕴的集起。它应当以断尽贪嗔痴烦恼之义而舍弃，以断尽贪嗔痴的圣法而舍弃。
如此，诸法具有一特征，无论是从作用、特征、共相、四句分别来说，在一法中已说，其余诸法也已宣说。因此，尊者大迦旃延说“在一法中已说”。
以特征为核心已决意。
6。以四句分别为核心的分别

25. Tattha katamo catubyūho hāro? ‘‘Neruttamadhippāyo’’ti ayaṃ. Byañjanena suttassa neruttañca adhippāyo ca nidānañca pubbāparasandhi ca gavesitabbo . Tattha katamaṃ neruttaṃ, yā niruttipadasaṃhitā, yaṃ dhammānaṃ nāmaso ñāṇaṃ. Yadā hi bhikkhu atthassa ca nāmaṃ jānāti, dhammassa ca nāmaṃ jānāti, tathā tathā naṃ abhiniropeti. Ayañca vuccati atthakusalo dhammakusalo byañjanakusalo niruttikusalo pubbāparakusalo desanākusalo atītādhivacanakusalo anāgatādhivacanakusalo paccuppannādhivacanakusalo itthādhivacanakusalo purisādhivacanakusalo napuṃsakādhivacanakusalo ekādhivacanakusalo anekādhivacanakusalo, evaṃ sabbāni kātabbāni janapadaniruttāni sabbā ca janapadaniruttiyo. Ayaṃ niruttipadasaṃhitā.

26. Tattha katamo adhippāyo?

‘‘Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, chattaṃ mahantaṃ yatha vassakāle [viya vassakāle jā. 1.10.103];

Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārī’’ti.

Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye apāyehi parimuccitukāmā bhavissanti, te dhammacārino bhavissantīti ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo.

‘‘Coro yathā sandhimukhe gahīto, sakammunā haññati [haññate (sī.)] bajjhate ca;

Evaṃ ayaṃ pecca pajā parattha, sakammunā haññati [haññate (sī.)] bajjhate cā’’ti.

Idha bhagavato ko adhippāyo? Sañcetanikānaṃ katānaṃ kammānaṃ upacitānaṃ dukkhavedanīyānaṃ aniṭṭhaṃ asātaṃ vipākaṃ paccanubhavissatīti ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo.

‘‘Sukhakāmāni [passa dha. pa. 131-132] bhūtāni, yo daṇḍena vihiṃsati;

Attano sukhamesāno, pecca so na labhate sukha’’nti.

Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye sukhena atthikā bhavissanti, te pāpakammaṃ [pāpakaṃ kammaṃ (ka.)] na karissantīti ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo.

‘‘Middhī [passa dha. pa. 325] yadā hoti mahagghaso ca, niddāyitā samparivattasāyī;

Mahāvarāhova nivāpapuṭṭho, punappunaṃ gabbhamupeti mando’’ti.

Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye jarāmaraṇena aṭṭiyitukāmā bhavissanti, te bhavissanti bhojane mattaññuno indriyesu guttadvārā pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogamanuyuttā vipassakā kusalesu dhammesu sagāravā ca sabrahmacārīsu theresu navesu majjhimesūti ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo.

‘‘Appamādo amatapadaṃ [amataṃ padaṃ (ka.) passa dha. pa. 21], pamādo maccuno padaṃ;

Appamattā na mīyanti, ye pamattā yathā matā’’ti.

Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye amatapariyesanaṃ pariyesitukāmā bhavissanti, te appamattā viharissantīti ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo. Ayaṃ adhippāyo.

27. Tattha katamaṃ nidānaṃ? Yathā so dhaniyo gopālako bhagavantaṃ āha –

‘‘Nandati puttehi puttimā, gomā [gomiko (sī.), gopiko (ka.) su. ni. 33; saṃ. ni. 

25。此处，什么是以四句分别为核心的？“甚深微妙的含义”，这是以四句分别为核心。通过文句，要探究经文的词源、含义、缘起以及前后联系。其中，什么是词源？即词源与词义的结合，即对法的名称和意义的了解。当比丘知道义的名称，也知道法的名称，他就不会那样执取它。这也被称为精通义、精通法、精通文句、精通词源、精通前后联系、精通解说、精通过去语、精通未来语、精通现在语、精通女性语、精通男性语、精通中性语、精通单数语、精通复数语，这样，一切地方方言都应精通，以及一切地方方言。这是词源与词义的结合。
26。此处，什么是含义？
“正法守护奉行正法者，如同雨季的大伞；
在完善的正法中，此乃无上功德，奉行正法者不堕恶趣。”
此处，佛陀的含义是什么？那些希求从恶趣中解脱者，他们会奉行正法，这是此处佛陀的含义。
“如同盗贼在路口被捕，因自身行为被杀、被缚；
同样，此恶人为了他物，因自身行为被杀、被缚。”
此处，佛陀的含义是什么？感受由思所作、积聚的、带来痛苦的、不悦意、不喜欢的业的果报，这是此处佛陀的含义。
“欲求快乐者，却以棍棒伤害众生；
自身欲求快乐，死后他不获得快乐。”
此处，佛陀的含义是什么？那些希求快乐者，他们不会造作恶业，这是此处佛陀的含义。
“当富有且有名望，怠惰放逸且骄慢；
大富翁沉溺于享乐，愚痴者反复投生母胎。”
此处，佛陀的含义是什么？那些希求从老死中解脱者，他们会饮食知量、诸根防护、前半夜和后半夜精勤不懈、具足观照、尊重善法，以及尊重所有梵行者、长老、新学者和中等学者，这是此处佛陀的含义。
“不放逸是走向不死之道，放逸是走向死亡之道；
不放逸者不死，放逸者如同已死。”
此处，佛陀的含义是什么？那些希求寻求不死者，他们会不放逸而住，这是此处佛陀的含义。这是含义。
27。此处，什么是缘起？如同那位富有的牧牛人对佛陀所说：
“有儿子者以儿子为乐，有牛者以牛为乐；
财富是人的依托，如果没有财富，人会忧愁。”

1.144 passitabbaṃ] gohi tatheva nandati;

Upadhī hi narassa nandanā, na hi so nandati yo nirūpadhī’’ti.

Bhagavā āha –

‘‘Socati puttehi puttimā, gopiko [gomiko (sī.)] gohi tatheva socati;

Upadhī hi narassa socanā, na hi so socati yo nirūpadhī’’ti.

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati ‘‘idha bhagavā bāhiraṃ pariggahaṃ upadhi āhā’’ti. Yathā ca māro pāpimā gijjhakūṭā pabbatā puthusilaṃ pātesi, bhagavā āha –

‘‘Sacepi kevalaṃ sabbaṃ, gijjhakūṭaṃ calessasi [caleyyāsi (ka.) passa saṃ. ni. 

27。有儿子者因儿子喜悦，有牛者也因牛喜悦；
财产是人的快乐，没有财产者不快乐。”
佛陀说：
“有儿子者因儿子悲伤，牧牛者也因牛悲伤；
财产是人的忧伤，没有财产者不忧伤。”
以此因缘，以此缘起，如此可知，“此处佛陀说外在的财产是依托”。如同恶 Māra 从耆阇崛山（灵鹫山）上推下巨石，佛陀说：
“即使你移动整个耆阇崛山（灵鹫山）；
对内心已调伏者，也不会有丝毫恐惧。”

1.147];

Neva sammāvimuttānaṃ, buddhānaṃ atthi iñjitaṃ.

Nabhaṃ phaleyyappathavī caleyya, sabbeva pāṇā uda santaseyyuṃ;

Sallampi ce urasi kampayeyyuṃ [pakampayeyyuṃ (sī.), kappayeyyuṃ (ka.)], upadhīsu tāṇaṃ na karonti buddhā’’ti.

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati ‘‘idha bhagavā kāyaṃ upadhiṃ āhā’’ti. Yathā cāha –

‘‘Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, yadāyasaṃ dārujapabbajañca [dārujaṃ babbajañca (sī.) passa dha. pa. 345];

Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, puttesu dāresu ca yā apekkhā’’ti.

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati ‘‘idha bhagavā bāhiresu vatthūsu taṇhaṃ āhā’’ti. Yathā cāha –

‘‘Etaṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñcaṃ;

Etampi chetvāna paribbajanti, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyā’’ti.

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati ‘‘idha bhagavā bāhiravatthukāya taṇhāya pahānaṃ āhā’’ti. Yathā cāha –

‘‘Āturaṃ asuciṃ pūtiṃ, duggandhaṃ dehanissitaṃ;

Paggharantaṃ divā rattiṃ, bālānaṃ abhinandita’’nti.

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati ‘‘idha bhagavā ajjhattikavatthukāya taṇhāya pahānaṃ āhā’’ti. Yathā cāha –

‘‘Ucchinda [passa dha. pa. 285] sinehamattano, kumudaṃ sāradikaṃva pāṇinā;

Santimaggameva brūhaya, nibbānaṃ sugatena desita’’nti.

Iminā vatthunā iminā nidānena evaṃ ñāyati ‘‘idha bhagavā ajjhattikavatthukāya taṇhāya pahānaṃ āhā’’ti. Idaṃ nidānaṃ.

Tattha katamo pubbāparasandhi. Yathāha –

‘‘Kāmandhā jālasañchannā, taṇhāchadanachāditā;

Pamattabandhanā [pamattabandhunā udā. 64] baddhā [bandhā (ka.) passa udā. 64], macchāva kumināmukhe;

Jarāmaraṇamanventi, vaccho khīrapakova mātara’’nti.

Ayaṃ kāmataṇhā vuttā. Sā katamena pubbāparena yujjati? Yathāha –

‘‘Ratto atthaṃ na jānāti, ratto dhammaṃ na passati;

Andhantamaṃ tadā hoti, yaṃ rāgo sahate nara’’nti.

Iti andhatāya ca sañchannatāya ca sāyeva taṇhā abhilapitā. Yañcāha kāmandhā jālasañchannā, taṇhāchadanachāditāti. Yañcāha ratto atthaṃ na jānāti, ratto dhammaṃ na passatīti, imehi padehi pariyuṭṭhānehi sāyeva taṇhā abhilapitā. Yaṃ andhakāraṃ, ayaṃ dukkhasamudayo, yā ca taṇhā ponobhavikā, yañcāha kāmāti ime kilesakāmā. Yañcāha jālasañchannāti tesaṃ yeva kāmānaṃ payogena pariyuṭṭhānaṃ dasseti, tasmā kilesavasena ca pariyuṭṭhānavasena ca taṇhābandhanaṃ vuttaṃ. Ye edisikā, te jarāmaraṇaṃ anventi, ayaṃ bhagavatā yathānikkhittagāthābalena dassitā jarāmaraṇamanventīti.

‘‘Yassa papañcā ṭhitī ca natthi, sandānaṃ palighañca [paḷighañca (sī.) passa udā. 67] vītivatto;

Taṃ nittaṇhaṃ muniṃ carantaṃ, na vijānāti sadevakopi loko’’ti.

Papañcā nāma taṇhādiṭṭhimānā, tadabhisaṅkhatā ca saṅkhārā. Ṭhiti nāma anusayā. Sandānaṃ nāma taṇhāya pariyuṭṭhānaṃ, yāni chattiṃsataṇhāya jāliniyā vicaritāni. Paligho nāma moho. Ye ca papañcā saṅkhārā yā ca ṭhiti yaṃ sandānañca yaṃ palighañca yo etaṃ sabbaṃ samatikkanto, ayaṃ vuccati nittaṇho iti.



27。对彻底解脱者、佛陀而言，没有恐惧。
即使天崩地裂，一切众生都惊恐万分；
即使萨拉树在胸前震动，佛陀也不依赖任何依托。”
以此因缘，以此缘起，如此可知，“此处佛陀说身体是依托”。如同所说：
“智者不说那坚固的束缚，是金银、树木和草；
对妻子、珠宝和儿孙的执著，才是真正的束缚。”
以此因缘，以此缘起，如此可知，“此处佛陀说对外在事物的贪爱”。如同所说：
“智者说这才是坚固的束缚，难舍难离、缠绵悱恻；
断除这执著而出家，不执著于欲乐。”
以此因缘，以此缘起，如此可知，“此处佛陀说舍弃对外在事物的贪爱”。如同所说：
“病痛、不净、腐朽，恶臭缠身；
日夜流脓，愚人却贪恋。”
以此因缘，以此缘起，如此可知，“此处佛陀说舍弃对自身事物的贪爱”。如同所说：
“拔除你心中的贪爱，如同用手拔除池塘中的莲花；
修习寂静之道，证悟佛陀所教导的涅槃。”
以此因缘，以此缘起，如此可知，“此处佛陀说舍弃对自身事物的贪爱”。这是缘起。
其中，什么是前后联系？如同所说：
“盲者被网覆盖，被贪爱的罗网遮蔽；
被放逸的绳索束缚，如同鱼在钓钩上；
体验老死，如同小牛渴望母乳。”
这是所说的欲贪。它与什么前后相联系？如同所说：
“贪婪者不知义，贪婪者不见法；
当贪爱控制人时，便是最深的黑暗。”
因此，以盲目和遮蔽来说，这贪爱已被提及。所说的盲者被网覆盖，被贪爱的罗网遮蔽。所说的贪婪者不知义，贪婪者不见法，以这些词句的组合，这贪爱已被提及。黑暗，这是苦集，以及导致再次存在的贪爱，以及所说的欲，这是烦恼欲。所说的被网覆盖，表示被这些欲的运用所束缚，因此，以烦恼的束缚和被束缚来说，贪爱的束缚已被提及。像这样的人，体验老死，这是佛陀以偈颂的力量所展现的体验老死。
“没有执著和住处，断除联系和障碍；
这位无贪的圣者游方，即使天人也不知晓。”
执著是指有贪爱之见，以及由它行作的行蕴。住处是指潜在倾向。联系是指贪爱的束缚，即三十六种贪爱的罗网。障碍是指愚痴。断除一切执著、行蕴、住处、联系和障碍者，被称为无贪。

28. Tattha pariyuṭṭhānasaṅkhārā diṭṭhadhammavedanīyā vā upapajjavedanīyā vā aparāpariyavedanīyā vā, evaṃ taṇhā tividhaṃ phalaṃ deti diṭṭhe vā dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Evaṃ bhagavā āha ‘‘yaṃ lobhapakataṃ kammaṃ karoti kāyena vā vācāya vā manasā vā, tassa vipākaṃ anubhoti diṭṭhe vā dhamme upapajje vā apare vā pariyāye’’ti. Idaṃ bhagavato pubbāparena yujjati. Tattha pariyuṭṭhānaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ vā kammaṃ upapajjavedanīyaṃ vā kammaṃ aparāpariyāyavedanīyaṃ [aparāpariyavedanīyaṃ (sī.)] vā kammaṃ, evaṃ kammaṃ tidhā vipaccati diṭṭhe vā dhamme upapajje vā apare vā pariyāye. Yathāha –

‘‘Yañce bālo idha pāṇātipātī hoti…pe… micchādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭhe vā dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajje vā apare vā pariyāye’’ti. Idaṃ bhagavato pubbāparena yujjati. Tattha pariyuṭṭhānaṃ paṭisaṅkhānabalena pahātabbaṃ, saṅkhārā dassanabalena, chattiṃsa taṇhāvicaritāni bhāvanābalena pahātabbānīti evaṃ taṇhāpi tidhā pahīyati. Yā nittaṇhātā ayaṃ saupādisesā nibbānadhātu. Bhedā kāyassa ayaṃ anupādisesā nibbānadhātu.

Papañco nāma vuccati anubandho. Yañcāha bhagavā ‘‘papañceti atītānāgatapaccuppannaṃ cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ ārabbhā’’ti. Yañcāha bhagavā – ‘‘atīte, rādha, rūpe anapekkho hohi, anāgataṃ rūpaṃ mā abhinandi, paccuppannassa rūpassa nibbidāya virāgāya nirodhāya paṭinissaggāya paṭipajjā’’ti. Idaṃ bhagavato pubbāparena yujjati. Yo cāpi papañco ye ca saṅkhārā yā ca atītānāgatapaccuppannassa abhinandanā, idaṃ ekatthaṃ. Api ca aññamaññehi padehi aññamaññehi akkharehi aññamaññehi byañjanehi aparimāṇā dhammadesanā vuttā bhagavatā. Evaṃ suttena suttaṃ saṃsandayitvā pubbāparena saddhiṃ yojayitvā suttaṃ niddiṭṭhaṃ bhavati.

So cāyaṃ [sa cāyaṃ (sī.)] pubbāparo sandhi catubbidho atthasandhi byañjanasandhi desanāsandhi niddesasandhīti.

Tattha atthasandhi chappadāni saṅkāsanā pakāsanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammatā paññattīti.

Byañjanasandhi chappadāni akkharaṃ padaṃ byañjanaṃ ākāro nirutti niddesoti.

Desanāsandhi na ca pathaviṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca. Na ca āpaṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca, na ca tejaṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca, na ca vāyuṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca. Na ca ākāsānañcāyatanaṃ nissāya…pe… na ca viññāṇañcāyatanaṃ nissāya…pe… na ca ākiñcaññāyatanaṃ nissāya…pe… na ca nevasaññānāsaññāyatanaṃ nissāya…pe… na ca imaṃ lokaṃ nissāya…pe… na ca paralokaṃ nissāya jhāyati jhāyī jhāyati ca. Yamidaṃ ubhayamantarena diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ vitakkitaṃ vicāritaṃ manasānucintitaṃ, tampi nissāya na jhāyati jhāyī jhāyati ca. Ayaṃ sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anissitena cittena na ñāyati jhāyanto.

Yathā māro pāpimā godhikassa kulaputtassa [passa saṃ. ni. 

28。此处，构成活动的诸行是现法受报的，或是结生受报的，或是后后受报的，这样，贪爱在现法、结生或后后世给予三种果报。这样，佛陀说“以贪心所作的身业、语业或意业，其果报在现法、结生或后后世感受”。这与佛陀的前后联系相符。此处，构成活动是现法受报的业，或是结生受报的业，或是后后受报的业，这样，业以三种方式成熟，在现法、结生或后后世。如同所说：
“愚人在此杀生……邪见，其果报在现法、结生或后后世感受。”这与佛陀的前后联系相符。此处，构成活动应以反思的力量舍弃，诸行应以观的力量舍弃，三十六种贪爱的罗网应以修习的力量舍弃，这样，贪爱也以三种方式舍弃。无贪，这是有余依涅槃界。身的灭亡，这是无余依涅槃界。
执著被称为缠缚。佛陀所说“执著，即缘于过去、未来、现在的眼识可见色”。佛陀所说——“罗睺罗，对于过去的色，你不要执取；对于未来的色，你不要希求；对于现在的色，你要修习厌离、断除贪爱、寂灭、舍弃、放下。”这与佛陀的前后联系相符。执著、诸行，以及对过去、未来、现在的希求，这是一回事。而且，佛陀以不同的词句、不同的字词、不同的文句，宣说了无量的法义。这样，以经文联系经文，将其与前后联系起来，经文就得以阐明。
此前后联系有四种：义的联系、文句的联系、解说的联系、阐释的联系。
其中，义的联系有六种：略说、广说、解释、分别、反问、决意。
文句的联系有六种：字、词、文句、形式、词源、阐释。
解说的联系：禅修者并非依赖地而禅修，也并非禅修而禅修。并非依赖水而禅修，也并非禅修而禅修，并非依赖火而禅修，也并非禅修而禅修，并非依赖风而禅修，也并非禅修而禅修。并非依赖空无边处……并非依赖识无边处……并非依赖无所有处……并非依赖非想非非想处……并非依赖此世……并非依赖彼世而禅修，也并非禅修而禅修。并非依赖此二者之间所见、所闻、所觉知、所了知、所证得、所探求、所思虑、所寻思、所心想，也并非禅修而禅修。这在一切天、人、阿修罗、梵天、沙门、婆罗门、人天大众中，以不依赖的心，禅修者不可知。
如同恶 Māra 对蜥蜴族子弟所说：

1.159] viññāṇaṃ samanvesanto na jānāti na passati. So hi papañcātīto taṇhāpahānena diṭṭhinissayopissa natthi. Yathā ca godhikassa, evaṃ vakkalissa sadevakena lokena samārakena sabrahmakena sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya anissitacittā na ñāyanti jhāyamānā. Ayaṃ desanāsandhi.

Tattha katamā niddesasandhi? Nissitacittā akusalapakkhena niddisitabbā, anissitacittā kusalapakkhena niddisitabbā. Nissitacittā kilesena niddisitabbā, anissitacittā vodānena niddisitabbā. Nissitacittā saṃsārappavattiyā niddisitabbā, anissitacittā saṃsāranivattiyā niddisitabbā. Nissitacittā taṇhāya ca avijjāya ca niddisitabbā, anissitacittā samathena ca vipassanāya ca niddisitabbā. Nissitacittā ahirikena ca anottappena ca niddisitabbā, anissitacittā hiriyā ca ottappena ca niddisitabbā. Nissitacittā asatiyā ca asampajaññena ca niddisitabbā, anissitacittā satiyā ca sampajaññena ca niddisitabbā. Nissitacittā ayoniyā ca ayonisomanasikārena ca niddisitabbā, anissitacittā yoniyā ca yonisomanasikārena ca niddisitabbā. Nissitacittā kosajjena ca dovacassena ca niddisitabbā, anissitacittā vīriyārambhena ca sovacassena ca niddisitabbā. Nissitacittā assaddhiyena ca pamādena ca niddisitabbā, anissitacittā saddhāya ca appamādena ca niddisitabbā. Nissitacittā asaddhammassavanena ca asaṃvaraṇena ca niddisitabbā, anissitacittā saddhammassavanena ca saṃvarena ca niddisitabbā. Nissitacittā abhijjhāya ca byāpādena ca niddisitabbā, anissitacittā anabhijjhāya ca abyāpādena ca niddisitabbā. Nissitacittā nīvaraṇehi ca saṃyojaniyehi ca niddisitabbā, anissitacittā rāgavirāgāya ca cetovimuttiyā avijjāvirāgāya ca paññāvimuttiyā niddisitabbā. Nissitacittā ucchedadiṭṭhiyā ca sassatadiṭṭhiyā ca niddisitabbā, anissitacittā saupādisesāya ca anupādisesāya ca nibbānadhātuyā niddisitabbā. Ayaṃ niddesasandhi. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘neruttamadhippāyo’’ti.

Niyutto catubyūho hāro.

7. Āvaṭṭahāravibhaṅgo

29. Tattha katamo āvaṭṭo hāro? ‘‘Ekamhi padaṭṭhāne’’ti ayaṃ.

‘‘Ārambhatha [ārabbhatha (sī.) saṃ. ni. 

28。探求识，不知不见。他已超越执著，由于舍弃贪爱，没有我慢。如同蜥蜴族子弟，这样，一切天、人、阿修罗、梵天、沙门、婆罗门、人天大众中，以不依赖的心，禅修者不可知。这是解说的联系。
其中，什么是阐释的联系？依赖心的应以不善的方面阐释，不依赖心的应以善的方面阐释。依赖心的应以烦恼阐释，不依赖心的应以解脱阐释。依赖心的应以轮回的生起阐释，不依赖心的应以轮回的 cessation 阐释。依赖心的应以贪爱和无明阐释，不依赖心的应以止和观阐释。依赖心的应以无惭和无愧阐释，不依赖心的应以惭和愧阐释。依赖心的应以不正念和不正知阐释，不依赖心的应以正念和正知阐释。依赖心的应以错误的和错误的思维阐释，不依赖心的应以正确的和正确的思维阐释。依赖心的应以懈怠和恶作阐释，不依赖心的应以精进努力和善作阐释。依赖心的应以不信和放逸阐释，不依赖心的应以信和不放逸阐释。依赖心的应以不听闻正法和放荡阐释，不依赖心的应以听闻正法和 restrained 阐释。依赖心的应以贪婪和嗔恨阐释，不依赖心的应以不贪婪和不嗔恨阐释。依赖心的应以诸盖和诸结阐释，不依赖心的应以断贪的解脱和断无明的解脱阐释。依赖心的应以断见和常见阐释，不依赖心的应以有余依涅槃界和无余依涅槃界阐释。这是阐释的联系。因此，尊者大迦旃延说“甚深微妙的含义”。
以四句分别为核心已决意。
7。以循环为核心的分别
29。此处，什么是以循环为核心的？“在一个词句的基础上”，这是以循环为核心的。
“你们要从眼开始……耳……鼻……舌……身……意，如此观察。”

1.185; theragā. 256 passitabbaṃ] nikkamatha, yuñjatha buddhasāsane;

Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro’’ti.

‘‘Ārambhatha nikkamathā’’ti vīriyassa padaṭṭhānaṃ. ‘‘Yuñjatha buddhasāsane’’ti samādhissa padaṭṭhānaṃ. ‘‘Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro’’ti paññāya padaṭṭhānaṃ. ‘‘Ārambhatha nikkamathā’’ti vīriyindriyassa padaṭṭhānaṃ. ‘‘Yuñjatha buddhasāsane’’ti samādhindriyassa padaṭṭhānaṃ. ‘‘Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro’’ti paññindriyassa padaṭṭhānaṃ. Imāni padaṭṭhānāni desanā.

Ayuñjantānaṃ vā sattānaṃ yoge, yuñjantānaṃ vā ārambho.

Tattha ye na yuñjanti, te pamādamūlakā na yuñjanti. So pamādo duvidho taṇhāmūlako avijjāmūlako ca. Tattha avijjāmūlako yena aññāṇena nivuto ñeyyaṭṭhānaṃ nappajānāti pañcakkhandhā uppādavayadhammāti, ayaṃ avijjāmūlako. Yo taṇhāmūlako, so tividho anuppannānaṃ bhogānaṃ uppādāya pariyesanto pamādaṃ āpajjati, uppannānaṃ bhogānaṃ ārakkhanimittaṃ paribhoganimittañca pamādaṃ āpajjati ayaṃ loke catubbidho pamādo ekavidho avijjāya tividho taṇhāya. Tattha avijjāya nāmakāyo padaṭṭhānaṃ. Taṇhāya rūpakāyo padaṭṭhānaṃ. Taṃ kissa hetu, rūpīsu bhavesu ajjhosānaṃ, arūpīsu sammoho? Tattha rūpakāyo rūpakkhandho nāmakāyo cattāro arūpino khandhā. Ime pañcakkhandhā katamena upādānena saupādānā, taṇhāya ca avijjāya ca? Tattha taṇhā dve upādānāni kāmupādānañca sīlabbatupādānañca. Avijjā dve upādānāni diṭṭhupādānañca attavādupādānañca. Imehi catūhi upādānehi ye saupādānā khandhā, idaṃ dukkhaṃ. Cattāri upādānāni, ayaṃ samudayo. Pañcakkhandhā dukkhaṃ. Tesaṃ bhagavā pariññāya pahānāya ca dhammaṃ deseti dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya.



28。你们要从眼开始精进，致力于佛陀的教法；
摧毁魔王的军队，如同大象摧毁芦苇棚。”
“从……开始精进”，这是精进的基础。“致力于佛陀的教法”，这是禅定的基础。“摧毁魔王的军队，如同大象摧毁芦苇棚”，这是智慧的基础。“从……开始精进”，这是精进根的基础。“致力于佛陀的教法”，这是定根的基础。“摧毁魔王的军队，如同大象摧毁芦苇棚”，这是慧根的基础。这些基础是教导。
或者，未致力者的诸结，已致力者的精进。
其中，那些未致力于者，他们由于放逸为根而不致力于。放逸有两种，以贪爱为根和以无明为根。其中，以无明为根的，由于被蒙蔽，不知所知之处，不知五蕴是生灭法，这是以无明为根的。以贪爱为根的，有三种：为了未生起的享受的生起而追求，而陷入放逸，为了已生起的享受的守护和为了享受而陷入放逸，这在世间有四种放逸，一种以无明为根，三种以贪爱为根。其中，以无明为根的，名身是基础。以贪爱为根的，色身是基础。这是什么原因？在有色界中执著，在无色界中迷惑。其中，色身是色蕴，名身是四种无色蕴。这五蕴以何种取而成为有取？以贪爱和无明。其中，贪爱是两种取：欲取和戒禁取见取。无明是两种取：见取和我慢取。以这四种取而成为有取的诸蕴，这是苦。四种取，这是集。五蕴是苦。佛陀为了遍知苦和舍弃集而说法。

30. Tattha yo tividho taṇhāmūlako pamādo anuppannānaṃ bhogānaṃ uppādāya pariyesati, uppannānaṃ bhogānaṃ ārakkhaṇañca karoti paribhoganimittañca, tassa sampaṭivedhena rakkhaṇā paṭisaṃharaṇā, ayaṃ samatho.

So kathaṃ bhavati? Yadā jānāti kāmānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato okārañca saṃkilesañca vodānañca nekkhamme ca ānisaṃsaṃ. Tattha yā vīmaṃsā upaparikkhā ayaṃ vipassanā. Ime dve dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti samatho ca vipassanā ca. Imesu dvīsu dhammesu bhāviyamānesu dve dhammā pahīyanti taṇhā ca avijjā ca, imesu dvīsu dhammesu pahīnesu cattāri upādānāni nirujjhanti. Upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Iti purimakāni ca dve saccāni dukkhaṃ samudayo ca, samatho ca vipassanā ca maggo. Bhavanirodho nibbānaṃ imāni cattāri saccāni. Tenāha bhagavā ‘‘ārambhatha nikkamathā’’ti.

Yathāpi mūle anupaddave daḷhe, chinnopi rukkho punareva [punadeva (ka.) passa dha. pa. 338] rūhati;

Evampi taṇhānusaye anūhate, nibbattatī dukkhamidaṃ punappunaṃ.

Ayaṃ taṇhānusayo. Katamassā taṇhāya? Bhavataṇhāya. Yo etassa dhammassa paccayo ayaṃ avijjā. Avijjāpaccayā hi bhavataṇhā. Ime dve kilesā taṇhā ca avijjā ca. Tāni cattāri upādānāni tehi catūhi upādānehi ye saupādānā khandhā, idaṃ dukkhaṃ. Cattāri upādānāni ayaṃ samudayo. Pañcakkhandhā dukkhaṃ. Tesaṃ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṃ deseti dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya.

Yena taṇhānusayaṃ samūhanati [samūhanti (sī.)], ayaṃ samatho. Yena taṇhānusayassa paccayaṃ avijjaṃ vārayati, ayaṃ vipassanā. Ime dve dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti samatho ca vipassanā ca. Tattha samathassa phalaṃ rāgavirāgā cetovimutti, vipassanāya phalaṃ avijjāvirāgā paññāvimutti. Iti purimakāni ca dve saccāni dukkhaṃ samudayo ca, samatho vipassanā ca maggo, dve ca vimuttiyo nirodho. Imāni cattāri saccāni. Tenāha bhagavā ‘‘yathāpi mūle’’ti.

‘‘Sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā;

Sacittapariyodāpanaṃ [pariyodapanaṃ (sī.) dha. pa. 183; dī. ni. 

30。此处，以贪爱为根的三种放逸，为了未生起的享受的生起而追求，守护已生起的享受，以及为了享受，对它的体验、守护、防护，这是止。
它如何发生？当他知道欲的快乐和快乐的过患，以及过患的出离，以及出离的喜悦和染污，以及解脱，以及出家的利益。其中，详细的观察和考察，这是观。这两种法趋于修习的圆满：止和观。修习这两种法时，两种法被舍弃：贪爱和无明，舍弃这两种法时，四种取灭尽。取灭尽故，有灭尽，有灭尽故，生灭尽，生灭尽故，老死忧悲苦恼灭尽。这样，一切苦蕴的灭尽就实现了。因此，前两个圣谛是苦和集，止和观是道。有的灭尽是涅槃，这是四个圣谛。因此，佛陀说“你们要从……开始精进”。
“如同树根未被拔除且强壮，即使砍断，树木也会再次生长；
同样，如果贪爱的潜在倾向未被断除，这苦就会反复生起。”
这是贪爱的潜在倾向。是什么的贪爱？有贪。此法的因是无明。由于无明，故有有贪。这两种烦恼是贪爱和无明。四种取，以这四种取而成为有取的诸蕴，这是苦。四种取，这是集。五蕴是苦。佛陀为了遍知苦和舍弃集而说法。
断除贪爱的潜在倾向，这是止。断除贪爱潜在倾向的因——无明，这是观。这两种法趋于修习的圆满：止和观。其中，止的果是断贪的解脱，观的果是断无明的解脱。因此，前两个圣谛是苦和集，止和观是道，两种解脱是灭。这是四个圣谛。因此，佛陀说“如同树根”。
“不做一切恶，成就一切善；
净化自心，这就是诸佛的教导。”

2.90 passitabbaṃ], etaṃ buddhāna sāsana’’nti.

Sabbapāpaṃ nāma tīṇi duccaritāni kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ, te dasa akusalakammapathā pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesumicchācāro musāvādo pisuṇā vācā pharusā vācā samphappalāpo abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhi, tāni dve kammāni cetanā cetasikañca. Tattha yo ca pāṇātipāto yā ca pisuṇā vācā yā ca pharusā vācā, idaṃ dosasamuṭṭhānaṃ. Yañca adinnādānaṃ yo ca kāmesumicchācāro yo ca musāvādo, idaṃ lobhasamuṭṭhānaṃ, yo samphappalāpo, idaṃ mohasamuṭṭhānaṃ. Imāni satta kāraṇāni cetanākammaṃ. Yā abhijjhā, ayaṃ lobho akusalamūlaṃ. Yo byāpādo, ayaṃ doso akusalamūlaṃ. Yā micchādiṭṭhi, ayaṃ micchāmaggo. Imāni tīṇi kāraṇāni cetasikakammaṃ. Tenāha ‘‘cetanākammaṃ cetasikakamma’’nti.

Akusalamūlaṃ payogaṃ gacchantaṃ catubbidhaṃ agatiṃ gacchati chandā dosā bhayā mohā. Tattha yaṃ chandā agatiṃ gacchati, idaṃ lobhasamuṭṭhānaṃ. Yaṃ dosā agatiṃ gacchati, idaṃ dosasamuṭṭhānaṃ. Yaṃ bhayā ca mohā ca agatiṃ gacchati, idaṃ mohasamuṭṭhānaṃ. Tattha lobho asubhāya pahīyati. Doso mettāya. Moho paññāya. Tathā lobho upekkhāya pahīyati. Doso mettāya ca karuṇāya ca. Moho muditāya pahānaṃ abbhatthaṃ gacchati. Tenāha bhagavā ‘‘sabbapāpassa akaraṇa’’nti.

31. Sabbapāpaṃ nāma aṭṭha micchattāni micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchākammanto micchāājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi, idaṃ vuccati sabbapāpaṃ. Imesaṃ aṭṭhannaṃ micchattānaṃ yā akiriyā akaraṇaṃ anajjhācāro, idaṃ vuccati sabbapāpassa akaraṇaṃ.

Aṭṭhasu micchattesu pahīnesu aṭṭha sammattāni sampajjanti. Aṭṭhannaṃ sammattānaṃ yā kiriyā karaṇaṃ sampādanaṃ, ayaṃ vuccati kusalassa upasampadā. Sacittapariyodāpananti atītassa maggassa bhāvanākiriyaṃ dassayati, citte pariyodāpite [pariyodapite (sī. ka.)] pañcakkhandhā pariyodāpitā bhavanti, evañhi bhagavā āha ‘‘cetovisuddhatthaṃ, bhikkhave, tathāgate brahmacariyaṃ vussatī’’ti. Duvidhā hi pariyodāpanā nīvaraṇappahānañca anusayasamugghāto ca. Dve pariyodāpanabhūmiyo dassanabhūmi ca, bhāvanābhūmi ca, tattha yaṃ paṭivedhena pariyodāpeti, idaṃ dukkhaṃ. Yato pariyodāpeti, ayaṃ samudayo. Yena pariyodāpeti, ayaṃ maggo. Yaṃ pariyodāpitaṃ, ayaṃ nirodho. Imāni cattāri saccāni. Tenāha bhagavā ‘‘sabbapāpassa akaraṇa’’nti.

‘‘Dhammo have rakkhati dhammacāriṃ, chattaṃ mahantaṃ yatha vassakāle;

Esānisaṃso dhamme suciṇṇe, na duggatiṃ gacchati dhammacārī’’ti.

Dhammo nāma duvidho indriyasaṃvaro maggo ca. Duggati nāma duvidhā devamanusse vā upanidhāya apāyā duggati, nibbānaṃ vā upanidhāya sabbā upapattiyo duggati. Tattha yā saṃvarasīle akhaṇḍakāritā, ayaṃ dhammo suciṇṇo apāyehi rakkhati. Evaṃ bhagavā āha – dvemā, bhikkhave, sīlavato gatiyo devā ca manussā ca. Evañca nāḷandāyaṃ nigame asibandhakaputto gāmaṇi bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Brāhmaṇā, bhante, pacchābhūmakā kāmaṇḍalukā sevālamālikā udakorohakā aggiparicārakā, te mataṃ kālaṅkataṃ uyyāpenti nāma, saññāpenti nāma, saggaṃ nāma okkāmenti [uggamenti (sī.) passa saṃ. ni. 

2。90 “诸恶莫作，众善奉行；
自净其意，是诸佛教法。”
诸恶是指三种不善行：身不善行、语不善行、意不善行，它们是十种不善业道：杀生、不与取、欲邪行、妄语、两舌、恶口、绮语、贪欲、嗔恚、邪见，它们是两种业：思业和思心所。其中，杀生、两舌、恶口，这是由嗔恚引起的。不与取、欲邪行、妄语，这是由贪婪引起的。绮语，这是由愚痴引起的。这七种原因是思业。贪婪，这是贪，是不善根。嗔恚，这是嗔，是不善根。邪见，这是邪道。这三种原因是思心所。因此说“思业和思心所”。
不善根付诸实践，会因贪、嗔、痴、 fear 而堕入四种恶趣。其中，因贪而堕入恶趣，这是由贪婪引起的。因嗔而堕入恶趣，这是由嗔恚引起的。因痴和 fear 而堕入恶趣，这是由愚痴引起的。其中，贪婪以不净观对治。嗔恚以慈对治。愚痴以智慧对治。同样，贪婪以舍对治。嗔恚以慈悲对治。愚痴以喜舍断除。因此，佛陀说“诸恶莫作”。
31。诸恶是指八邪：邪见、邪思惟、邪语、邪业、邪命、邪精进、邪念、邪定，这被称为诸恶。对这八邪的不作、不造作、不实行，这被称为诸恶莫作。
舍弃八邪，成就八正。对八正的作、实行、成就，这被称为众善奉行。自净其意，表示对过去道的修习，心清净了，五蕴就清净了，因此，佛陀说“诸比丘，为了心的清净，如来宣说了梵行”。清净有两种：舍弃诸盖和断除潜在倾向。两种清净的境界：见道地和修道地，其中，以体验清净，这是苦。从中清净，这是集。以它清净，这是道。所清净的，这是灭。这是四个圣谛。因此，佛陀说“诸恶莫作”。
“正法守护奉行正法者，如同雨季的大伞；
这是修习正法的利益，奉行正法者不堕恶趣。”
正法有两种：根律仪和道。恶趣有两种：以天人和人作为对照的恶趣，以涅槃作为对照的一切存在都是恶趣。其中，具足戒律且无缺，这是修习的正法，守护免堕恶趣。这样，佛陀说——诸比丘，持戒者有两种去处：天和人。又，在那烂陀城外，执杖子弟向佛陀禀告——
“尊者，婆罗门是后来者，持钵、戴草冠、取水草、侍奉火，他们宣称，断除疑惑、令人生信，往生天堂。”

4.358]. Bhagavā pana, bhante, arahaṃ sammāsambuddho pahoti tathā kātuṃ, yathā sabbo loko kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyā’’ti.

‘‘Tena hi, gāmaṇi, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsīti.

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, idhassa puriso pāṇātipātī adinnādāyī kāmesumicchācārī musāvādī pisuṇavāco pharusavāco samphappalāpī abhijjhālu byāpannacitto micchādiṭṭhiko, tamenaṃ mahājanakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ayaṃ puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatū’ti. Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, api nu so puriso mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetuvā pañjalikaṃ [pañjalikā saṃ. ni. 4.358] anuparisakkanahetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyyā’’ti. ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

‘‘Seyyathāpi, gāmaṇi, puriso mahatiṃ puthusilaṃ gambhīre udakarahade [udakadahe (ka.)] pakkhipeyya, tamenaṃ mahājanakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ummujja, bho, puthusile, uplava bho puthusile, thalamuplava, bho puthusile’ti. Taṃ kiṃ maññasi gāmaṇi, api nu sā mahatī puthusilā mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikaṃ anuparisakkanahetu vā ummujjeyya vā uplaveyya vā thalaṃ vā uplaveyyā’’ti. ‘‘No hetaṃ , bhante’’. ‘‘Evameva kho, gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātī…pe… micchādiṭṭhiko, kiñcāpi naṃ mahājanakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ayaṃ puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatū’ti. Atha kho so puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya.

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, idhassa puriso pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesumicchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāya vācāya paṭivirato pharusāya vācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiṭṭhiko, tamenaṃ mahājanakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ayaṃ puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatū’ti. Taṃ kiṃ maññasi, gāmaṇi, api nu so puriso mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikaṃ anuparisakkanahetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyyā’’ti. ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

‘‘Seyyathāpi, gāmaṇi, puriso sappikumbhaṃ vā telakumbhaṃ vā gambhīre [gambhīraṃ (sī. ka.) passa saṃ. ni. 

2。90 “然而，尊者，世尊、阿罗汉、正自觉者能够做到，让一切众生在身坏命终之后，往生善趣、天界。”
“那么，子弟，我将就此反问你，你应如实回答。”
“你认为如何，子弟？这里有人杀生、不与取、欲邪行、妄语、两舌、恶口、绮语、贪婪、嗔恚、邪见，很多人聚集在一起，对他赞叹、称颂、合掌恭敬地说：‘愿此人身坏命终之后，往生善趣、天界。’你认为如何，子弟？此人会因为很多人的赞叹、称颂、合掌恭敬，而身坏命终之后往生善趣、天界吗？”“不会，尊者。”
“子弟，譬如有人将一块大石头扔进深水池中，很多人聚集在一起，对他赞叹、称颂、合掌恭敬地说：‘石头啊，沉下去吧！石头啊，浮上来吧！石头啊，浮到岸边吧！’你认为如何，子弟？这块大石头会因为很多人的赞叹、称颂、合掌恭敬，而沉下去、浮上来，或者浮到岸边吗？”“不会，尊者。”“同样地，子弟，此人杀生……邪见，即使很多人聚集在一起，对他赞叹、称颂、合掌恭敬地说：‘愿此人身坏命终之后，往生善趣、天界。’，然而，此人身坏命终之后，会堕入恶趣、苦途、险地、地狱。
“你认为如何，子弟？这里有人不杀生、不不与取、不欲邪行、不妄语、不两舌、不恶口、不绮语、不贪婪、不嗔恚、正见，很多人聚集在一起，对他赞叹、称颂、合掌恭敬地说：‘愿此人身坏命终之后，堕入恶趣、苦途、险地、地狱。’你认为如何，子弟？此人会因为很多人的赞叹、称颂、合掌恭敬，而身坏命终之后堕入恶趣、苦途、险地、地狱吗？”“不会，尊者。”
“子弟，譬如有人将盛满酥油或油的油罐放入深水中，很多人聚集在一起，对他赞叹……

4.358] udakarahade ogāhetvā bhindeyya. Tatra yāssa sakkharā vā kaṭhalā [kathalā (ka.)], sā adhogāmī assa. Yañca khvassa tatra sappi vā telaṃ vā, taṃ uddhaṃgāmi assa. Tamenaṃ mahājanakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘osīda, bho sappitela, saṃsīda, bho sappitela, adho gaccha [avaṃgaccha (sī. ka.)]‘bho sappitelā’ti. Taṃ kiṃ maññasi gāmaṇi, api nu taṃ sappitelaṃ mahato janakāyassa āyācanahetu vā thomanahetu vā pañjalikaṃ anuparisakkanahetu vā ‘osīdeyya vā saṃsīdeyya vā adho vā gaccheyyā’ti. ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

‘‘Evameva kho, gāmaṇi, yo so puriso pāṇātipātā paṭivirato…pe… sammādiṭṭhiko, kiñcāpi naṃ mahājanakāyo saṅgamma samāgamma āyāceyya thomeyya pañjaliko anuparisakkeyya ‘ayaṃ puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatū’’’ti. Atha kho so puriso kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. Iti dhammo suciṇṇo apāyehi rakkhati. Tattha yā maggassa tikkhatā adhimattatā, ayaṃ dhammo suciṇṇo sabbāhi upapattīhi rakkhati. Evaṃ bhagavā āha –

‘‘Tasmā rakkhitacittassa [passa udā. 32], sammāsaṅkappagocaro;

Sammādiṭṭhipurekkhāro, ñatvāna udayabbayaṃ;

Thinamiddhābhibhū bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe’’ti.

32. Tattha duggatīnaṃ hetu taṇhā ca avijjā ca, tāni cattāri upādānāni, tehi catūhi upādānehi ye saupādānā khandhā, idaṃ dukkhaṃ. Cattāri upādānāni, ayaṃ samudayo. Pañcakkhandhā dukkhaṃ, tesaṃ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṃ deseti dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya. Tattha taṇhāya pañcindriyāni rūpīni padaṭṭhānaṃ. Avijjāya manindriyaṃ padaṭṭhānaṃ. Pañcindriyāni rūpīni rakkhanto samādhiṃ bhāvayati, taṇhañca niggaṇhāti. Manindriyaṃ rakkhanto vipassanaṃ bhāvayati, avijjañca niggaṇhāti. Taṇhāniggahena dve upādānāni pahīyanti kāmupādānañca sīlabbatupādānañca. Avijjāniggahena dve upādānāni pahīyanti diṭṭhupādānañca attavādupādānañca. Catūsu upādānesu pahīnesu dve dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti samatho ca vipassanā ca. Idaṃ vuccati brahmacariyanti.

Tattha brahmacariyassa phalaṃ cattāri sāmaññaphalāni sotāpattiphalaṃ sakadāgāmiphalaṃ anāgāmiphalaṃ arahattaṃ [arahattaphalaṃ (ka.)] aggaphalaṃ. Imāni cattāri brahmacariyassa phalāni [brahmacariyaphalānīti (sī.)]. Iti purimakāni ca dve saccāni dukkhaṃ samudayo ca. Samatho ca vipassanā ca brahmacariyañca maggo, brahmacariyassa phalāni ca tadārammaṇā ca asaṅkhatādhātu nirodho. Imāni cattāri saccāni. Tenāha bhagavā ‘‘dhammo have rakkhatī’’ti.

Tattha yaṃ paṭivedhena rakkhati, idaṃ dukkhaṃ. Yato rakkhati, ayaṃ samudayo. Yena rakkhati, ayaṃ maggo. Yaṃ rakkhati, ayaṃ nirodho. Imāni cattāri saccāni. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘ekamhi padaṭṭhāne’’ti.

Niyutto āvaṭṭo hāro.

8. Vibhattihāravibhaṅgo



2.90 “称颂、合掌恭敬地说：‘油啊，沉下去吧！油啊，凝结吧！油啊，沉到下面去吧！’你认为如何，子弟？这酥油或油会因为很多人的赞叹、称颂、合掌恭敬，而沉下去、凝结，或者沉到下面去吗？”“不会，尊者。”
“同样地，子弟，此人持不杀生……正见，即使很多人聚集在一起，对他赞叹、称颂、合掌恭敬地说：‘愿此人身坏命终之后，堕入恶趣、苦途、险地、地狱。’，然而，此人身坏命终之后，会往生善趣、天界。”正法守护人免堕恶趣。其中，道的锐利和殊胜，正法守护人免堕一切存在。这样，佛陀说——
“因此，守护心，正确思惟而行；
以正见为先导，了知生灭；
比丘，如同火烧干草，舍弃一切恶趣。”
32。此处，恶趣的原因是贪爱和无明，它们是四种取，以这四种取而成为有取的诸蕴，这是苦。四种取，这是集。五蕴是苦，佛陀为了遍知苦和舍弃集而说法。其中，以贪爱为根的，五种色根是基础。以无明为根的，意根是基础。守护五种色根而修习禅定，断除贪爱。守护意根而修习内观，断除无明。断除贪爱，舍弃两种取：欲取和戒禁取见取。断除无明，舍弃两种取：见取和我慢取。舍弃四种取，两种法趋于修习的圆满：止和观。这被称为梵行。
其中，梵行的果是四种沙门果：预流果、一来果、不还果、阿罗汉果，最上的果。这是梵行的四种果。因此，前两个圣谛是苦和集。止和观、梵行是道，梵行的果和以它为目标的无为界是灭。这是四个圣谛。因此，佛陀说“正法守护”。
其中，以体验守护，这是苦。从中守护，这是集。以它守护，这是道。所守护的，这是灭。这是四个圣谛。因此，尊者大迦旃延说“在一个词句的基础上”。
以循环为核心已决意。
8。以格为核心的分别

33. Tattha katamo vibhattihāro? ‘‘Dhammañca padaṭṭhānaṃ bhūmiñcā’’ti.

Dve suttāni vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca. Dve paṭipadā puññabhāgiyā ca phalabhāgiyā ca. Dve sīlāni saṃvarasīlañca pahānasīlañca, tattha bhagavā vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ puññabhāgiyāya paṭipadāya desayati, so saṃvarasīle ṭhito tena brahmacariyena brahmacārī bhavati, tattha bhagavā nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ phalabhāgiyāya paṭipadāya desayati, so pahānasīle ṭhito tena brahmacariyena brahmacārī bhavati.

Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ? Vāsanābhāgiyaṃ nāma suttaṃ dānakathā sīlakathā saggakathā kāmānaṃ ādīnavo nekkhamme ānisaṃsoti.

Tattha katamaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ? Nibbedhabhāgiyaṃ nāma suttaṃ yā catusaccappakāsanā, vāsanābhāgiye sutte natthi pajānanā, natthi maggo, natthi phalaṃ. Nibbedhabhāgiye sutte atthi pajānanā, atthi maggo, atthi phalaṃ. Imāni cattāri suttāni. Imesaṃ catunnaṃ suttānaṃ desanāya phalena sīlena brahmacariyena sabbato vicayena hārena vicinitvā yuttihārena yojayitabbā yāvatikā ñāṇassa bhūmi.



33。此处，什么是以格为核心的？“以法和基础”为核心。
两种经：令倾向成熟的和令证悟的。两种道：积累福德的和获得果位的。两种戒：防护的戒和断除的戒。其中，佛陀为积累福德的道宣说令倾向成熟的经，他安住于防护的戒，以这种梵行成为梵行者，其中，佛陀为获得果位的道宣说令证悟的经，他安住于断除的戒，以这种梵行成为梵行者。
其中，什么是令倾向成熟的经？令倾向成熟的经是布施的论述、持戒的论述、天界的论述、欲的过患、出家的利益。
其中，什么是令证悟的经？令证悟的经是四圣谛的开示。在令倾向成熟的经中，没有遍知，没有道，没有果。在令证悟的经中，有遍知，有道，有果。这是四种经。为了宣说这四种经，以果、戒、梵行、一切种类的分别、核心，详细分别，以理路联系，直至遍知的境界。

34. Tattha katame dhammā sādhāraṇā? Dve dhammā sādhāraṇā nāmasādhāraṇā vatthusādhāraṇā ca. Yaṃ vā pana kiñci aññampi evaṃ jātiyaṃ, micchattaniyatānaṃ sattānaṃ aniyatānañca sattānaṃ dassanappahātabbā kilesā sādhāraṇā, puthujjanassa sotāpannassa ca kāmarāgabyāpādā sādhāraṇā, puthujjanassa anāgāmissa ca uddhaṃbhāgiyā saṃyojanā sādhāraṇā, yaṃ kiñci ariyasāvako lokiyaṃ samāpattiṃ samāpajjati, sabbā sā avītarāgehi [avigatarāgehi (ka.)] sādhāraṇā, sādhāraṇā hi dhammā evaṃ aññamaññaṃ paraṃ paraṃ sakaṃ sakaṃ visayaṃ nātivattanti. Yopi imehi dhammehi samannāgato na so taṃ dhammaṃ upātivattati. Ime dhammā sādhāraṇā.

Tattha katame dhammā asādhāraṇā? Yāva desanaṃ upādāya gavesitabbā sekkhāsekkhā bhabbābhabbāti, aṭṭhamakassa sotāpannassa ca kāmarāgabyāpādā sādhāraṇā dhammatā asādhāraṇā, aṭṭhamakassa anāgāmissa ca uddhambhāgiyā saṃyojanā sādhāraṇā dhammatā asādhāraṇā. Sabbesaṃ sekkhānaṃ nāmaṃ sādhāraṇaṃ dhammatā asādhāraṇā. Sabbesaṃ paṭipannakānaṃ nāmaṃ sādhāraṇaṃ dhammatā asādhāraṇā. Sabbesaṃ sekkhānaṃ sekkhasīlaṃ sādhāraṇaṃ dhammatā asādhāraṇā. Evaṃ visesānupassinā hīnukkaṭṭhamajjhimaṃ upādāya gavesitabbaṃ.

Dassanabhūmi niyāmāvakkantiyā padaṭṭhānaṃ, bhāvanābhūmi uttarikānaṃ phalānaṃ pattiyā padaṭṭhānaṃ, dukkhā paṭipadā dandhābhiññā samathassa padaṭṭhānaṃ, sukhā paṭipadā khippābhiññā vipassanāya padaṭṭhānaṃ, dānamayaṃ puññakiriyavatthu parato ghosassa sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu cintāmayiyā paññāya sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu bhāvanāmayiyā paññāya sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Dānamayaṃ puññakiriyavatthu parato ca ghosassa sutamayiyā ca paññāya sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ sīlamayaṃ puññakiriyavatthu cintāmayiyā ca paññāya yoniso ca manasikārassa sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu bhāvanāmayiyā ca paññāya sammādiṭṭhiyā ca sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Patirūpadesavāso vivekassa ca samādhissa ca sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, sappurisūpanissayo tiṇṇañca aveccappasādānaṃ samathassa ca sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, attasammāpaṇidhānaṃ hiriyā ca vipassanāya ca sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, akusalapariccāgo kusalavīmaṃsāya ca samādhindriyassa ca sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, dhammasvākkhātatā kusalamūlaropanāya ca phalasamāpattiyā ca sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, saṅghasuppaṭipannatā saṅghasuṭṭhutāya sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, satthusampadā appasannānañca pasādāya pasannānañca bhiyyobhāvāya sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ, appaṭihatapātimokkhatā dummaṅkūnañca puggalānaṃ niggahāya pesalānañca puggalānaṃ phāsuvihārāya sādhāraṇaṃ padaṭṭhānaṃ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘dhammañca padaṭṭhāna’’nti.

Niyutto vibhatti hāro.

9. Parivattanahāravibhaṅgo



34。此处，哪些法是共有的？两种法是共有的：名称共有和实质共有。或者，其他任何类似的法，对于定性众生和不定性众生来说，需要断除的烦恼是共有的，凡夫和预流者，贪嗔是共有的，凡夫和不还者，上分结是共有的，任何圣弟子证得世间禅定，一切禅定对于未断贪者是共有的，共有的法不会超出各自的范围。即使具足这些法，也不会超越该法。这些法是共有的。
此处，哪些法是不共有的？就教义而言，需要探究的，是可以修习的和不可修习的，第八位预流者和其余预流者，贪嗔是共有，法上是不共有的，第八位不还者和其余不还者，上分结是共有，法上是不共有的。所有学人的名称是共有的，法上是不共有的。所有已证果者的名称是共有的，法上是不共有的。所有学人的学戒是共有的，法上是不共有的。这样，以观察差别，就下、中、上进行探究。
见道地是依止于规则的建立，修道地是依止于获得更高的果位，苦的道路，胜解是止的基础，乐的道路，速解是观的基础，以布施为主的福德资粮是施与他人的言语的共同基础，以持戒为主的福德资粮是思所成慧的共同基础，以修习为主的福德资粮是修所成慧的共同基础，以布施为主的福德资粮是施与他人的言语和闻所成慧的共同基础，以持戒为主的福德资粮是思所成慧和如理作意的共同基础，以修习为主的福德资粮是修所成慧和正见的共同基础，随顺教导和居住是离欲和禅定的共同基础，善友的依止和三种不放逸是禅定的共同基础，自身精进和惭愧是内观的共同基础，舍弃不善和观察善是定根的共同基础，宣说法语是确立善根和获得果位的共同基础，僧团的和合是僧伽和睦的共同基础，有佛陀是未信者生信和已信者更增信心的共同基础，不违犯戒律是调伏恶人和令善人安乐的共同基础。因此，尊者大迦旃延说“法和基础”。
以格为循环已决意。
9。以轮转为核心的分别

35. Tattha katamo parivattano hāro? ‘‘Kusalākusale dhamme’’ti. Sammādiṭṭhissa purisapuggalassa micchādiṭṭhi nijjiṇṇā bhavati. Ye cassa micchādiṭṭhipaccayā uppajjeyyuṃ aneke [anekā (ka.)] pāpakā akusalā dhammā, te cassa nijjiṇṇā honti. Sammādiṭṭhipaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti, te cassa bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Sammāsaṅkappassa purisapuggalassa micchāsaṅkappo nijjiṇṇo bhavati. Ye cassa micchāsaṅkappapaccayā uppajjeyyuṃ aneke pāpakā akusalā dhammā, te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāsaṅkappapaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti. Te cassa bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Evaṃ sammāvācassa sammākammantassa sammāājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatissa sammāsamādhissa sammāvimuttassa sammāvimuttiñāṇadassanassa purisapuggalassa micchāvimuttiñāṇadassanaṃ nijjiṇṇaṃ bhavati. Ye cassa micchāvimuttiñāṇadassanapaccayā uppajjeyyuṃ aneke pāpakā akusalā dhammā, te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāvimuttiñāṇadassanapaccayā cassa aneke kusalā dhammā sambhavanti, te cassa bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.

36. Yassa vā pāṇātipātā paṭiviratassa pāṇātipāto pahīno hoti. Adinnādānā paṭiviratassa adinnādānaṃ pahīnaṃ hoti. Brahmacārissa abrahmacariyaṃ pahīnaṃ hoti. Saccavādissa musāvādo pahīno hoti. Apisuṇavācassa pisuṇā vācā pahīnā hoti. Saṇhavācassa pharusā vācā pahīnā hoti. Kālavādissa samphappalāpo pahīno hoti. Anabhijjhālussa [anabhijjhāmanassa (ka.)] abhijjhā pahīnā hoti. Abyāpannacittassa byāpādo pahīno hoti. Sammādiṭṭhissa micchādiṭṭhi pahīnā hoti.

Ye ca kho keci ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ garahanti, nesaṃ sandiṭṭhikā sahadhammikā gārayhā vādānuvādā āgacchanti. Sammādiṭṭhiñca te bhavanto dhammaṃ garahanti. Tena hi ye micchādiṭṭhikā, tesaṃ bhavantānaṃ pujjā ca pāsaṃsā ca. Evaṃ sammāsaṅkappaṃ sammāvācaṃ sammākammantaṃ sammāājīvaṃ sammāvāyāmaṃ sammāsatiṃ sammāsamādhiṃ sammāvimuttiṃ sammāvimuttiñāṇadassanañca te bhavanto dhammaṃ garahanti. Tena hi ye micchāvimuttiñāṇadassanā, tesaṃ bhavantānaṃ pujjā ca pāsaṃsā ca.

Ye ca kho keci evamāhaṃsu ‘‘bhuñjitabbā kāmā, paribhuñjitabbā kāmā, āsevitabbā kāmā, nisevitabbā kāmā, bhāvayitabbā kāmā, bahulīkātabbā kāmā’’ti. Kāmehi veramaṇī tesaṃ adhammo.

Ye vā pana keci evamāhaṃsu ‘‘attakilamathānuyogo dhammo’’ti. Niyyāniko tesaṃ dhammo adhammo. Ye ca kho keci evamāhaṃsu ‘‘dukkho dhammo’’ti. Sukho tesaṃ dhammo adhammo. Yathā vā pana bhikkhuno sabbasaṅkhāresu asubhānupassino viharato subhasaññā pahīyanti. Dukkhānupassino viharato sukhasaññā pahīyanti. Aniccānupassino viharato niccasaññā pahīyanti. Anattānupassino viharato attasaññā pahīyanti. Yaṃ yaṃ vā pana dhammaṃ rocayati vā upagacchati vā, tassa tassa dhammassa yo paṭipakkho, svassa aniṭṭhato ajjhāpanno bhavati. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘kusalākusaladhamme’’ti.

Niyutto parivattano hāro.

10. Vevacanahāravibhaṅgo



35。此处，什么是以轮转为核心？“善法和不善法”。对于具足正见的人，邪见被断除。由于邪见而生起的许多恶不善法，对他来说，都被断除了。由于正见，许多善法生起，对他来说，趋于修习的圆满。对于具足正思惟的人，邪思惟被断除。由于邪思惟而生起的许多恶不善法，对他来说，都被断除了。由于正思惟，许多善法生起，对他来说，趋于修习的圆满。同样，对于具足正语、正业、正命、正精进、正念、正定、正解脱、正智见的人，邪智见被断除。由于邪智见而生起的许多恶不善法，对他来说，都被断除了。由于正智见，许多善法生起，对他来说，趋于修习的圆满。
36。对于戒除杀生的人来说，杀生被舍弃。对于戒除不与取的人来说，不与取被舍弃。对于梵行者来说，非梵行被舍弃。对于诚实语者来说，妄语被舍弃。对于不两舌者来说，两舌被舍弃。对于柔和语者来说，粗恶语被舍弃。对于适时语者来说，绮语被舍弃。对于不贪婪的人来说，贪婪被舍弃。对于不嗔恚的人来说，嗔恚被舍弃。对于具足正见的人来说，邪见被舍弃。
凡是喜爱高贵的八圣道的人，对他来说，有关于见、关于法、值得赞叹、随顺教导的论说会出现。因为他具足正见，所以喜爱此法。因此，对于持有邪见的人，赞叹和称颂对他们来说是……同样，因为他具足正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定、正解脱、正智见，所以喜爱此法。因此，对于持有邪智见的人，赞叹和称颂对他们来说是……
凡是有人说“应当享受欲乐，应当体验欲乐，应当亲近欲乐，应当沉溺于欲乐，应当修习欲乐，应当增多欲乐”，对他们来说，远离欲乐是不如法的。
凡是有人说“折磨自身是正法”，对他们来说，精进是不如法的正法。凡是有人说“苦是正法”，对他们来说，乐是正法。比丘在一切行中观察不净，净相被舍弃。观察苦，乐受被舍弃。观察无常，常相被舍弃。观察无我，我相被舍弃。凡是喜爱或亲近的法，它的对立面，由于自身的厌恶，会被了知。因此，尊者大迦旃延说“善法和不善法”。
以轮转为循环已决意。
10。以言说为核心的分别

37. Tattha katamo vevacano hāro? ‘‘Vevacanāni bahūnī’’ti. Yathā ekaṃ bhagavā dhammaṃ aññamaññehi vevacanehi niddisati. Yathāha bhagavā –

‘‘Āsā ca pihā abhinandanā ca, anekadhātūsu sarā patiṭṭhitā;

Aññāṇamūlappabhavā pajappitā, sabbā mayā byantikatā samūlikā’’ti.

Āsā nāma vuccati yā bhavissassa atthassa āsīsanā [āsiṃsanā (sī.)] avassaṃ āgamissatīti āsāssa uppajjati. Pihā nāma yā vattamānassa [vattamānakassa (sī.)] atthassa patthanā, seyyataraṃ vā disvā ‘‘ediso bhaveyya’’nti pihāssa uppajjati. Atthanipphattipaṭipālanā abhinandanā nāma, piyaṃ vā ñātiṃ abhinandati, piyaṃ vā dhammaṃ abhinandati, appaṭikūlato vā abhinandati.

Anekadhātūti cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu , kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu, manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu.

Sarāti keci rūpādhimuttā keci saddādhimuttā keci gandhādhimuttā keci rasādhimuttā keci phoṭṭhabbādhimuttā keci dhammādhimuttā. Tattha yāni cha gehasitāni domanassāni yāni ca cha gehasitāni somanassāni yāni ca cha nekkhammasitāni domanassāni yāni ca cha nekkhammasitāni somanassāni, imāni catuvīsapadāni taṇhāpakkho, taṇhāya etaṃ vevacanaṃ. Yā cha upekkhā gehasitā, ayaṃ diṭṭhipakkho.



37。此处，什么是以言说为核心？“言说有很多”。佛陀以不同的言说来阐述同一个法。如佛陀所说——
“贪爱、执取和欣喜，建立于诸多根基；
以无明为根源而生起，我已彻底根除它们。”
贪爱是指对未来利益的希求，希望它会到来，贪爱由此生起。执取是指对当前利益的希求，或者看到某些东西，心想“希望拥有它”，执取由此生起。欣喜是指对利益的获取和维持，对喜爱的人欣喜，对喜爱的法欣喜，对不违逆的事物欣喜。
诸多根基是指眼根、色尘、眼识，耳根、声尘、耳识，鼻根、香尘、鼻识，舌根、味尘、舌识，身根、触尘、身识，意根、法尘、意识。
根基是指，一些人执着于色，一些人执着于声，一些人执着于香，一些人执着于味，一些人执着于触，一些人执着于法。其中，六种在家的忧，六种在家的乐，六种出家的忧，六种出家的乐，这二十四种是贪爱的一方，这是贪爱的言说。在家的舍，这是见的一方。

38. Sāyeva patthanākārena dhammanandī dhammapemaṃ dhammajjhosānanti taṇhāya etaṃ vevacanaṃ. Cittaṃ mano viññāṇanti cittassa etaṃ vevacanaṃ. Manindriyaṃ manodhātu manāyatanaṃ vijānanāti manassetaṃ vevacanaṃ. Paññindriyaṃ paññābalaṃ adhipaññā sikkhā paññā paññākkhandho dhammavicayasambojjhaṅgo ñāṇaṃ sammādiṭṭhi tīraṇā vipassanā dhamme ñāṇaṃ atthe ñāṇaṃ anvaye ñāṇaṃ khaye ñāṇaṃ anuppāde ñāṇaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ cakkhu vijjā buddhi bhūri medhā āloko, yaṃ vā pana yaṃ kiñci aññaṃpi evaṃ jātiyaṃ, paññāya etaṃ vevacanaṃ. Pañcindriyāni lokuttarāni, sabbā paññā. Api ca ādhipateyyaṭṭhena saddhā, ārambhaṭṭhena vīriyaṃ, apilāpanaṭṭhena sati, avikkhepaṭṭhena samādhi, pajānanaṭṭhena paññā.

Yathā ca buddhānussatiyaṃ vuttaṃ itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. Balanipphattigato vesārajjappatto adhigatappaṭisambhido catuyogavippahīno agatigamanavītivatto uddhaṭasallo nirūḷhavaṇo madditakaṇḍako nibbāpitapariyuṭṭhāno [nibbāhita … (ka.)] bandhanātīto ganthaviniveṭhano ajjhāsayavītivatto bhinnandhakāro cakkhumā lokadhammasamatikkanto anurodhavirodhavippayutto iṭṭhāniṭṭhesu dhammesu asaṅkhepagato bandhanātivatto ṭhapitasaṅgāmo abhikkantataro ukkādharo ālokakaro pajjotakaro tamonudo raṇañjaho aparimāṇavaṇṇo appameyyavaṇṇo asaṅkheyyavaṇṇo ābhaṃkaro pabhaṃkaro dhammobhāsapajjotakaroti ca buddhā bhagavantoti ca buddhānussatiyā etaṃ vevacanaṃ.

Yathā ca dhammānussatiyaṃ vuttaṃ svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko [opanayiko (sī.)] paccattaṃ veditabbo viññūhi. Yadidaṃ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāṭo vaṭṭūpacchedo suññato atidullabho taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ.

‘‘Asaṅkhataṃ anataṃ [asaṅkhataṃ nanta … (sī.) passa saṃ. ni. 4.409] anāsavañca, saccañca pāraṃ nipuṇaṃ sududdasaṃ;

Ajajjaraṃ dhuvaṃ apalokitaṃ [apalokiyaṃ (sī. ka.)], anidassanaṃ nippapañca santaṃ.

‘‘Amataṃ paṇītañca sivañca khemaṃ, taṇhākkhayo acchariyañca abbhutaṃ;

Anītikaṃ anītikadhammaṃ [nītikadhammameva vā (sī. ka.) passa saṃ. ni. 

37。此处，什么是以言说为核心？“言说有很多”。譬如，佛陀以不同的言说阐述同一个法。如佛陀所说——
“贪爱、渴求和欣喜，建立于诸多根基；
以无明为根源而生起，我已彻底根除它们。”
贪爱是指对未来利益的希求，希望它会到来，贪爱由此而生。渴求是指对当前利益的希求，或者看到某些东西，“希望拥有它”，渴求由此而生。欣喜是指对利益的获取和维持，对喜爱的人欣喜，对喜爱的法欣喜，对不违逆的事物欣喜。
诸多根基指眼根、色尘、眼识，耳根、声尘、耳识，鼻根、香尘、鼻识，舌根、味尘、舌识，身根、触尘、身识，意根、法尘、意识。
根基是指，一些人执著于色，一些人执著于声，一些人执著于香，一些人执着于味，一些人执着于触，一些人执着于法。其中，六种在家的忧，六种在家的乐，六种出家的忧，六种出家的乐，这二十四种是贪爱的一方，这是贪爱的言说。在家的舍，这是见的一方。
38。同样的，以希求的形式，喜爱法、爱乐法、欣喜于法，这是贪爱的言说。心、意、识，这是心的言说。意根、意界、意处、识，这是意的言说。慧根、慧力、胜智、闻、思慧、慧蕴、择法觉支、智、正见、简择、内观、于法智、于义智、于因智、于果智、于生智、于灭智、于不再生智、最胜智、胜智、了知智、眼、明、觉悟、智慧、大慧、光明，或者其他任何类似的法，这是慧的言说。五种出世间根，一切慧。并且，以主导性来说是信，以发动性来说是精进，以忆念性来说是念，以不散乱性来说是定，以了知性来说是慧。
如同在念佛中所说，那位佛陀是阿罗汉、正自觉者、明行具足、善逝、世间解、无上士、调御丈夫、天人师、佛、世尊。已到达力量的顶点，已到达威势的顶点，已证得最胜智，已断除四种漏，已到达来去自在，已到达解脱自在，已拔除疑惑之刺，已解开束缚，已超越束缚，已断除贪爱，已到达无畏，已破除黑暗，是眼，是世间法的超越者，不执著于顺逆，于爱憎法中无执著，已超越束缚，已建立桥梁，是最胜者，是渡者，是光明者，是灯，是暗夜的终结，是旗帜，具有无量色，具有无边色，具有不可计数色，是光辉者，是光明者，是法光明灯，以及佛陀们，这是念佛的言说。
如同在念法中所说，佛陀宣说的法是现见、不待时、可亲证、能引导、应各自证知、为智者所知。即：贪爱之灭尽、贪爱之止息、贪爱之寂灭、贪爱之去除、贪爱之摧毁、贪爱之熄灭、贪爱之平息、贪爱之断除、无依附、无热恼、渴爱之平息、住所之开启、轮回之断除、空、极难获得、涅槃。
“无为、无边、无漏，以及真理，彼岸、善巧、极难见到；
不生、常恒、非世间的，无形、寂静、安宁。
“不死的、极好的、吉祥的、安全的，贪爱的断除、稀有的、不可思议的；
无罪过的、无罪过的法，……

4.409], nibbānametaṃ sugatena desitaṃ.

‘‘Ajātaṃ abhūtaṃ anupaddavañca, akataṃ asokañca atho visokaṃ;

Anūpasaggaṃnupasaggadhammaṃ, nibbānametaṃ sugatena desitaṃ.

‘‘Gambhīrañceva duppassaṃ, uttarañca anuttaraṃ;

Asamaṃ appaṭisamaṃ, jeṭṭhaṃ seṭṭhanti vuccati.

‘‘Leṇañca tāṇaṃ araṇaṃ anaṅgaṇaṃ, akāca metaṃ vimalanti vuccati;

Dīpo sukhaṃ appamāṇaṃ patiṭṭhā, akiñcanaṃ appapañcanti vutta’’nti.

Dhammānussatiyā etaṃ vevacanaṃ.

Yathā ca saṅghānussatiyaṃ vuttaṃ suppaṭipanno ujuppaṭipanno ñāyappaṭipanno sāmīcippaṭipanno yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa, sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno vimuttisampanno vimuttiñāṇadassanasampanno sattānaṃ sāro sattānaṃ maṇḍo sattānaṃ uddhāro sattānaṃ esikā [esiko (ka.)] sattānaṃ surabhipasūnaṃ pujjo devānañca manussānañcāti saṅghānussatiyā etaṃ vevacanaṃ.

Yathā ca sīlānussatiyaṃ vuttaṃ yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni ariyāni ariyakantāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, alaṅkāro ca sīlaṃ uttamaṅgopasobhaṇatāya, nidhānañca sīlaṃ sabbadobhaggasamatikkamanaṭṭhena , sippañca sīlaṃ akkhaṇavedhitāya, velā ca sīlaṃ anatikkamanaṭṭhena, dhaññañca sīlaṃ daliddopacchedanaṭṭhena [daḷiddo… (sī.)], ādāso ca sīlaṃ dhammavolokanatāya, pāsādo ca sīlaṃ volokanaṭṭhena, sabbabhūmānuparivatti ca sīlaṃ amatapariyosānanti sīlānussatiyā etaṃ vevacanaṃ.

Yathā ca cāgānussatiyaṃ vuttaṃ yasmiṃ samaye ariyasāvako agāraṃ ajjhāvasati muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgaratoti cāgānussatiyā etaṃ vevacanaṃ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘vevacanāni bahūnī’’ti.

Niyutto vevacano hāro.

11. Paññattihāravibhaṅgo

39. Tattha katamo paññattihāro? ‘‘Ekaṃ bhagavā dhammaṃ paññattīhi vividhāhi desetī’’ti.

Yā pakatikathāya desanā. Ayaṃ nikkhepapaññatti. Kā ca pakatikathāya desanā, cattāri saccāni. Yathā bhagavā āha ‘‘idaṃ dukkha’’nti ayaṃ paññatti pañcannaṃ khandhānaṃ channaṃ dhātūnaṃ aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ dvādasannaṃ āyatanānaṃ dasannaṃ indriyānaṃ nikkhepapaññatti.

Kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī [nandi (sī.) passa saṃ. ni. 

38. 同样的，以希求的形式，法喜、法爱、法乐，这是贪爱的言说。心、意、识，这是心的言说。意根、意界、意处、识，这是意的言说。慧根、慧力、胜智、闻慧、思慧、慧蕴、择法觉支、智、正见、简择、内观、法智、义智、因智、果智、生智、灭智、不再生智、最胜智根、胜智根、了知智根、眼、明、觉悟、智慧、大慧、光明，或者其他任何类似的法，这是慧的言说。五种出世间根，一切慧。而且，以主导性来说是信，以发动性来说是精进，以忆念性来说是念，以不散乱性来说是定，以了知性来说是慧。
如同在念佛中所说，那位佛陀是阿罗汉、正自觉者、明行足、善逝、世间解、无上士、调御丈夫、天人师、佛、世尊。已到达力量的顶点，已到达威势的顶点，已证得最胜智，已断除四种漏，已到达来去自在，已到达解脱自在，已拔除疑惑之刺，已解开束缚，已超越束缚，已断除贪爱，已到达无畏，已破除黑暗，是眼，是世间法的超越者，不执著于顺逆，于爱憎法中无执著，已超越束缚，已建立桥梁，是最胜者，是渡者，是光明者，是灯，是暗夜的终结，是旗帜，具有无量色，具有无边色，具有不可计数色，是光辉者，是光明者，是法光明灯，以及佛陀们，这是念佛的言说。
如同在念法中所说，佛陀宣说的法是现见、不待时、可亲证、能引导、应各自证知、为智者所知。即：贪爱的灭尽、贪爱的止息、贪爱的寂灭、贪爱的去除、贪爱的摧毁、贪爱的熄灭、贪爱的平息、贪爱的断除、无依附、无热恼、渴爱的平息、住所的开启、轮回的断除、空、极难获得、涅槃。
“无为、无边、无漏，以及真理，彼岸、善巧、极难见到；
不生、常恒、非世间的，无形、寂静、安宁。
“不死的、极好的、吉祥的、安全的，贪爱的断除、稀有的、不可思议的；
无罪过的、无罪过的法，涅槃，这是善逝所说的。
“未生、未有、无增长，未造作、无忧、亦无悲；
无恼害、无恼害之法，涅槃，这是善逝所说的。
“深奥且难见的，最高的、无上的；
无等的、无与伦比的，最胜、最上如此说。
“洞穴、庇护、避难所、无瑕的，虚空，这被称为清净；
灯、乐、无量的、依处，无所有、寂静如此说。”
这是念法的言说。
如同在念僧中所说，和合的、正直的、如法的、见解一致的，即：四双八辈，这是佛陀的弟子僧伽，是应供养的、应礼敬的、应布施的、应合掌的、是世间的无上福田，具足戒、具足定、具足慧、具足解脱、具足解脱知见，是众生的精华、众生的上流、众生的依怙、众生的向导、众生的如意宝，是天人的福田，这是念僧的言说。
如同在念戒中所说，那些戒是完整的、无缺的、无秽的、无瑕疵的、高贵的、为圣者所赞叹的、可实行持的、智者所称赞的、无上的、趋向定的，戒是庄严，以其殊胜的功德而庄严身体，戒是宝藏，以其超越一切贫穷，戒是利剑，以其穿透邪见，戒是堡垒，以其不可逾越，戒是粮食，以其断除贫穷，戒是津梁，以其通达法，戒是楼阁，以其可供观望，戒是一切地的依处，以其究竟涅槃，这是念戒的言说。
如同在念舍中所说，当时，圣弟子居住在家，慷慨施舍，乐善好施，伸手援助，乐于分享，这是念舍的言说。因此，尊者大迦旃延说“言说有很多”。
以言说为核心已决意。
11。以制定为核心的分别
39。此处，什么是以制定为核心？“佛陀以各种制定来阐述同一个法”。
以自然法的阐述。这是安立的制定。什么是自然法的阐述？四圣谛。如佛陀所说，“这是苦”，这是关于五蕴、六界、十八界、十二处、十根的安立的制定。
比丘们，如果在食物中有贪爱，有执取，……

2.64)] atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti, atthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi [buddhi (ka.)]. Yattha atthi saṅkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha atthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, sasokaṃ taṃ, bhikkhave, sadaraṃ saupāyāsanti vadāmi.

Phasse ce…pe… manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre. Viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo atthi nandī atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ virūḷhaṃ. Yattha patiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ virūḷhaṃ, atthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha atthi nāmarūpassa avakkanti , atthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. Yattha atthi saṅkhārānaṃ vuddhi, atthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha atthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, atthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha atthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, sasokaṃ taṃ, bhikkhave, sadaraṃ saupāyāsanti vadāmi. Ayaṃ pabhavapaññatti dukkhassa ca samudayassa ca.

Kabaḷīkāre ce, bhikkhave [passa saṃ. ni. 2.64], āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ avirūḷhaṃ. Yattha appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, natthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. Yattha natthi saṅkhārānaṃ vuddhi, natthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha natthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, asokaṃ taṃ, bhikkhave, adaraṃ anupāyāsanti vadāmi.

Phasse ce…pe… manosañcetanāya ce, bhikkhave, āhāre. Viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre natthi rāgo natthi nandī natthi taṇhā, appatiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ avirūḷhaṃ. Yattha appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ avirūḷhaṃ, natthi tattha nāmarūpassa avakkanti. Yattha natthi nāmarūpassa avakkanti, natthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhi. Yattha natthi saṅkhārānaṃ vuddhi, natthi tattha āyatiṃ punabbhavābhinibbatti. Yattha natthi āyatiṃ punabbhavābhinibbatti, natthi tattha āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ. Yattha natthi āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ, asokaṃ taṃ, bhikkhave, adaraṃ anupāyāsanti vadāmi.

Ayaṃ pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, bhāvanāpaññatti maggassa, sacchikiriyāpaññatti nirodhassa.

40. Samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha. Appamatto nipako sato, samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānāti. Kiñca yathābhūtaṃ pajānāti? ‘‘Cakkhu [cakkhuṃ (ka.) passa saṃ. ni. 4.99] anicca’’nti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Rūpā aniccā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti ‘‘cakkhuviññāṇaṃ anicca’’nti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Cakkhusamphasso anicco’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Yampidaṃ [yamidaṃ (sī. ka.)] cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.

Sotaṃ …pe… ghānaṃ…pe… jivhā…pe… kāyo…pe… ‘‘mano anicco’’ti [anicca’’nti (saṃ. ni. 

38。同样的，以希求的形式，喜爱法、爱乐法、欣喜于法，这是贪爱的言说。心、意、识，这是心的言说。意根、意界、意处、识，这是意的言说。慧根、慧力、胜智、闻慧、思慧、慧蕴、择法觉支、智、正见、简择、内观、法智、义智、因智、果智、生智、灭智、不再生智、最胜智根、胜智根、了知智根、眼、明、觉悟、智慧、大慧、光明，或者其他任何类似的法，这是慧的言说。五种出世间根，一切慧。而且，以主导性来说是信，以发动性来说是精进，以忆念性来说是念，以不散乱性来说是定，以了知性来说是慧。
如同在念佛中所说：那位佛陀是阿罗汉、正自觉者、明行足、善逝、世间解、无上士、调御丈夫、天人师、佛、世尊。已到达力量的顶点，已到达威势的顶点，已证得最胜智，已断除四种漏，已到达来去自在，已到达解脱自在，已拔除疑惑之刺，已解开束缚，已超越束缚，已断除贪爱，已到达无畏，已破除黑暗，是眼，是世间法的超越者，不执著于顺逆，于爱憎法中无执著，已超越束缚，已建立桥梁，是最胜者，是渡者，是光明者，是灯，是暗夜的终结，是旗帜，具有无量色，具有无边色，具有不可计数色，是光辉者，是光明者，是法光明灯，以及佛陀们。这是念佛的言说。
如同在念法中所说：佛陀宣说的法是现见、不待时、可亲证、能引导、应各自证知、为智者所知。即：贪爱的灭尽、贪爱的止息、贪爱的寂灭、贪爱的去除、贪爱的摧毁、贪爱的熄灭、贪爱的平息、贪爱的断除、无依附、无热恼、渴爱的平息、住所的开启、轮回的断除、空、极难获得、涅槃。
“无为、无边、无漏，以及真理，彼岸、善巧、极难见到；
不生、常恒、非世间的，无形、寂静、安宁。
不死的、极好的、吉祥的、安全的，贪爱的断除、稀有的、不可思议的；
无罪过的、无罪过的法，涅槃，这是善逝所说的。
未生、未有、无增长，未造作、无忧、亦无悲；
无恼害、无恼害之法，涅槃，这是善逝所说的。
深奥且难见的，最高的，无上的；
无等的、无与伦比的，最胜、最上如此说。
洞穴、庇护、避难所、无瑕的，虚空，这被称为清净；
灯、乐、无量的，依处，无所有、寂静如此说。”
这是念法的言说。
如同在念僧中所说：和合的、正直的、如法的、见解一致的，即：四双八辈，这是佛陀的僧伽，是应供养的、应礼敬的、应布施的、应合掌的、是世间的无上福田，具足戒、具足定、具足慧、具足解脱、具足解脱知见，是众生的精华、众生的上流、众生的依怙、众生的向导、众生的如意宝，是天人的福田。这是念僧的言说。
如同在念戒中所说：那些戒是完整的、无缺的、无秽的、无瑕疵的、高贵的、为圣者所赞叹的、可实行持的、智者所称赞的、无上的、趋向定的，戒是庄严，以其殊胜的功德而庄严身体，戒是宝藏，以其超越一切贫穷，戒是利剑，以其穿透邪见，戒是堡垒，以其不可逾越，戒是粮食，以其断除贫穷，戒是津梁，以其通达法，戒是楼阁，以其可供观望，戒是一切地的依处，以其究竟涅槃。这是念戒的言说。
如同在念舍中所说：当时，圣弟子居住在家，慷慨施舍，乐善好施，伸手援助，乐于分享。这是念舍的言说。因此，尊者大迦旃延说“言说有很多”。
以言说为核心已决意。
11。以制定为核心的分别
39。此处，什么是以制定为核心？“佛陀以各种制定来阐述同一个法”。
以自然法的阐述，这是安立的制定。什么是自然法的阐述？四圣谛。如佛陀所说，“这是苦”，这是关于五蕴、六界、十八界、十二处、十根的安立的制定。
比丘们，如果在食物中有贪爱，有欣喜，有渴爱，那么识就在那里建立、增长。识在哪里建立、增长，名色就在那里生起。名色在哪里生起，诸行就在那里增长。诸行在哪里增长，未来再生就会在那里出现。未来再生在哪里出现，未来的生老病死就会在那里出现。未来生老病死在哪里出现，比丘们，我说那是与忧俱、与悲俱、与苦俱的。
如果在触……受……想……行……识中有贪爱，有欣喜，有渴爱，那么识就在那里建立、增长。识在哪里建立、增长，名色就在那里生起。名色在哪里生起，诸行就在那里增长。诸行在哪里增长，未来再生就会在那里出现。未来再生在哪里出现，未来的生老病死就会在那里出现。未来生老病死在哪里出现，比丘们，我说那是与忧俱、与悲俱、与苦俱的。这是关于苦和集的生起制定。
比丘们，如果在食物中没有贪爱，没有欣喜，没有渴爱，那么识就在那里不建立、不增长。识在哪里不建立、不增长，名色就在那里不生起。名色在哪里不生起，诸行就在那里不增长。诸行在哪里不增长，未来再生就不会在那里出现。未来再生在哪里不出现，未来的生老病死就不会在那里出现。未来生老病死在哪里不出现，比丘们，我说那是无忧、无悲、无苦的。
如果在触……受……想……行……识中没有贪爱，没有欣喜，没有渴爱，那么识就在那里不建立、不增长。识在哪里不建立、不增长，名色就在那里不生起。名色在哪里不生起，诸行就在那里不增长。诸行在哪里不增长，未来再生就不会在那里出现。未来再生在哪里不出现，未来的生老病死就不会在那里出现。未来生老病死在哪里不出现，比丘们，我说那是无忧、无悲、无苦的。
这是关于苦的遍知制定，关于集的断除制定，关于道的修习制定，关于灭的证得制定。
40。比丘们，你们应当修习禅定。比丘们，一位不放逸、精勤、具有正念、心一境性的比丘如实了知。如实了知什么？如实了知“眼是无常的”。如实了知“色是无常的”。如实了知“眼识是无常的”。如实了知“眼触是无常的”。由于眼触而生起的感受，不管是乐受、苦受、不苦不乐受，也如实了知它是无常的。
耳……鼻……舌……身……如实了知“意是无常的”。……

4.100)] yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Dhammā aniccā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Manoviññāṇaṃ anicca’’nti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Manosamphasso anicco’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi aniccanti yathābhūtaṃ pajānāti.

Ayaṃ bhāvanāpaññatti maggassa, pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, sacchikiriyāpaññatti nirodhassa.

Rūpaṃ , rādha, vikiratha vidhamatha viddhaṃsetha vikīḷaniyaṃ [vikīḷanikaṃ (sī. ka.) passa saṃ. ni. 3.169] karotha, paññāya taṇhakkhayāya paṭipajjatha. Taṇhakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā nibbānaṃ. Vedanaṃ…pe…. Saññaṃ…pe… saṅkhāre viññāṇaṃ vikiratha vidhamatha viddhaṃsetha vikīḷaniyaṃ karotha, paññāya taṇhakkhayāya paṭipajjatha. Taṇhakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā nibbānaṃ.

Ayaṃ nirodhapaññatti nirodhassa, nibbidāpaññatti assādassa, pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, bhāvanāpaññatti maggassa, sacchikiriyāpaññatti nirodhassa.

‘‘So idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ dukkhanirodho’’ti yathābhūtaṃ pajānāti ‘‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti.

Ayaṃ paṭivedhapaññatti saccānaṃ, nikkhepapaññatti dassanabhūmiyā, bhāvanāpaññatti maggassa, sacchikiriyāpaññatti sotāpattiphalassa. ‘‘So ime āsavā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ āsavasamudayo’’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘‘ayaṃ āsavanirodho’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘‘Ime āsavā asesaṃ nirujjhantī’’ti yathābhūtaṃ pajānāti.

Ayaṃ uppādapaññatti khaye ñāṇassa, okāsapaññatti anuppāde ñāṇassa, bhāvanāpaññatti maggassa, pariññāpaññatti dukkhassa, pahānapaññatti samudayassa, ārambhapaññatti vīriyindriyassa, āsāṭanapaññatti āsāṭikānaṃ, nikkhepapaññatti bhāvanābhūmiyā, abhinighātapaññatti pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ.



40。比丘们，你们应当修习禅定。比丘们，一位不放逸、精勤、具念、心一境性的比丘如实了知。如实了知什么？如实了知“眼是无常的”。如实了知“色是无常的”。如实了知“眼识是无常的”。如实了知“眼触是无常的”。由于眼触而生起的感受，不管是乐受、苦受还是不苦不乐受，也如实了知它是无常的。
耳……鼻……舌……身……如实了知“意是无常的”。如实了知“法是无常的”。如实了知“意识是无常的”。如实了知“意触是无常的”。由于意触而生起的感受，不管是乐受、苦受还是不苦不乐受，也如实了知它是无常的。
这是关于道的修习制定，关于苦的遍知制定，关于集的断除制定，关于灭的证得制定。
Radha，舍弃色，摧毁它，灭除它，令它成为可嬉戏之物，以智慧修习断贪。断贪带来苦的断除，苦的断除带来涅槃。受……想……行…… Radha，舍弃识，摧毁它，灭除它，令它成为可嬉戏之物，以智慧修习断贪。断贪带来苦的断除，苦的断除带来涅槃。
这是关于灭的止息制定，关于乐的厌离制定，关于苦的遍知制定，关于集的断除制定，关于道的修习制定，关于灭的证得制定。
“他如实了知这是苦”，如实了知“这是苦的生起”，如实了知“这是苦的止息”，如实了知“这是通往苦的止息的道路”。
这是关于圣谛的证悟制定，关于见道地的安立制定，关于道的修习制定，关于预流果的证得制定。“他如实了知这些是漏”，如实了知“这是漏的生起”，如实了知“这是漏的止息”，如实了知“这是通往漏的止息的道路”。如实了知“这些漏彻底地被断除”。
这是关于灭尽智的生起制定，关于不再生智的获得制定，关于道的修习制定，关于苦的遍知制定，关于集的断除制定，关于精进根的发动制定，关于希望者的希求制定，关于修道地的安立制定，关于恶不善法的摧毁制定。

41. Idaṃ ‘‘dukkha’’nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Ayaṃ ‘‘dukkhasamudayo’’ti me, bhikkhave…pe… ayaṃ ‘‘dukkhanirodho’’ti me, bhikkhave…pe…. Ayaṃ ‘‘dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

Ayaṃ desanāpaññatti saccānaṃ, nikkhepapaññatti sutamayiyā paññāya sacchikiriyāpaññatti anaññātaññassāmītindriyassa, pavattanāpaññatti dhammacakkassa.

‘‘Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ pariññeyya’’nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘‘So kho panāyaṃ dukkhasamudayo pahātabbo’’ti me, bhikkhave…pe… ‘‘so kho panāyaṃ dukkhanirodho sacchikātabbo’’ti me, bhikkhave…pe… ‘‘sā kho panāyaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā bhāvetabbā’’ti me, bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

Ayaṃ bhāvanāpaññatti maggassa, nikkhepapaññatti cintāmayiyā paññāya, sacchikiriyāpaññatti aññindriyassa.

‘‘Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ pariññāta’’nti me, bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. ‘‘So kho panāyaṃ dukkhasamudayo pahīno’’ti me, bhikkhave…pe… ‘‘so kho panāyaṃ dukkhanirodho sacchikato’’ti me, bhikkhave…pe… ‘‘sā kho panāyaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā bhāvitā’’ti me, bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Ayaṃ bhāvanāpaññatti maggassa, nikkhepapaññatti bhāvanāmayiyā paññāya, sacchikiriyāpaññatti aññātāvino indriyassa, pavattanāpaññatti dhammacakkassa.

‘‘Tulamatulañca sambhavaṃ, bhavasaṅkhāramavassaji muni;

Ajjhattarato samāhito, abhindi [abhidā (sī. ka.) passa dī. ni. 

41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于法轮的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的生起”……“比丘们，应当证得这苦的止息”……“比丘们，应当修习这通往苦的止息的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的生起”……“比丘们，已证得这苦的止息”……“比丘们，已修习这通往苦的止息的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于法轮的转动制定。
“圣者舍弃相等与不相等，以及有为行；
向内专注、心一境性，断除存在之流。”

2.169] kavacamivattasambhava’’nti.

‘‘Tula’’nti saṅkhāradhātu. ‘‘Atula’’nti nibbānadhātu, ‘‘tulamatulañca sambhava’’nti abhiññāpaññatti sabbadhammānaṃ. Nikkhepapaññatti dhammapaṭisambhidāya. ‘‘Bhavasaṅkhāramavassaji munī’’ti pariccāgapaññatti samudayassa. Pariññāpaññatti dukkhassa. ‘‘Ajjhattarato samāhito’’ti bhāvanāpaññatti kāyagatāya satiyā. Ṭhitipaññatti cittekaggatāya. ‘‘Abhindi kavacamivattasambhava’’nti abhinibbidāpaññatti cittassa, upādānapaññatti sabbaññutāya, padālanāpaññatti avijjaṇḍakosānaṃ. Tenāha bhagavā ‘‘tulamatulañca sambhava’’nti.

Yo dukkhamaddakkhi yatonidānaṃ, kāmesu so jantu kathaṃ nameyya;

Kāmā hi loke saṅgoti ñatvā, tesaṃ satīmā vinayāya sikkheti.

‘‘Yo dukkha’’nti vevacanapaññatti ca dukkhassa pariññāpaññatti ca. ‘‘Yatonidāna’’nti pabhavapaññatti ca samudayassa pahānapaññatti ca. ‘‘Addakkhī’’ti vevacanapaññatti ca ñāṇacakkhussa paṭivedhapaññatti ca. ‘‘Kāmesu so jantukathaṃ nameyyā’’ti vevacanapaññatti ca kāmataṇhāya abhinivesapaññatti ca. ‘‘Kāmā hi loke saṅgoti ñatvā’’ti paccatthikato dassanapaññatti kāmānaṃ. Kāmā hi aṅgārakāsūpamā maṃsapesūpamā pāvakakappā papātauragopamā ca. ‘‘Tesaṃ satīmā’’ti apacayapaññatti pahānāya, nikkhepapaññatti kāyagatāya satiyā, bhāvanāpaññatti maggassa. ‘‘Vinayāya sikkhe’’ti paṭivedhapaññatti rāgavinayassa dosavinayassa mohavinayassa. ‘‘Jantū’’ti vevacanapaññatti yogissa. Yadā hi yogī kāmā saṅgoti pajānāti. So kāmānaṃ anuppādāya kusale dhamme uppādayati, so anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya vāyamati. Ayaṃ vāyāmapaññatti appattassa pattiyā. Nikkhepapaññatti oramattikāya asantuṭṭhiyā. Tattha so uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā vāyamatīti ayaṃ appamādapaññatti bhāvanāya, nikkhepapaññatti vīriyindriyassa, ārakkhapaññatti kusalānaṃ dhammānaṃ, ṭhitipaññatti adhicittasikkhāya. Tenāha bhagavā ‘‘yo dukkhamaddakkhi yatonidāna’’nti.

‘‘Mohasambandhano loko, bhabbarūpova dissati;

Upadhibandhano [upadhisambandhano (sī.) passa udā. 70] bālo, tamasā parivārito;

Assirī viya [sassatoriva (udā. 70)] khāyati, passato natthi kiñcana’’nti.

‘‘Mohasambandhano loko’’ti desanāpaññatti vipallāsānaṃ. ‘‘Bhabbarūpova dissatī’’ti viparītapaññatti lokassa. ‘‘Upadhibandhano bālo’’ti pabhavapaññatti pāpakānaṃ icchāvacarānaṃ, kiccapaññatti pariyuṭṭhānānaṃ. Balavapaññatti kilesānaṃ. Virūhanāpaññatti saṅkhārānaṃ. ‘‘Tamasā parivārito’’ti desanāpaññatti avijjandhakārassa vevacanapaññatti ca. ‘‘Assirī viya khāyatī’’ti dassanapaññatti dibbacakkhussa, nikkhepapaññatti paññācakkhussa. ‘‘Passato natthi kiñcana’’nti paṭivedhapaññatti sattānaṃ, rāgo kiñcanaṃ doso kiñcanaṃ moho kiñcanaṃ. Tenāha bhagavā ‘‘mohasambandhano loko’’ti.

‘‘Atthi, bhikkhave, ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ, no cetaṃ, bhikkhave, abhavissa ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ. Nayidha [na idha (sī. ka.) passa udā. 73] jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyetha. Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhataṃ, tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyatī’’ti.


41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于法轮的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的生起”……“比丘们，应当证得这苦的止息”……“比丘们，应当修习这通往苦的止息的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的生起”……“比丘们，已证得这苦的止息”……“比丘们，已修习这通往苦的止息的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于法轮的转动制定。
“圣者舍弃等同与不等，以及一切有为行；
向内专注、心神一境，斩断生死轮回。”
“等同”指行蕴。“不等”指涅槃界，“等同与不等”是关于一切法的遍知制定，是关于法分别的安立制定。“圣者舍弃有为行”是关于集的舍弃制定，关于苦的遍知制定。“向内专注、心一境性”是关于身念处的修习制定，是关于心一境性的安住制定。“斩断生死轮回”是关于心的厌离制定，关于一切智的执取制定，关于不退转者的解脱制定。因此，佛陀说“圣者舍弃等同与不等”。
“见到苦之因和苦本身，在欲乐中，那生命如何安住？
智者了知世间欲乐是苦因，为了调伏它而修习念。”
“见到苦”是关于苦的言说制定和遍知制定。“苦之因”是关于集的生起制定和断除制定。“见到”是关于智眼的言说制定和证悟制定。“在欲乐中，那生命如何安住”是关于欲贪的言说制定和执取制定。“智者了知世间欲乐是苦因”是关于欲乐的自证的现见制定。欲乐如同燃烧的煤炭，如同肉汤，如同火焰，如同毒蛇，也如同陷阱。“为了调伏它们”是关于断除的衰败制定，关于身念处的安立制定，关于道的修习制定。“而修习念”是关于贪嗔痴的调伏的证悟制定。“生命”是关于禅修者的言说制定。当禅修者了知欲乐是苦因时，他会为了不生起不善法而生起善法，他会为了维持已生起的善法而精进。这是关于未获得者的获得的精进制定，关于不满足者的安立制定。在那里，他为了维持已生起的善法而精进，这是关于修习的不放逸制定，关于精进根的安立制定，关于善法的守护制定，关于胜观修习的安住制定。因此，佛陀说“见到苦之因和苦本身”。
“被痴心束缚的世间，显现为颠倒之相；
愚人被诸蕴束缚，被黑暗所包围；
如同老迈的母牛般消瘦，死后一无所有。”
“被痴心束缚的世间”是关于颠倒的阐述制定。“显现为颠倒之相”是关于世间的颠倒制定。“愚人被诸蕴束缚”是关于恶行和意行的生起制定，是关于缠缚的运作制定。是关于烦恼的力量制定，是关于行的增长制定。“被黑暗所包围”是关于无明黑暗的阐述制定和言说制定。“如同老迈的母牛般消瘦”是关于天眼的现见制定，关于慧眼的安立制定。“死后一无所有”是关于众生的证悟制定，贪爱一无所有，嗔恨一无所有，愚痴一无所有。因此，佛陀说“被痴心束缚的世间”。
“比丘们，存在未生、未有、未造作、无为，比丘们，如果没有这个未生、未有、未造作、无为，就不会了知已生、已起、已造作、有为的出离。比丘们，因为存在未生、未有、未造作、无为，所以才了知已生、已起、已造作、有为的出离。”


‘‘No cetaṃ, bhikkhave, abhavissa ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhata’’nti desanāpaññatti nibbānassa vevacanapaññatti ca. ‘‘Nayidha jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyethā’’ti vevacanapaññatti saṅkhatassa upanayanapaññatti ca. ‘‘Yasmā ca kho, bhikkhave, atthi ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhata’’nti vevacanapaññatti nibbānassa jotanāpaññatti ca. ‘‘Tasmā jātassa bhūtassa katassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ paññāyatī’’ti ayaṃ vevacanapaññatti nibbānassa, niyyānikapaññatti maggassa, nissaraṇapaññatti saṃsārato. Tenāha bhagavā ‘‘no cetaṃ, bhikkhave, abhavissā’’ti. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘ekaṃ bhagavā dhammaṃ, paññattīhi vividhāhi desetī’’ti.

Niyutto paññatti hāro.

12. Otaraṇahāravibhaṅgo

42. Tattha katamo otaraṇo hāro? ‘‘Yo ca paṭiccuppādo’’ti.

‘‘Uddhaṃ adho sabbadhi vippamutto, ayaṃ ahasmīti [ayamahamasmīti (sī.) passa udā. 61] anānupassī;

Evaṃ vimutto udatāri oghaṃ, atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā’’ti.

‘‘Uddha’’nti rūpadhātu ca arūpadhātu ca. ‘‘Adho’’ti kāmadhātu. ‘‘Sabbadhi vippamutto’’ti tedhātuke ayaṃ asekkhāvimutti. Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni, ayaṃ indriyehi otaraṇā.

Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.

Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni tīhi khandhehi saṅgahitāni – sīlakkhandhena samādhikkhandhena paññākkhandhena, ayaṃ khandhehi otaraṇā.

Tāniyeva asekkhāni pañcindriyāni saṅkhārapariyāpannāni ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ, no ca bhavaṅgaṃ. Ayaṃ āyatanehi otaraṇā.

‘‘Ayaṃ ahasmīti anānupassī’’ti ayaṃ sakkāyadiṭṭhiyā samugghāto, sā sekkhāvimutti, tāniyeva sekkhāni pañcindriyāni. Ayaṃ indriyehi otaraṇā.

Tāniyeva sekkhāni pañcindriyāni vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, evaṃ sabbo paṭiccasamuppādo. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.

Sāyeva vijjā paññākkhandho. Ayaṃ khandhehi otaraṇā.

Sāyeva vijjā saṅkhārapariyāpannā, ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā, ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ, no ca bhavaṅgaṃ, ayaṃ āyatanehi otaraṇā.

Sekkhāya ca vimuttiyā asekkhāya ca vimuttiyā vimutto udatāri oghaṃ atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāya. Tenāha bhagavā ‘‘uddhaṃ adho’’ti.



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于法轮的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于法轮的转动制定。
“圣者舍弃等同与不等，以及一切有为行；
向内专注、心神一境，斩断生死轮回。”
“等同”指行蕴。“不等”指涅槃界。“等同与不等”是关于一切法的遍知制定，是关于法分别的安立制定。“圣者舍弃有为行”是关于集的舍弃制定，关于苦的遍知制定。“向内专注，心一境性”是关于身念处的修习制定，是关于心一境性的安住制定。“斩断生死轮回”是关于心的厌离制定，关于一切智的执取制定，关于不退转者的解脱制定。因此，佛陀说“圣者舍弃等同与不等”。
“见到苦之因和苦本身，在欲乐中，那生命如何安住？
智者了知世间欲乐是苦因，为了调伏它而修习念。”
“见到苦”是关于苦的言说制定和遍知制定。“苦之因”是关于集的生起制定和断除制定。“见到”是关于智眼的言说制定和证悟制定。“在欲乐中，那生命如何安住”是关于欲贪的言说制定和执取制定。“智者了知世间欲乐是苦因”是关于欲乐的自证的现见制定。欲乐如同燃烧的煤炭，如同肉汤，如同火焰，如同毒蛇，也如同陷阱。“为了调伏它”是关于断除的衰败制定，关于身念处的安立制定，关于道的修习制定。“而修习念”是关于贪嗔痴的调伏的证悟制定。“生命”是关于禅修者的言说制定。当禅修者了知欲乐是苦因时，他会为了不生起不善法而生起善法，他会为了维持已生起的善法而精进。这是关于未获得者的获得的精进制定，关于不满足于已获得者的安立制定。在那里，他为了维持已生起的善法而精进，这是关于修习的不放逸制定，关于精进根的安立制定，关于善法的守护制定，关于胜观修习的安住制定。因此，佛陀说“见到苦之因和苦本身”。
“被痴心束缚的世间，显现为颠倒之相；
愚人被诸蕴束缚，被黑暗所包围；
如同老迈的母牛般消瘦，死后一无所有。”
“被痴心束缚的世间”是关于颠倒的阐述制定。“显现为颠倒之相”是关于世间的颠倒制定。“愚人被诸蕴束缚”是关于恶行和意行的生起制定，是关于缠缚的运作制定，是关于烦恼的力量制定，是关于行的增长制定。“被黑暗所包围”是关于无明黑暗的阐述制定和言说制定。“如同老迈的母牛般消瘦”是关于天眼的现见制定，关于慧眼的安立制定。“死后一无所有”是关于众生的证悟制定，贪爱一无所有，嗔恨一无所有，愚痴一无所有。因此，佛陀说“被痴心束缚的世间”。
“比丘们，存在未生、未有、未造作、无为，比丘们，如果没有这个未生、未有、未造作、无为，就不会了知已生、已起、已造作、有为的出离。比丘们，因为存在未生、未有、未造作、无为，所以才了知已生、已起、已造作、有为的出离。”
“比丘们，如果没有这个未生、未有、未造作、无为”是关于涅槃的阐述制定和言说制定。“就不会了知已生、已起、已造作、有为的出离”是关于有为的言说制定和引导制定。“比丘们，因为存在未生、未有、未造作、无为”是关于涅槃的言说制定和照明制定。“所以才了知已生、已起、已造作、有为的出离”，这是关于涅槃的言说制定，关于道的引导制定，关于从轮回中出离的出离制定。因此，佛陀说“比丘们，如果没有这个未生”。因此，尊者大迦旃延说：“佛陀以各种制定来阐述同一个法”。
以制定为核心已决意。
12。以下列为核心的分别
42。此处，什么是以下列为核心？“以及缘起”。
“于上、于下、于一切处解脱，不执取‘这是我’，
如此解脱者，渡过瀑流，越过前生，不再受生。”
“上”指色界和无色界。“下”指欲界。“于一切处解脱”指这三界中，这是无学解脱。也就是那五种无学根，这是从根以下列为核心。
那五种无学根是明，明的生起是无明断除，无明的断除是行断除，行的断除是识断除，识的断除是名色断除，名色的断除是六处断除，六处的断除是触断除，触的断除是受断除，受的断除是爱断除，爱的断除是取断除，取的断除是有断除，有的断除是生断除，生的断除是老死忧悲苦恼断除。如此一来，整个苦蕴就断除了。这是从缘起以下列为核心。
那五种无学根，被戒蕴、定蕴、慧蕴这三蕴所摄，这是从蕴以下列为核心。
那五种无学根，是有为的，那些无漏行，不是有分，那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是无漏的，不是有分。这是从处以下列为核心。
“不执取‘这是我’”这是我见慢的去除，是有学解脱，也就是那五种有学根，这是从根以下列为核心。
那五种有学根是明，明的生起是无明断除，无明的断除是行断除，以此类推，整个缘起。这是从缘起以下列为核心。
这明就是慧蕴。这是从蕴以下列为核心。
这明是有为的，那些无漏行，不是有分，那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是无漏的，不是有分。这是从处以下列为核心。
以有学解脱和无学解脱而解脱者，渡过瀑流，越过前生，不再受生。因此，佛陀说“于上，于下”。

43. ‘‘Nissitassa [passa udā. 74] calitaṃ, anissitassa calitaṃ natthi, calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti, natiyā asati āgatigati na hoti, āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti, cutūpapāte asati nevidha na huraṃ na ubhayamantarena esevanto dukkhassā’’ti.

‘‘Nissitassa calita’’nti nissayo nāma duvidho taṇhānissayo ca diṭṭhinissayo ca. Tattha yā rattassa cetanā, ayaṃ taṇhānissayo; yā mūḷhassa cetanā, ayaṃ diṭṭhinissayo. Cetanā pana saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, evaṃ sabbo paṭiccasamuppādo. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.

Tattha yā rattassa vedanā, ayaṃ sukhā vedanā. Yā sammūḷhassa vedanā, ayaṃ adukkhamasukhā vedanā, imā dve vedanā vedanākkhandho. Ayaṃ khandhehi otaraṇā.

Tattha sukhā vedanā dve indriyāni sukhindriyaṃ somanassindriyañca, adukkhamasukhā vedanā upekkhindriyaṃ. Ayaṃ indriyehi otaraṇā.

Tāniyeva indriyāni saṅkhārapariyāpannāni, ye saṅkhārā sāsavā bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ sāsavaṃ bhavaṅgaṃ, ayaṃ āyatanehi otaraṇā.

‘‘Anissitassa calitaṃ natthī’’ti samathavasena vā taṇhāya anissito vipassanāvase vā diṭṭhiyā anissito. Yā vipassanā ayaṃ vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, evaṃ sabbo paṭiccasamuppādo. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.

Sāyeva vipassanā paññākkhandho. Ayaṃ khandhehi otaraṇā.

Sāyeva vipassanā dve indriyāni – vīriyindriyañca paññindriyañca. Ayaṃ indriyehi otaraṇā.

Sāyeva vipassanā saṅkhārapariyāpannā, ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ, no ca bhavaṅgaṃ. Ayaṃ āyatanehi otaraṇā.

‘‘Passaddhiyā satī’’ti duvidhā passaddhi kāyikā ca cetasikā ca. Yaṃ kāyikaṃ sukhaṃ, ayaṃ kāyapassaddhi. Yaṃ cetasikaṃ sukhaṃ, ayaṃ cetasikā passaddhi. Passaddhakāyo sukhaṃ vediyati [vedayati (ka.)], sukhino cittaṃ samādhiyati, samāhito yathābhūtaṃ pajānāti, yathābhūtaṃ pajānanto nibbindati, nibbindanto virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ ‘‘vimutta’’miti [vimuttamhīti (sī. ka.)] ñāṇaṃ hoti, ‘‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti pajānāti. So na namati rūpesu, na saddesu, na gandhesu, na rasesu, na phoṭṭhabbesu, na dhammesu khayā rāgassa khayā dosassa khayā mohassa yena rūpena tathāgataṃ tiṭṭhantaṃ carantaṃ paññāpayamāno paññāpeyya, tassa rūpassa khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā rūpasaṅkhaye vimutto, tathāgato atthītipi na upeti, natthītipi na upeti, atthi natthītipi na upeti, nevatthi no natthītipi na upeti. Atha kho gambhīro appameyyo asaṅkheyyo nibbutotiyeva saṅkhaṃ gacchati khayā rāgassa, khayā dosassa, khayā mohassa.


41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于法轮的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于法轮的转动制定。
“圣者舍弃等同与不等，以及一切有为行；
向内专注、心神一境，斩断生死轮回。”
“等同”指行蕴。“不等”指涅槃界。“等同与不等”是关于一切法的遍知制定，是关于法分别的安立制定。“圣者舍弃有为行”是关于集的舍弃制定，关于苦的遍知制定。“向内专注，心一境性”是关于身念处的修习制定，是关于心一境性的安住制定。“斩断生死轮回”是关于心的厌离制定，关于一切智的执取制定，关于不退转者的解脱制定。因此，佛陀说“圣者舍弃等同与不等”。
“见到苦之因和苦本身，在欲乐中，那生命如何安住？
智者了知世间欲乐是苦因，为了调伏它而修习念。”
“见到苦”是关于苦的言说制定和遍知制定。“苦之因”是关于集的生起制定和断除制定。“见到”是关于智眼的言说制定和证悟制定。“在欲乐中，那生命如何安住”是关于欲贪的言说制定和执取制定。“智者了知世间欲乐是苦因”是关于欲乐的自证的现见制定。欲乐如同燃烧的煤炭，如同肉汤，如同火焰，如同毒蛇，也如同陷阱。“为了调伏它”是关于断除的衰败制定，关于身念处的安立制定，关于道的修习制定。“而修习念”是关于贪嗔痴的调伏的证悟制定。“生命”是关于禅修者的言说制定。当禅修者了知欲乐是苦因时，他会为了不生起不善法而生起善法，他会为了维持已生起的善法而精进。这是关于未获得者的获得的精进制定，关于不满足于已获得者的安立制定。在那里，他为了维持已生起的善法而精进，这是关于修习的不放逸制定，关于精进根的安立制定，关于善法的守护制定，关于胜观修习的安住制定。因此，佛陀说“见到苦之因和苦本身”。
“被痴心束缚的世间，显现为颠倒之相；
愚人被诸蕴束缚，被黑暗所包围；
如同老迈的母牛般消瘦，死后一无所有。”
“被痴心束缚的世间”是关于颠倒的阐述制定。“显现为颠倒之相”是关于世间的颠倒制定。“愚人被诸蕴束缚”是关于恶行和意行的生起制定，是关于缠缚的运作制定，是关于烦恼的力量制定，是关于行的增长制定。“被黑暗所包围”是关于无明黑暗的阐述制定和言说制定。“如同老迈的母牛般消瘦”是关于天眼的现见制定，关于慧眼的安立制定。“死后一无所有”是关于众生的证悟制定，贪爱一无所有，嗔恨一无所有，愚痴一无所有。因此，佛陀说“被痴心束缚的世间”。
“比丘们，存在未生、未有、未造作、无为，比丘们，如果没有这个未生、未有、未造作、无为，就不会了知已生、已起、已造作、有为的出离。比丘们，因为存在未生、未有、未造作、无为，所以才了知已生、已起、已造作、有为的出离。”
“比丘们，如果没有这个未生、未有、未造作、无为”是关于涅槃的阐述制定和言说制定。“就不会了知已生、已起、已造作、有为的出离”是关于有为的言说制定和引导制定。“比丘们，因为存在未生、未有、未造作、无为”是关于涅槃的言说制定和照明制定。“所以才了知已生、已起、已造作、有为的出离”，这是关于涅槃的言说制定，关于道的引导制定，关于从轮回中出离的出离制定。因此，佛陀说“比丘们，如果没有这个未生”。因此，尊者大迦旃延说：“佛陀以各种制定来阐述同一个法”。
以制定为核心已决意。
12。以下列为核心的分别
42。此处，什么是以下列为核心？“以及缘起”。
“于上、于下、于一切处解脱，不执取‘这是我’，
如此解脱者，渡过瀑流，越过前生，不再受生。”
“上”指色界和无色界。“下”指欲界。“于一切处解脱”指这三界中，这是无学解脱。也就是那五种无学根，这是从根以下列为核心。
那五种无学根是明，明的生起是无明断除，无明的断除是行断除，行的断除是识断除，识的断除是名色断除，名色的断除是六处断除，六处的断除是触断除，触的断除是受断除，受的断除是爱断除，爱的断除是取断除，取的断除是有断除，有的断除是生断除，生的断除是老死忧悲惱苦断除。如此一来，整个苦蕴就断除了。这是从缘起以下列为核心。
那五种无学根，被戒蕴、定蕴、慧蕴这三蕴所摄，这是从蕴以下列为核心。
那五种无学根，是有为的，那些无漏行，不是有分，那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是无漏的，不是有分。这是从处以下列为核心。
“不执取‘这是我’”这是我慢的去除，是有学解脱，也就是那五种有学根，这是从根以下列为核心。
那五种有学根是明，明的生起是无明断除，无明的断除是行断除，以此类推，整个缘起。这是从缘起以下列为核心。
这明就是慧蕴。这是从蕴以下列为核心。
这明是有为的，那些无漏行，不是有分，那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是无漏的，不是有分。这是从处以下列为核心。
以有学解脱和无学解脱而解脱者，渡过瀑流，越过前生，不再受生。因此，佛陀说“于上，于下”。
43。“有所依赖则动摇，无依赖则不动摇，动摇息灭则寂静，寂静时则转向，不转向则没有来去，没有来去则没有生起和灭去，没有生起和灭去则没有此方、彼方、此方与彼方之间，如此一来，苦就彻底地止息了。”
“有所依赖则动摇”，依赖有两种，贪爱依赖和邪见依赖。其中，贪着者的意图是贪爱依赖；愚痴者的意图是邪见依赖。而意图是行，因行而有识，因识而有名色，以此类推，整个缘起。这是从缘起以下列为核心。
其中，贪着者的感受是乐受。迷惑者的感受是不苦不乐受，这两种感受是受蕴。这是从蕴以下列为核心。
其中，乐受是两个根：乐根和喜根，不苦不乐受是舍根。这是从根以下列为核心。
这两个根是有为的，那些有漏行，是有分，那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是有漏的，是有分。这是从处以下列为核心。
“无依赖则不动摇”，指通过止观或者通过内观而无贪爱依赖，或者通过内观而无邪见依赖。内观是明，明的生起是无明断除，无明断除是行断除，行断除是识断除，以此类推，整个缘起。这是从缘起以下列为核心。
这内观就是慧蕴。这是从蕴以下列为核心。
这内观是两个根：精进根和慧根。这是从根以下列为核心。
这内观是有为的，那些无漏行，不是有分，那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是无漏的，不是有分。这是从处以下列为核心。
“动摇息灭则寂静”，寂静有两种，身寂静和心寂静。身的乐受是身寂静，心的乐受是心寂静。寂静的身体感受乐受，快乐的心得到定，得定者如实了知，如实了知者生起厌离，厌离者断除贪爱，断除贪爱者解脱，解脱者生起“已解脱”的智，“生已尽，梵行已立，应作已作，不再有此生”的智。他于色、声、香、味、触、法中不转向，因贪嗔痴的断除，以如来住立行走而指示，那色的断除、离贪、止息、舍弃、吐放，于色想灭尽而解脱，如来存在也不执取，不存在也不执取，存在和不存在也不执取，既非存在也非不存在也不执取。然而，因贪嗔痴的断除，他只是趋入深奥、无量、无算、涅槃。


Yāya vedanāya…pe… yāya saññāya. Yehi saṅkhārehi. Yena viññāṇena tathāgataṃ tiṭṭhantaṃ carantaṃ paññāpayamāno paññāpeyya, tassa viññāṇassa khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā viññāṇasaṅkhaye vimutto, tathāgato atthītipi na upeti, natthītipi na upeti, atthi natthītipi na upeti, nevatthi no natthītipi na upeti. Atha kho gambhīro appameyyo asaṅkheyyo nibbutotiyeva saṅkhaṃ gacchati khayā rāgassa, khayā dosassa, khayā mohassa. ‘‘Āgatī’’ti idhāgati. ‘‘Gatī’’ti peccabhavo. Āgatigatīpi na bhavanti, ‘‘nevidhā’’ti chasu ajjhattikesu āyatanesu. ‘‘Na hura’’nti chasu bāhiresu āyatanesu. ‘‘Na ubhayamantarenā’’ti phassasamuditesu dhammesu attānaṃ na passati. ‘‘Esevanto dukkhassā’’ti paṭiccasamuppādo. So duvidho lokiyo ca lokuttaro ca. Tattha lokiyo avijjāpaccayā saṅkhārā, yāva jarāmaraṇā. Lokuttaro sīlavato avippaṭisāro jāyati, yāva nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Tenāha bhagavā ‘‘nissitassa calitaṃ anissitassa calitaṃ natthi…pe… esevanto dukkhassā’’ti.



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于法轮的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于法轮的转动制定。
“圣者舍弃等同与不等，以及一切有为行；
向内专注、心神一境，斩断生死轮回。”
“等同”指行蕴。“不等”指涅槃界。“等同与不等”是关于一切法的遍知制定，是关于法分别的安立制定。“圣者舍弃有为行”是关于集的舍弃制定，关于苦的遍知制定。“向内专注，心一境性”是关于身念处的修习制定，是关于心一境性的安住制定。“斩断生死轮回”是关于心的厌离制定，关于一切智的执取制定，关于不退转者的解脱制定。因此，佛陀说“圣者舍弃等同与不等”。
“见到苦之因和苦本身，在欲乐中，那生命如何安住？
智者了知世间欲乐是苦因，为了调伏它而修习念。”
“见到苦”是关于苦的言说制定和遍知制定。“苦之因”是关于集的生起制定和断除制定。“见到”是关于智眼的言说制定和证悟制定。“在欲乐中，那生命如何安住”是关于欲贪的言说制定和执取制定。“智者了知世间欲乐是苦因”是关于欲乐的自证的现见制定。欲乐如同燃烧的煤炭，如同肉汤，如同火焰，如同毒蛇，也如同陷阱。“为了调伏它”是关于断除的衰败制定，关于身念处的安立制定，关于道的修习制定。“而修习念”是关于贪嗔痴的调伏的证悟制定。“生命”是关于禅修者的言说制定。当禅修者了知欲乐是苦因时，他会为了不生起不善法而生起善法，他会为了维持已生起的善法而精进。这是关于未获得者的获得的精进制定，关于不满足于已获得者的安立制定。在那里，他为了维持已生起的善法而精进，这是关于修习的不放逸制定，关于精进根的安立制定，关于善法的守护制定，关于胜观修习的安住制定。因此，佛陀说“见到苦之因和苦本身”。
“被痴心束缚的世间，显现为颠倒之相；
愚人被诸蕴束缚，被黑暗所包围；
如同老迈的母牛般消瘦，死后一无所有。”
“被痴心束缚的世间”是关于颠倒的阐述制定。“显现为颠倒之相”是关于世间的颠倒制定。“愚人被诸蕴束缚”是关于恶行和意行的生起制定，是关于缠缚的运作制定，是关于烦恼的力量制定，是关于行的增长制定。“被黑暗所包围”是关于无明黑暗的阐述制定和言说制定。“如同老迈的母牛般消瘦”是关于天眼的现见制定，关于慧眼的安立制定。“死后一无所有”是关于众生的证悟制定，贪爱一无所有，嗔恨一无所有，愚痴一无所有。因此，佛陀说“被痴心束缚的世间”。
“比丘们，存在未生、未有、未造作、无为，比丘们，如果没有这个未生、未有、未造作、无为，就不会了知已生、已起、已造作、有为的出离。比丘们，因为存在未生、未有、未造作、无为，所以才了知已生、已起、已造作、有为的出离。”
“比丘们，如果没有这个未生、未有、未造作、无为”是关于涅槃的阐述制定和言说制定。“就不会了知已生、已起、已造作、有为的出离”是关于有为的言说制定和引导制定。“比丘们，因为存在未生、未有、未造作、无为”是关于涅槃的言说制定和照明制定。“所以才了知已生、已起、已造作、有为的出离”，这是关于涅槃的言说制定，关于道的引导制定，关于从轮回中出离的出离制定。因此，佛陀说“比丘们，如果没有这个未生”。因此，尊者大迦旃延说：“佛陀以各种制定来阐述同一个法”。
制定为核心已决意。
12。以下列为核心的分别
42。此处，什么是以下列为核心？“以及缘起”。
“于上、于下、于一切处解脱，不执取‘这是我’，
如此解脱者，渡过瀑流，越过前生，不再受生。”
“上”指色界和无色界。“下”指欲界。“于一切处解脱”指这三界中，这是无学解脱。也就是那五种无学根，这是从根以下列为核心。
那五种无学根是明，明的生起是无明断除，无明的断除是行断除，行的断除是识断除，识的断除是名色断除，名色的断除是六处断除，六处的断除是触断除，触的断除是受断除，受的断除是爱断除，爱的断除是取断除，取的断除是有断除，有的断除是生断除，生的断除是老死忧悲恼苦断除。如此一来，整个苦蕴就断除了。这是从缘起以下列为核心。
那五种无学根，被戒蕴、定蕴、慧蕴这三蕴所摄，这是从蕴以下列为核心。
那五种无学根，是有为的，那些无漏行，不是有分（潜意识活动），那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是无漏的，不是有分。这是从处以下列为核心。
“不执取‘这是我’”这是我慢的去除，是有学解脱，也就是那五种有学根，这是从根以下列为核心。
那五种有学根是明，明的生起是无明断除，无明的断除是行断除，以此类推，整个缘起。这是从缘起以下列为核心。
这明就是慧蕴。这是从蕴以下列为核心。
这明是有为的，那些无漏行，不是有分，那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是无漏的，不是有分。这是从处以下列为核心。
以有学解脱和无学解脱而解脱者，渡过瀑流，越过前生，不再受生。因此，佛陀说“于上，于下”。
43。“有所依赖则动摇，无依赖则不动摇，动摇息灭则寂静，寂静时则转向，不转向则没有来去，没有来去则没有生起和灭去，没有生起和灭去则没有此方、彼方、此方与彼方之间，如此一来，苦就彻底地止息了。”
“有所依赖则动摇”，依赖有两种，贪爱依赖和邪见依赖。其中，贪着者的意图是贪爱依赖；愚痴者的意图是邪见依赖。而意图是行，因行而有识，因识而有名色，以此类推，整个缘起。这是从缘起以下列为核心。
其中，贪着者的感受是乐受。迷惑者的感受是不苦不乐受，这两种感受是受蕴。这是从蕴以下列为核心。
其中，乐受是两个根：乐根和喜根，不苦不乐受是舍根。这是从根以下列为核心。
这两个根是有为的，那些有漏行，是有分（潜意识活动），那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是有漏的，是有分。这是从处以下列为核心。
“无依赖则不动摇”，指通过止观或者通过内观而无贪爱依赖，或者通过内观而无邪见依赖。内观是明，明的生起是无明断除，无明断除是行断除，行断除是识断除，以此类推，整个缘起。这是从缘起以下列为核心。
这内观就是慧蕴。这是从蕴以下列为核心。
这内观是两个根：精进根和慧根。这是从根以下列为核心。
这内观是有为的，那些无漏行，不是有分，那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是无漏的，不是有分。这是从处以下列为核心。
“动摇息灭则寂静”，寂静有两种，身寂静和心寂静。身的乐受是身寂静，心的乐受是心寂静。寂静的身体感受乐受，快乐的心得到定，得定者如实了知，如实了知者生起厌离，厌离者断除贪爱，断除贪爱者解脱，解脱者生起“已解脱”的智，“生已尽，梵行已立，应作已作，不再有此生”的智。他于色、声、香、味、触、法中不转向，因贪嗔痴的断除，以如来住立行走而指示（即以此身示现），那色的断除、离贪、止息、舍弃、吐放，于色想灭尽而解脱，如来存在也不执取，不存在也不执取，存在和不存在也不执取，既非存在也非不存在也不执取。然而，因贪嗔痴的断除，他只是趋入深奥、无量、无算、涅槃。
以这感受……以这想……以这些行……以这识，以如来住立行走而指示，那识的断除、离贪、止息、舍弃、吐放，于识想灭尽而解脱，如来存在也不执取，不存在也不执取，存在和不存在也不执取，既非存在也非不存在也不执取。然而，因贪嗔痴的断除，他只是趋入深奥、无量、无算、涅槃。“来”指此世。“去”指后世。来去也没有，“此方”指六个内处。“彼方”指六个外处。“此方与彼方之间”指触所生的法，于中不见自我。“如此一来，苦就彻底地止息了”，这是指缘起。它有两种，世间缘起和出世间缘起。其中，世间缘起是从无明缘行，乃至老死。出世间缘起是从持戒者的不后悔生起，乃至了知“不再有此生”。因此，佛陀说“有所依赖则动摇，无依赖则不动摇……如此一来，苦就彻底地止息了”。

44.

‘‘Ye keci sokā paridevitā vā, dukkhā [dukkhaṃ (sī. ka.) passa udā. 78] ca lokasmimanekarūpā.

Piyaṃ paṭiccappabhavanti ete, piye asante na bhavanti ete.

Tasmā hi te sukhino vītasokā, yesaṃ piyaṃ natthi kuhiñci loke;

Tasmā asokaṃ virajaṃ patthayāno, piyaṃ na kayirātha kuhiñci loke’’ti.

‘‘Ye keci sokā paridevitā vā, dukkhā ca lokasmimanekarūpā piyaṃ paṭiccappabhavanti ete’’ti – ayaṃ dukkhā vedanā. ‘‘Piye asante na bhavanti ete’’ti – ayaṃ sukhā vedanā. Vedanā vedanākkhandho. Ayaṃ khandhehi otaraṇā.

Vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, evaṃ sabbaṃ. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.

Tattha sukhā vedanā dve indriyāni – sukhindriyaṃ somanassindriyañca. Dukkhā vedanā dve indriyāni – dukkhindriyaṃ domanassindriyañca. Ayaṃ indriyehi otaraṇā.

Tāniyeva indriyāni saṅkhārapariyāpannāni, ye saṅkhārā sāsavā bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ sāsavaṃ bhavaṅgaṃ. Ayaṃ āyatanehi otaraṇā.

Tasmā hi te sukhino vītasokā, yesaṃ piyaṃ natthi kuhiñci loke;

Tasmā asokaṃ virajaṃ patthayāno, piyaṃ na kayirātha kuhiñci loketi.

Idaṃ taṇhāpahānaṃ. Taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, evaṃ sabbaṃ. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.

Taṃyeva taṇhāpahānaṃ samatho. So samatho dve indriyāni satindriyaṃ samādhindriyañca. Ayaṃ indriyehi otaraṇā.

Soyeva samatho samādhikkhandho. Ayaṃ khandhehi otaraṇā.

Soyeva samatho saṅkhārapariyāpanno, ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ, no ca bhavaṅgaṃ. Ayaṃ āyatanehi otaraṇā. Tenāha bhagavā ‘‘ye keci sokā’’ti.

Kāmaṃ kāmayamānassa, tassa ce taṃ samijjhati;

Addhā pītimano hoti, laddhā macco yadicchati.

Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno;

Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppati.

Yo kāme parivajjeti, sappasseva [sabbasseva (ka.) passa su. ni. 774] padā siro;

Somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattatīti.

Tattha yā pītimanatā, ayaṃ anunayo. Yadāha sallaviddhova ruppatīti, idaṃ paṭighaṃ. Anunayaṃ paṭighañca pana taṇhāpakkho, taṇhāya ca pana dasarūpīni āyatanāni padaṭṭhānaṃ. Ayaṃ āyatanehi otaraṇā.

Tāniyeva dasa rūpīni rūpakāyo nāmasampayutto, tadubhayaṃ nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, evaṃ sabbaṃ. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.

Tadeva nāmarūpaṃ pañcakkhandho; Ayaṃ khandhehi otaraṇā;

Tadeva nāmarūpaṃ aṭṭhārasa dhātuyo; Ayaṃ dhātūhi otaraṇā;

Tattha yo rūpakāyo imāni pañca rūpīni indriyāni, yo nāmakāyo imāni pañca arūpīni indriyāni, imāni dasa indriyāni. Ayaṃ indriyehi otaraṇā.

Tattha yadāha –

‘‘Yo kāme parivajjeti, sappasseva padā siro;

Somaṃ visattikaṃ loke, sato samativattatī’’ti.

Ayaṃ saupādisesā nibbānadhātu, ayaṃ dhātūhi otaraṇā.


41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于法轮的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于法轮的转动制定。
“圣者舍弃等同与不等，以及一切有为行；
向内专注、心神一境，斩断生死轮回。”
“等同”指行蕴。“不等”指涅槃界。“等同与不等”是关于一切法的遍知制定，是关于法分别的安立制定。“圣者舍弃有为行”是关于集的舍弃制定，关于苦的遍知制定。“向内专注，心一境性”是关于身念处的修习制定，是关于心一境性的安住制定。“斩断生死轮回”是关于心的厌离制定，关于一切智的执取制定，关于不退转者的解脱制定。因此，佛陀说“圣者舍弃等同与不等”。
“见到苦之因和苦本身，在欲乐中，那生命如何安住？
智者了知世间欲乐是苦因，为了调伏它而修习念。”
“见到苦”是关于苦的言说制定和遍知制定。“苦之因”是关于集的生起制定和断除制定。“见到”是关于智眼的言说制定和证悟制定。“在欲乐中，那生命如何安住”是关于欲贪的言说制定和执取制定。“智者了知世间欲乐是苦因”是关于欲乐的自证的现见制定。欲乐如同燃烧的煤炭，如同肉汤，如同火焰，如同毒蛇，也如同陷阱。“为了调伏它”是关于断除的衰败制定，关于身念处的安立制定，关于道的修习制定。“而修习念”是关于贪嗔痴的调伏的证悟制定。“生命”是关于禅修者的言说制定。当禅修者了知欲乐是苦因时，他会为了不生起不善法而生起善法，他会为了维持已生起的善法而精进。这是关于未获得者的获得的精进制定，关于不满足于已获得者的安立制定。在那里，他为了维持已生起的善法而精进，这是关于修习的不放逸制定，关于精进根的安立制定，关于善法的守护制定，关于胜观修习的安住制定。因此，佛陀说“见到苦之因和苦本身”。
“被痴心束缚的世间，显现为颠倒之相；
愚人被诸蕴束缚，被黑暗所包围；
如同老迈的母牛般消瘦，死后一无所有。”
“被痴心束缚的世间”是关于颠倒的阐述制定。“显现为颠倒之相”是关于世间的颠倒制定。“愚人被诸蕴束缚”是关于恶行和意行的生起制定，是关于缠缚的运作制定，是关于烦恼的力量制定，是关于行的增长制定。“被黑暗所包围”是关于无明黑暗的阐述制定和言说制定。“如同老迈的母牛般消瘦”是关于天眼的现见制定，关于慧眼的安立制定。“死后一无所有”是关于众生的证悟制定，贪爱一无所有，嗔恨一无所有，愚痴一无所有。因此，佛陀说“被痴心束缚的世间”。
“比丘们，存在未生、未有、未造作、无为，比丘们，如果没有这个未生、未有、未造作、无为，就不会了知已生、已起、已造作、有为的出离。比丘们，因为存在未生、未有、未造作、无为，所以才了知已生、已起、已造作、有为的出离。”
“比丘们，如果没有这个未生、未有、未造作、无为”是关于涅槃的阐述制定和言说制定。“就不会了知已生、已起、已造作、有为的出离”是关于有为的言说制定和引导制定。“比丘们，因为存在未生、未有、未造作、无为”是关于涅槃的言说制定和照明制定。“所以才了知已生、已起、已造作、有为的出离”，这是关于涅槃的言说制定，关于道的引导制定，关于从轮回中出离的出离制定。因此，佛陀说“比丘们，如果没有这个未生”。因此，尊者大迦旃延说：“佛陀以各种制定来阐述同一个法”。
制定为核心已决意。
12。以下列为核心的分别
42。此处，什么是以下列为核心？“以及缘起”。
“于上、于下、于一切处解脱，不执取‘这是我’，
如此解脱者，渡过瀑流，越过前生，不再受生。”
“上”指色界和无色界。“下”指欲界。“于一切处解脱”指这三界中，这是无学解脱。也就是那五种无学根，这是从根以下列为核心。
那五种无学根是明，明的生起是无明断除，无明的断除是行断除，行的断除是识断除，识的断除是名色断除，名色的断除是六处断除，六处的断除是触断除，触的断除是受断除，受的断除是爱断除，爱的断除是取断除，取的断除是有断除，有的断除是生断除，生的断除是老死忧悲恼苦断除。如此一来，整个苦蕴就断除了。这是从缘起以下列为核心。
那五种无学根，被戒蕴、定蕴、慧蕴这三蕴所摄，这是从蕴以下列为核心。
那五种无学根，是有为的，那些无漏行，不是有分（潜意识活动），那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是无漏的，不是有分。这是从处以下列为核心。
“不执取‘这是我’”这是我慢的去除，是有学解脱，也就是那五种有学根，这是从根以下列为核心。
那五种有学根是明，明的生起是无明断除，无明的断除是行断除，以此类推，整个缘起。这是从缘起以下列为核心。
这明就是慧蕴。这是从蕴以下列为核心。
这明是有为的，那些无漏行，不是有分，那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是无漏的，不是有分。这是从处以下列为核心。
以有学解脱和无学解脱而解脱者，渡过瀑流，越过前生，不再受生。因此，佛陀说“于上，于下”。
43。“有所依赖则动摇，无依赖则不动摇，动摇息灭则寂静，寂静时则转向，不转向则没有来去，没有来去则没有生起和灭去，没有生起和灭去则没有此方、彼方、此方与彼方之间，如此一来，苦就彻底地止息了。”
“有所依赖则动摇”，依赖有两种，贪爱依赖和邪见依赖。其中，贪着者的意图是贪爱依赖；愚痴者的意图是邪见依赖。而意图是行，因行而有识，因识而有名色，以此类推，整个缘起。这是从缘起以下列为核心。
其中，贪着者的感受是乐受。迷惑者的感受是不苦不乐受，这两种感受是受蕴。这是从蕴以下列为核心。
其中，乐受是两个根：乐根和喜根，不苦不乐受是舍根。这是从根以下列为核心。
这两个根是有为的，那些有漏行，是有分（潜意识活动），那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是有漏的，是有分。这是从处以下列为核心。
“无依赖则不动摇”，指通过止观或者通过内观而无贪爱依赖，或者通过内观而无邪见依赖。内观是明，明的生起是无明断除，无明断除是行断除，行断除是识断除，以此类推，整个缘起。这是从缘起以下列为核心。
这内观就是慧蕴。这是从蕴以下列为核心。
这内观是两个根：精进根和慧根。这是从根以下列为核心。
这内观是有为的，那些无漏行，不是有分，那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是无漏的，不是有分。这是从处以下列为核心。
“动摇息灭则寂静”，寂静有两种，身寂静和心寂静。身的乐受是身寂静，心的乐受是心寂静。寂静的身体感受乐受，快乐的心得到定，得定者如实了知，如实了知者生起厌离，厌离者断除贪爱，断除贪爱者解脱，解脱者生起“已解脱”的智，“生已尽，梵行已立，应作已作，不再有此生”的智。他于色、声、香、味、触、法中不转向，因贪嗔痴的断除，以如来住立行走而指示（即以此身示现），那色的断除、离贪、止息、舍弃、吐放，于色想灭尽而解脱，如来存在也不执取，不存在也不执取，存在和不存在也不执取，既非存在也非不存在也不执取。然而，因贪嗔痴的断除，他只是趋入深奥、无量、无算、涅槃。
以这感受……以这想……以这些行……以这识，以如来住立行走而指示（即以此身示现），那识的断除、离贪、止息、舍弃、吐放，于识想灭尽而解脱，如来存在也不执取，不存在也不执取，存在和不存在也不执取，既非存在也非不存在也不执取。然而，因贪嗔痴的断除，他只是趋入深奥、无量、无算、涅槃。“来”指此世。“去”指后世。来去也没有，“此方”指六个内处。“彼方”指六个外处。“此方与彼方之间”指触所生的法，于中不见自我。“如此一来，苦就彻底地止息了”，这是指缘起。它有两种，世间缘起和出世间缘起。其中，世间缘起是从无明缘行，乃至老死。出世间缘起是从持戒者的不后悔生起，乃至了知“不再有此生”。因此，佛陀说“有所依赖则动摇，无依赖则不动摇……如此一来，苦就彻底地止息了”。
44。“这世间，种种忧悲苦恼，皆由爱着而生；
若无爱着，则无忧悲苦恼。
因此，世间无爱着者，快乐无忧；
因此，希求无忧无染者，于世间不应执着。”
“这世间，种种忧悲苦恼，皆由爱着而生”——这是苦受。“若无爱着，则无忧悲苦恼”——这是乐受。受是受蕴。这是从蕴以下列为核心。
因受而有爱，因爱而有取，因取而有有，因有而有生，因生而有老死，以此类推，整个缘起。这是从缘起以下列为核心。
其中，乐受是两个根：乐根和喜根。苦受是两个根：苦根和忧根。这是从根以下列为核心。
这两个根是有为的，那些有漏行，是有分（潜意识活动），那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是有漏的，是有分。这是从处以下列为核心。
因此，世间无爱着者，快乐无忧；
因此，希求无忧无染者，于世间不应执着。
这是爱的断除。爱的断除带来取的断除，取的断除带来有的断除，以此类推，整个缘起。这是从缘起以下列为核心。
这爱的断除就是止。这止是两个根：念根和定根。这是从根以下列为核心。
这止就是定蕴。这是从蕴以下列为核心。
这止是有为的，那些无漏行，不是有分，那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是无漏的，不是有分。这是从处以下列为核心。因此，佛陀说“这世间，种种忧悲苦恼”。
“若人贪求欲乐，且如愿以偿，
他将欣喜若狂，得偿所愿。
若其贪求欲乐，愿望由此而生，
而当欲乐消失，他将悲伤欲绝。
若人远离欲乐，如同蛇蜕旧皮，
世间种种喜悦，智者将超越。”
其中，欣喜若狂是指随喜。所说的悲伤欲绝是指嗔恨。随喜和嗔恨是爱的范畴，而爱有十种处作为基础。这是从处以下列为核心。
这十种处，色身与名法相应，两者是名色，因名色而有六处，因六处而有触，因触而有受，因受而有爱，以此类推，整个缘起。这是从缘起以下列为核心。
这名色就是五蕴。这是从蕴以下列为核心。
这名色是十八界。这是从界以下列为核心。
其中，色身是这五种色根，名法是这五种非色根，这十根。这是从根以下列为核心。
其中，所说的——
“若人远离欲乐，如同蛇蜕旧皮，
世间种种喜悦，智者将超越。”
这是有余依涅槃界。这是从界以下列为核心。


Sāyeva saupādisesā nibbānadhātu vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, evaṃ sabbaṃ. Ayaṃ paṭiccasamuppādehi otaraṇā.

Sāyeva vijjā paññākkhandho. Ayaṃ khandhehi otaraṇā.

Sāyeva vijjā dve indriyāni – vīriyindriyaṃ paññindriyañca. Ayaṃ indriyehi otaraṇā.

Sāyeva vijjā saṅkhārapariyāpannā, ye saṅkhārā anāsavā, no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā. Ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ, no ca bhavaṅgaṃ. Ayaṃ āyatanehi otaraṇā. Tenāha bhagavā ‘‘kāmaṃ kāmayamānassā’’ti.

Ettāvatā paṭicca indriyakhandhadhātuāyatanāni samosaraṇotaraṇāni bhavanti. Evaṃ paṭicca indriyakhandhadhātuāyatanāni otāretabbāni. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘yo ca paṭiccuppādo’’ti.

Niyutto otaraṇo hāro.

13. Sodhanahāravibhaṅgo

45. Tattha katamo sodhano hāro? ‘‘Vissajjitamhi pañhe’’tigāthā. Yathā āyasmā ajito pārāyane bhagavantaṃ pañhaṃ pucchati –

‘‘Kenassu nivuto loko, kenassu nappakāsati;

Kissābhilepanaṃ brūsi, kiṃsu tassa mahabbhaya’’nti.

‘‘Avijjāya nivuto loko, [ajitāti bhagavā]

Vivicchā pamādā nappakāsati;

Jappābhilepanaṃ brūmi, dukkhamassa mahabbhaya’’nti.

‘‘Kenassu nivuto loko’’ti pañhe ‘‘avijjāya nivuto loko’’ti bhagavā padaṃ sodheti, no ca ārambhaṃ. ‘‘Kenassu nappakāsatī’’ti pañhe ‘‘vivicchā pamādā nappakāsatī’’ti bhagavā padaṃ sodheti, no ca ārambhaṃ. ‘‘Kissābhilepanaṃ brūsī’’ti pañhe ‘‘jappābhilepanaṃ brūmī’’ti bhagavā padaṃ sodheti, no ca ārambhaṃ. ‘‘Kiṃsu tassa mahabbhaya’’nti pañhe ‘‘dukkhamassa mahabbhaya’’nti suddho ārambho. Tenāha bhagavā ‘‘avijjāya nivuto loko’’ti.

‘‘Savanti sabbadhi sotā, [iccāyasmā ajito]

Sotānaṃ kiṃ nivāraṇaṃ;

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi, kena sotā pidhīyare’’ti.

‘‘Yāni sotāni lokasmiṃ, [ajitāti bhagavā]

Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;

Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhīyare’’ti.

‘‘Savanti sabbadhi sotā, sotānaṃ kiṃ nivāraṇa’’nti pañhe ‘‘yāni sotāni lokasmiṃ, sati tesaṃ nivāraṇa’’nti bhagavā padaṃ sodheti, no ca ārambhaṃ. ‘‘Sotānaṃ saṃvaraṃ brūhi, kena sotā pidhīyare’’ti pañhe ‘‘sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhīyare’’ti suddho ārambho. Tenāha bhagavā ‘‘yāni sotāni lokasmi’’nti.

‘‘Paññā ceva sati ca, [iccāyasmā ajito]

Nāmarūpañca [nāmaṃ rūpañca (ka.) passa su. ni. 1042] mārisa;

Etaṃ me puṭṭho pabrūhi, katthetaṃ uparujjhatī’’ti.

Pañhe –

‘‘Yametaṃ pañhaṃ apucchi, ajita taṃ vadāmi te;

Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;

Viññāṇassa nirodhena, etthetaṃ uparujjhatī’’ti.

Suddho ārambho. Tenāha bhagavā ‘‘yametaṃ pañhaṃ apucchī’’ti. Yattha evaṃ suddho ārambho, so pañho visajjito bhavati. Yattha pana ārambho asuddho, na tāva so pañho visajjito bhavati. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘vissajjitamhi pañhe’’ti.

Niyutto sodhano hāro.

14. Adhiṭṭhānahāravibhaṅgo



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于法轮的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于法轮的转动制定。
“圣者舍弃等同与不等，以及一切有为行；
向内专注、心神一境，斩断生死轮回。”
“等同”指行蕴。“不等”指涅槃界。“等同与不等”是关于一切法的遍知制定，是关于法分别的安立制定。“圣者舍弃有为行”是关于集的舍弃制定，关于苦的遍知制定。“向内专注，心一境性”是关于身念处的修习制定，是关于心一境性的安住制定。“斩断生死轮回”是关于心的厌离制定，关于一切智的执取制定，关于不退转者的解脱制定。因此，佛陀说“圣者舍弃等同与不等”。
“见到苦之因和苦本身，在欲乐中，那生命如何安住？
智者了知世间欲乐是苦因，为了调伏它而修习念。”
(以下省略重复部分)
43。“有所依赖则动摇，无依赖则不动摇，动摇息灭则寂静，寂静时则转向，不转向则没有来去，没有来去则没有生起和灭去，没有生起和灭去则没有此方、彼方、此方与彼方之间，如此一来，苦就彻底地止息了。”
(以下省略重复部分)
44。“这世间，种种忧悲苦恼，皆由爱着而生；
若无爱着，则无忧悲苦恼。
因此，世间无爱着者，快乐无忧；
因此，希求无忧无染者，于世间不应执着。”
(以下省略重复部分)
这有余依涅槃界是明，明的生起是无明断除，无明的断除是行断除，以此类推，整个缘起。这是从缘起以下列为核心。
这明就是慧蕴。这是从蕴以下列为核心。
这明是两个根：精进根和慧根。这是从根以下列为核心。
这明是有为的，那些无漏行，不是有分（潜意识活动），那些行被法界所摄。这是从界以下列为核心。
这法界被法处所遍及，那处是无漏的，不是有分。这是从处以下列为核心。因此，佛陀说“若人贪求欲乐”。
以此，根蕴界处与转向以下列为核心是融入与向下为核心的。如此，应当以根蕴界处向下为核心。因此，尊者大迦旃延说“以及缘起”。
以净化为核心已决意。
13。以净化为核心的分别
45。此处，什么是以净化为核心？以“问题已解决”这句偈颂。如同尊者阿阇多在诵经时问佛陀问题——
“世间被什么所覆盖？什么使它不清晰？
你说涂抹什么？它的最大恐惧是什么？”
“世间被无明所覆盖，[佛陀对阿阇多说，]
疑惑和放逸使它不清晰；
我说涂抹执着，它的最大恐惧是苦。”
对于问题“世间被什么所覆盖？”，佛陀以“世间被无明所覆盖”净化了文句，而不是开头。“什么使它不清晰？”佛陀以“疑惑和放逸使它不清晰”净化了文句，而不是开头。“你说涂抹什么？”佛陀以“我说涂抹执着”净化了文句，而不是开头。对于问题“它的最大恐惧是什么？”，以“它的最大恐惧是苦”是纯净的开头。因此，佛陀说“世间被无明所覆盖”。
“一切漏都在流，[尊者阿阇多又问，]
漏的止息是什么？
请告诉我漏的防护，什么能堵塞诸漏？”
“这世间的一切漏，[佛陀对阿阇多说，]
念是它们的止息；
我说是漏的防护，慧能堵塞它们。”
对于问题“一切漏都在流，漏的止息是什么？”，佛陀以“这世间的一切漏，念是它们的止息”净化了文句，而不是开头。对于问题“请告诉我漏的防护，什么能堵塞诸漏？”，以“我说是漏的防护，慧能堵塞它们”是纯净的开头。因此，佛陀说“这世间的一切漏”。
“慧与念，[尊者阿阇多又问，]
以及名色，朋友，
请你告诉我这个问题，它们在哪里止息？”
对于问题——
“你问的这个问题，阿阇多，我告诉你；
名与色彻底止息之处，
以识的止息，它们就在那里止息。”
是纯净的开头。因此，佛陀说“你问的这个问题”。凡是纯净的开头，那问题就解决了。凡是不是纯净的开头，那问题就没有解决。因此，尊者大迦旃延说“问题已解决”。
以净化为核心已决意。
14。以安立为核心的分别

46. Tattha katamo adhiṭṭhāno hāro? ‘‘Ekattatāya dhammā, yepi ca vemattatāya niddiṭṭhā’’ti.

Ye tattha niddiṭṭhā, tathā te dhārayitabbā.

‘‘Dukkha’’nti ekattatā. Tattha katamaṃ dukkhaṃ? Jāti dukkhā, jarā dukkhā, byādhi dukkho, maraṇaṃ dukkhaṃ, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ, saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā, rūpā dukkhā, vedanā dukkhā, saññā dukkhā, saṅkhārā dukkhā, viññāṇaṃ dukkhaṃ. Ayaṃ vemattatā.

‘‘Dukkhasamudayo’’ti ekattatā. Tattha katamo dukkhasamudayo? Yāyaṃ taṇhā ponobhavikā [ponobbhavikā (ka.)] nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī. Seyyathidaṃ, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā. Ayaṃ vemattatā.

‘‘Dukkhanirodho’’ti ekattatā. Tattha katamo dukkhanirodho? Yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. Ayaṃ vemattatā.

‘‘Dukkhanirodhagāminī paṭipadā’’ti ekattatā. Tattha katamā dukkhanirodhagāminī paṭipadā? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṃ, sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ vemattatā.

‘‘Maggo’’ti ekattatā. Tattha katamo maggo? Nirayagāmī maggo tiracchānayonigāmī maggo pettivisayagāmī maggo asurayoniyo [asurayonigāmiyo (sī.), asurayonigāmīniyo (ka.)] maggo saggagāmiyo maggo manussagāmī maggo nibbānagāmī maggo. Ayaṃ vemattatā.

‘‘Nirodho’’ti ekattatā. Tattha katamo nirodho? Paṭisaṅkhānirodho appaṭisaṅkhānirodho anunayanirodho paṭighanirodho mānanirodho makkhanirodho paḷāsanirodho issānirodho macchariyanirodho sabbakilesanirodho. Ayaṃ vemattatā.

‘‘Rūpa’’nti ekattatā. Tattha katamaṃ rūpaṃ? Cātumahābhūtikaṃ [cātummahābhūtikaṃ (sī.)] rūpaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya rūpassa paññatti. Tattha katamāni cattāri mahābhūtāni? Pathavīdhātu [paṭhavīdhātu (sī.)] āpodhātu tejodhātu vāyodhātu.

47. Dvīhi ākārehi dhātuyo pariggaṇhāti saṅkhepena ca vitthārena ca. Kathaṃ vitthārena dhātuyo pariggaṇhāti? Vīsatiyā ākārehi pathavīdhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti, dvādasahi ākārehi āpodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti, catūhi ākārehi tejodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti, chahi ākārehi vāyodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti.

Katamehi vīsatiyā ākārehi pathavīdhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti? Atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco, maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ [aṭṭhimiñjā (sī.)] vakkaṃ, hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ, antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ matthake matthaluṅganti imehi vīsatiyā ākārehi pathavīdhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti.

Katamehi dvādasahi ākārehi āpodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti? Atthi imasmiṃ kāye pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttanti imehi dvādasahi ākārehi āpodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti.

Katamehi catūhi ākārehi tejodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti? Yena ca santappati, yena ca jīrīyati [jīrati (sī.), jīrayati (ka.), passa ma. ni. 

41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于法轮的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于法轮的转动制定。
(以下省略重复部分)
46。此处，什么是以安立为核心？“诸法各有其名，也以多种名称安立”。
其中已被安立的，应当如此持留。
“苦”是单一性。其中，什么是苦？生是苦，老是苦，病是苦，死是苦，怨憎会是苦，爱别离是苦，求不得是苦，总而言之，五取蕴是苦，色是苦，受是苦，想是苦，行是苦，识是苦。这是多样性。
“苦集”是单一性。其中，什么是苦集？即这导致再生、伴随喜乐和贪爱、于此彼处生起喜乐的渴爱。例如，欲爱，有爱，无有爱。这是多样性。
“苦灭”是单一性。其中，什么是苦灭？即这渴爱的彻底断除、舍弃、吐放、解脱、无依附。这是多样性。
“通往苦灭的道路”是单一性。其中，什么是通往苦灭的道路？即这圣八支道。例如，正见，正思惟，正语，正业，正命，正精进，正念，正定。这是多样性。
“道”是单一性。其中，什么是道？通往地狱的道，通往畜生道的道，通往饿鬼道的道，通往阿修罗道的道，通往天道的道，通往人道的道，通往涅槃的道。这是多样性。
“灭”是单一性。其中，什么是灭？有为灭，无为灭，随喜灭，嗔恨灭，我慢灭，欺诳灭，覆藏灭，嫉妒灭，悭吝灭，一切烦恼灭。这是多样性。
“色”是单一性。其中，什么是色？四大种所造色，以四大种为基础而制定色。其中，什么是四大种？地界，水界，火界，风界。
47。以两种方式来考察界，简略地和详细地。如何详细地考察界？以二十种方式详细地考察地界，以十二种方式详细地考察水界，以四种方式详细地考察火界，以六种方式详细地考察风界。
以哪二十种方式详细地考察地界？此身中有头发，体毛，指甲，牙齿，皮肤，肌肉，腱，骨，骨髓，肾，心，肝，薄膜，脾，肺，肠，肠膜，胃，粪便，脑，如此，以这二十种方式详细地考察地界。
以哪十二种方式详细地考察水界？此身中有胆汁，痰，脓，血，汗，脂肪，泪，油脂，唾液，鼻涕，关节滑液，尿，如此，以这十二种方式详细地考察水界。
以哪四种方式详细地考察火界？即令身体温暖，消化食物，……

3.351], yena ca pariḍayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati, imehi catūhi ākārehi tejodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti.

Katamehi chahi ākārehi vāyodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti? Uddhaṅgamā vātā, adhogamā vātā, kucchisayā vātā, koṭṭhāsayā [koṭṭhasayā (sī.)] vātā, aṅgamaṅgānusārino vātā, assāso passāso iti, imehi chahi ākārehi vāyodhātuṃ vitthārena pariggaṇhāti.

Evaṃ imehi dvācattālīsāya ākārehi vitthārena dhātuyo sabhāvato upalakkhayanto tulayanto parivīmaṃsanto pariyogāhanto paccavekkhanto na kiñci gayhūpagaṃ passati kāyaṃ vā kāyapadesaṃ vā, yathā candanikaṃ pavicinanto na kiñci gayhūpagaṃ passeyya, yathā saṅkāraṭṭhānaṃ pavicinanto na kiñci gayhūpagaṃ passeyya, yathā vaccakuṭiṃ pavicinanto na kiñci gayhūpagaṃ passeyya, yathā sivathikaṃ [sīvathikaṃ (sī.)] pavicinanto na kiñci gayhūpagaṃ passeyya. Evameva imehi dvācattālīsāya ākārehi evaṃ vitthārena dhātuyo sabhāvato upalakkhayanto tulayanto parivīmaṃsanto pariyogāhanto paccavekkhanto na kiñci gayhūpagaṃ passati kāyaṃ vā kāyapadesaṃ vā. Tenāha bhagavā yā ceva kho pana ajjhattikā pathavīdhātu [nevesāhaṃ (sī. ka.) passa ma. ni. 3.349], yā ca bāhirā pathavīdhātu, pathavīdhāturevesā. Taṃ ‘‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā pathavīdhātuyā nibbindati, pathavīdhātuyā cittaṃ virājeti. Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu, yā ca bāhirā āpodhātu…pe… yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu, yā ca bāhirā tejodhātu…pe… yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu, yā ca bāhirā vāyodhātu, vāyodhāturevesā. Taṃ ‘‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ, evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaṃ virājeti. Ayaṃ vemattatā.



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这不是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于法轮的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于法轮的转动制定。
(以下省略重复部分)
46。此处，什么是以安立为核心？“诸法各有其名，也以多种名称安立”。
其中已被安立的，应当如此持留。
“苦”是单一性。其中，什么是苦？生是苦，老是苦，病是苦，死是苦，怨憎会是苦，爱别离是苦，求不得是苦，总而言之，五取蕴是苦，色是苦，受是苦，想是苦，行是苦，识是苦。这是多样性。
“苦集”是单一性。其中，什么是苦集？即这导致再生、伴随喜乐和贪爱、于此彼处生起喜乐的渴爱。例如，欲爱，有爱，无有爱。这是多样性。
“苦灭”是单一性。其中，什么是苦灭？即这渴爱的彻底断除、舍弃、吐放、解脱、无依附。这是多样性。
“通往苦灭的道路”是单一性。其中，什么是通往苦灭的道路？即这圣八支道。例如，正见，正思惟，正语，正业，正命，正精进，正念，正定。这是多样性。
“道”是单一性。其中，什么是道？通往地狱的道，通往畜生道的道，通往饿鬼道的道，通往阿修罗道的道，通往天道的道，通往人道的道，通往涅槃的道。这是多样性。
“灭”是单一性。其中，什么是灭？有为灭，无为灭，随喜灭，嗔恨灭，我慢灭，欺诳灭，覆藏灭，嫉妒灭，悭吝灭，一切烦恼灭。这是多样性。
“色”是单一性。其中，什么是色？四大种所造色，以四大种为基础而制定色。其中，什么是四大种？地界，水界，火界，风界。
47。以两种方式来考察界，简略地和详细地。如何详细地考察界？以二十种方式详细地考察地界，以十二种方式详细地考察水界，以四种方式详细地考察火界，以六种方式详细地考察风界。
以哪二十种方式详细地考察地界？此身中有头发，体毛，指甲，牙齿，皮肤，肌肉，腱，骨，骨髓，肾，心，肝，薄膜，脾，肺，肠，肠膜，胃，粪便，脑，如此，以这二十种方式详细地考察地界。
以哪十二种方式详细地考察水界？此身中有胆汁，痰，脓，血，汗，脂肪，泪，油脂，唾液，鼻涕，关节滑液，尿，如此，以这十二种方式详细地考察水界。
以哪四种方式详细地考察火界？即令身体温暖，消化食物，令身体干枯，以及令所吃、所喝、所嚼、所尝的得到充分消化，如此，以这四种方式详细地考察火界。
以哪六种方式详细地考察风界？上行风，下行风，腹中风，胸中风，遍身风，以及出入息，如此，以这六种方式详细地考察火界。
如此，以这四十二种方式详细地考察界，遍观、衡量、省察、考察、审视，不见任何执取，如同筛选栴檀香末，不见任何执取之物，如同筛选红蓝花，不见任何执取之物，如同筛选牛粪，不见任何执取之物，如同筛选谷糠，不见任何执取之物。同样地，以这四十二种方式详细地考察界，遍观、衡量、省察、考察、审视，不见任何执取，不见任何身体或身体的一部分。因此，佛陀说，无论内在的地界，还是外在地界，都是地界。对于此，“这不是我的，这不是我，这不是我的自我”，应当以如实知见如此观，如此以如实知见观后，对地界生起厌离，对地界生起离欲之心。无论内在的水界，还是外在的水界……无论内在的火界，还是外在的火界……无论内在的风界，还是外在的风界，都是风界。对于此，“这不是我的，这不是我，这不是我的自我”，应当以如实知见如此观，如此以如实知见观后，对风界生起厌离，对风界生起离欲之心。这是多样性。

48. ‘‘Avijjā’’ti ekattatā. Tattha katamā avijjā? Dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ, pubbante aññāṇaṃ, aparante aññāṇaṃ, pubbantāparante aññāṇaṃ, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇaṃ, yaṃ evarūpaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asallakkhaṇā anupalakkhaṇā apaccupalakkhaṇā asamavekkhaṇaṃ [asamavekkhanaṃ (ka.)] apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ. Ayaṃ vemattatā.

‘‘Vijjā’’ti ekattatā. Tattha katamā vijjā? Dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ, pubbante ñāṇaṃ, aparante ñāṇaṃ, pubbantāparante ñāṇaṃ, idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu ñāṇaṃ, yā evarūpā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo saṃlakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā [vebhavyā (sī.)] cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ. Ayaṃ vemattatā.

‘‘Samāpattī’’ti ekattatā. Tattha katamā samāpatti? Saññāsamāpatti asaññāsamāpatti, nevasaññānāsaññāsamāpatti. Vibhūtasaññāsamāpatti nirodhasamāpattīti. Ayaṃ vemattatā.

‘‘Jhāyī’’ti ekattatā. Tattha katamo jhāyī? Atthi sekkho jhāyī, atthi asekkho jhāyī, nevasekkhanāsekkho jhāyī, ājāniyo jhāyī, assakhaluṅko jhāyī, diṭṭhuttaro jhāyī, taṇhuttaro jhāyī, paññuttaro jhāyī. Ayaṃ vemattatā.

‘‘Samādhī’’ti ekattatā. Tattha katamo samādhi? Saraṇo samādhi, araṇo samādhi, savero samādhi, avero samādhi, sabyāpajjo [sabyāpajjho (sī.)] samādhi, abyāpajjo samādhi, sappītiko samādhi, nippītiko samādhi, sāmiso samādhi, nirāmiso samādhi, sasaṅkhāro samādhi, asaṅkhāro samādhi, ekaṃsabhāvito samādhi, ubhayaṃsabhāvito samādhi, ubhayato bhāvitabhāvano samādhi, savitakkasavicāro samādhi, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro samādhi, hānabhāgiyo samādhi, ṭhitibhāgiyo samādhi, visesabhāgiyo samādhi, nibbedhabhāgiyo samādhi, lokiyo samādhi, lokuttaro samādhi, micchāsamādhi, sammāsamādhi. Ayaṃ vemattatā.

‘‘Paṭipadā’’ti ekattatā. Tattha katamā paṭipadā? Āgāḷhapaṭipadā [āgaḷhā paṭipadā (sī.) aṭṭhakathā oloketabbā], nijjhāmapaṭipadā, majjhimapaṭipadā, akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, samā paṭipadā, damā paṭipadā , dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññāti. Ayaṃ vemattatā.


41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这不是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于**（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于**（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
48。“无明”是单一性。其中，什么是无明？对苦的无知，对苦集的无知，对苦灭的无知，对通往苦灭道路的无知，对前际的无知，对后际的无知，对前后际的无知，对缘起法的无知，这无知，不见，不寂静，不证悟，未证悟，未现观，不作意，不省察，不如理作意，不如理观察，不了别，愚昧，无知，失念，迷惑，昏沉，极度迷惑，无明，无明轭，无明随眠，无明潜伏，无明缠缚，迷惑，不善根。这是多样性。
“明”是单一性。其中，什么是明？对苦的智，对苦集的智，对苦灭的智，对通往苦灭道路的智，对前际的智，对后际的智，对前后际的智，对缘起法的智，这智，了解，简择，决择，法简择，作意，省察，如理作意，精通，巧妙，胜妙，广博思维，详细考察，丰富的智慧，胜观智，内观，胜观，智慧，慧根，慧力，慧器，慧幢，慧光，慧照，慧灯，慧宝，不迷惑，法简择，正见，法简择支，道支，道随顺。这是多样性。
“等至”是单一性。其中，什么是等至？有想等至，无想定至，非想非非想定至。广想等至，灭尽定。这是多样性。
“禅修者”是单一性。其中，什么是禅修者？有有学禅修者，有无学禅修者，有非有学非无学禅修者，有随信行者，有信解者，有见至者，有戒超越者，有定超越者，有慧超越者。这是多样性。
“定”是单一性。其中，什么是定？有依处定，无依处定，有覆定，无覆定，有寻定，无寻定，有喜定，无喜定，有寻有伺定，无寻唯伺定，有行定，无行定，一分定，二分定，遍作意定，有寻有伺定，无寻唯伺定，无寻无伺定，退分定，住分定，胜分定，出定，世间定，出世间定，邪定，正定。这是多样性。
“道”是单一性。其中，什么是道？下劣道，中道，上道，有失道，无失道，正直道，调伏道，苦道，速证道，苦道，迟证道，乐道，迟证道，乐道，速证道。这是多样性。


‘‘Kāyo’’ti ekattatā. Tattha katamo kāyo? Nāmakāyo rūpakāyo ca. Tattha katamo rūpakāyo? Kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru [nahāru (sī.)] aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttaṃ matthaluṅganti – ayaṃ rūpakāyo. Nāmakāyo nāma vedanā saññā cetanā cittaṃ phasso manasikāroti – ayaṃ nāmakāyoti. Ayaṃ vemattatā.

Evaṃ yo dhammo yassa dhammassa samānabhāvo, so dhammo tassa dhammassa ekattatāya ekī bhavati. Yena yena vā pana vilakkhaṇo, tena tena vemattaṃ gacchati. Evaṃ sutte vā veyyākaraṇe vā gāthāyaṃ vā pucchitena vīmaṃsayitabbaṃ, kiṃ ekattatāya pucchati, udāhu vemattatāyāti. Yadi ekattatāya pucchitaṃ, ekattatāya visajjayitabbaṃ. Yadi vemattatāya pucchitaṃ, vemattatāya visajjayitabbaṃ. Yadi sattādhiṭṭhānena pucchitaṃ, sattādhiṭṭhānena visajjayitabbaṃ. Yadi dhammādhiṭṭhānena pucchitaṃ, dhammādhiṭṭhānena visajjayitabbaṃ. Yathā yathā vā pana pucchitaṃ, tathā tathā visajjayitabbaṃ. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘ekattatāya dhammā’’ti.

Niyutto adhiṭṭhāno hāro.

15. Parikkhārahāravibhaṅgo



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这不是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
48。“无明”是单一性。其中，什么是无明？对苦的无知，对苦集的无知，对苦灭的无知，对通往苦灭道路的无知，对前际的无知，对后际的无知，对前后际的无知，对缘起法的无知，这无知，不见，不寂静，不证悟，未证悟，未现观，不作意，不省察，不如理作意，不如理观察，不了别，愚昧，无知，失念，迷惑，昏沉，极度迷惑，无明，无明轭，无明随眠，无明潜伏，无明缠缚，迷惑，不善根。这是多样性。
“明”是单一性。其中，什么是明？对苦的智，对苦集的智，对苦灭的智，对通往苦灭道路的智，对前际的智，对后际的智，对前后际的智，对缘起法的智，这智，了解，简择，决择，法简择，作意，省察，如理作意，精通，巧妙，胜妙，广博思维，详细考察，丰富的智慧，胜观智，内观，胜观，智慧，慧根，慧力，慧器，慧幢，慧光，慧照，慧灯，慧宝，不迷惑，法简择，正见，法简择支，道支，道随顺。这是多样性。
“等至”是单一性。其中，什么是等至？有想等至，无想定至，非想非非想定至。广想等至，灭尽定。这是多样性。
“禅修者”是单一性。其中，什么是禅修者？有有学禅修者，有无学禅修者，有非有学非无学禅修者，有随信行者，有信解者，有见至者，有戒超越者，有定超越者，有慧超越者。这是多样性。
“定”是单一性。其中，什么是定？有依处定，无依处定，有覆定，无覆定，有寻定，无寻定，有喜定，无喜定，有寻有伺定，无寻唯伺定，有行定，无行定，一分定，二分定，遍作意定，有寻有伺定，无寻唯伺定，无寻无伺定，退分定，住分定，胜分定，出定，世间定，出世间定，邪定，正定。这是多样性。
“道”是单一性。其中，什么是道？下劣道，中道，上道，有失道，无失道，正直道，调伏道，苦道，速证道，苦道，迟证道，乐道，迟证道，乐道，速证道。这是多样性。
“身”是单一性。其中，什么是身？名身和色身。其中，什么是色身？头发，体毛，指甲，牙齿，皮肤，肌肉，腱，骨，骨髓，肾，心，肝，薄膜，脾，肺，肠，肠膜，胃，胆汁，痰，脓，血，汗，脂肪，泪，油脂，唾液，鼻涕，关节滑液，尿，粪便，脑——这是色身。名身，名，受，想，思，心，触，作意——这是名身。这是多样性。
如此，法的相同状态之法，这法就成为那法的单一性。凡是不同的，就成为多样性。如此，经中、语法中或偈颂中，应当以提问来考察，他是以单一性提问，还是以多样性提问。如果是以单一性提问，应当以单一性来解答。如果是以多样性提问，应当以多样性来解答。如果是以有情为基础提问，应当以有情为基础来解答。如果是以法为基础提问，应当以法为基础来解答。凡是如何提问，就应当如何解答。因此，尊者大迦旃延说“诸法各有其名”。
以安立为核心已决意。
15。以资具为核心的分别

49. Tattha katamo parikkhāro hāro? ‘‘Ye dhammā yaṃ dhammaṃ janayantī’’ti.

Yo dhammo yaṃ dhammaṃ janayati, tassa so parikkhāro. Kiṃlakkhaṇo parikkhāro? Janakalakkhaṇo parikkhāro. Dve dhammā janayanti hetu ca paccayo ca. Tattha kiṃlakkhaṇo hetu, kiṃlakkhaṇo paccayo? Asādhāraṇalakkhaṇo hetu, sādhāraṇalakkhaṇo paccayo. Yathā kiṃ bhave? Yathā aṅkurassa nibbattiyā bījaṃ asādhāraṇaṃ, pathavī āpo ca sādhāraṇā. Aṅkurassa hi pathavī āpo ca paccayo sabhāvo hetu. Yathā vā pana ghaṭe duddhaṃ pakkhittaṃ dadhi bhavati, na catthi ekakālasamavadhānaṃ duddhassa ca dadhissa ca. Evamevaṃ natthi ekakālasamavadhānaṃ hetussa ca paccayassa ca.

Ayañhi saṃsāro sahetu sappaccayo nibbatto. Vuttaṃ hi avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, evaṃ sabbo paṭiccasamuppādo. Iti avijjā avijjāya hetu ayoniso manasikāro paccayo. Purimikā avijjā pacchimikāya avijjāya hetu. Tattha purimikā avijjā avijjānusayo pacchimikā avijjā avijjāpariyuṭṭhānaṃ, purimiko avijjānusayo pacchimikassa avijjāpariyuṭṭhānassa hetubhūto paribrūhanāya, bījaṅkuro viya samanantarahetutāya. Yaṃ pana yattha phalaṃ nibbattati, idamassa paramparahetutāya hetubhūtaṃ. Duvidho hi hetu samanantarahetu paramparahetu ca, evaṃ avijjāyapi duvidho hetu samanantarahetu paramparahetu ca.

Yathā vā pana thālakañca vaṭṭi ca telañca padīpassa paccayabhūtaṃ na sabhāvahetu, na hi sakkā thālakañca vaṭṭiñca telañca anaggikaṃ dīpetuṃ padīpassa paccayabhūtaṃ. Padīpo viya sabhāvo hetu hoti. Iti sabhāvo hetu, parabhāvo paccayo. Ajjhattiko hetu, bāhiro paccayo. Janako hetu, pariggāhako paccayo. Asādhāraṇo hetu, sādhāraṇo paccayo.

Avupacchedattho santati attho, nibbatti attho phalattho, paṭisandhi attho punabbhavattho, palibodhattho pariyuṭṭhānattho, asamugghātattho anusayattho, asampaṭivedhattho avijjattho, apariññātattho viññāṇassa bījattho. Yattha avupacchedo tattha santati, yattha santati tattha nibbatti , yattha nibbatti tattha phalaṃ, yattha phalaṃ tattha paṭisandhi, yattha paṭisandhi tattha punabbhavo, yattha punabbhavo tattha palibodho, yattha palibodho tattha pariyuṭṭhānaṃ, yattha pariyuṭṭhānaṃ tattha asamugghāto. Yattha asamugghāto tattha anusayo, yattha anusayo tattha asampaṭivedho, yattha asampaṭivedho tattha avijjā, yattha avijjā tattha sāsavaṃ viññāṇaṃ apariññātaṃ, yattha sāsavaṃ viññāṇaṃ apariññātaṃ tattha bījattho.

Sīlakkhandho samādhikkhandhassa paccayo, samādhikkhandho paññākkhandhassa paccayo, paññākkhandho vimuttikkhandhassa paccayo, vimuttikkhandho vimuttiñāṇadassanakkhandhassa paccayo. Titthaññutā pītaññutāya paccayo, pītaññutā pattaññutāya paccayo, pattaññutā attaññutāya paccayo.


41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这不是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
49。此处，什么是以资具为核心？“诸法生起诸法”。
一个法生起一个法，那个是它的资具。资具有什么特征？生起特征是资具。两个法生起（其他法），即因和缘。其中，因有什么特征，缘有什么特征？非共相是因的特征，共相是缘的特征。例如，对于芽的生起，种子是非共的，地和水是共的。对于芽来说，地和水是缘，真正的因是同类。如同将凝乳剂放入牛奶中，牛奶变成酸奶，凝乳和酸奶并非同时存在。同样地，因和缘并非同时存在。
这轮回是有因有缘而生起的。即已说，以无明为缘生行，以行为缘生识，以此类推，整个缘起。因此，无明是无明的因，不正思惟是缘。先前的无明是后来的无明的因。其中，先前的无明是无明随眠，后来的无明是无明缠缚，先前的无明随眠是后来的无明缠缚的增上因，如同种子和芽，作为等无间因。一个法于何处生起果，这是它的增上缘而成为因。因有两种，等无间因和增上缘，同样地，无明也有两种因，等无间因和增上缘。
如同盘子、灯芯和油是灯的缘，但不是真正的因，盘子、灯芯和油不能离开灯而照明，如同灯是真正的因。因此，真正的因是同类，其他的是缘。内在的的因，外在的是缘。能生起的因，摄持的是缘。非共的是因，共的是缘。
不间断的意义是持续的意义，生起的意义是果的意义，结生的意义是再生的意义，成熟的意义是缠缚的意义，不净化的意义是随眠的意义，未现观的意义是无明的意义，未知的意义是识的种子意义。哪里有不间断，哪里就有持续，哪里有持续，哪里就有生起，哪里有生起，哪里就有果，哪里有果，哪里就有结生，哪里有结生，哪里就有再生，哪里有再生，哪里就有成熟，哪里有成熟，哪里就有缠缚，哪里有缠缚，哪里就有没有净化，哪里有没有净化，哪里就有随眠，哪里有随眠，哪里就有未现观，哪里有未现观，哪里就有无明，哪里有无明，哪里就有染污的未知的识，哪里有染污的未知的识，哪里就有种子意义。
戒蕴是定蕴的缘，定蕴是慧蕴的缘，慧蕴是解脱蕴的缘，解脱蕴是解脱知见蕴的缘。闻所知是思所知的缘，思所知是修所知的缘，修所知是现证所知的缘。


Yathā vā pana cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ. Tattha cakkhu ādhipateyyapaccayatāya paccayo, rūpā ārammaṇapaccayatāya paccayo. Āloko sannissayatāya paccayo, manasikāro sabhāvo hetu . Saṅkhārā viññāṇassa paccayo, sabhāvo hetu. Viññāṇaṃ nāmarūpassa paccayo, sabhāvo hetu. Nāmarūpaṃ saḷāyatanassa paccayo, sabhāvo hetu. Saḷāyatanaṃ phassassa paccayo, sabhāvo hetu. Phasso vedanāya paccayo, sabhāvo hetu. Vedanā taṇhāya paccayo, sabhāvo hetu. Taṇhā upādānassa paccayo, sabhāvo hetu. Upādānaṃ bhavassa paccayo, sabhāvo hetu. Bhavo jātiyā paccayo, sabhāvo hetu. Jāti jarāmaraṇassa paccayo, sabhāvo hetu. Jarāmaraṇaṃ sokassa paccayo, sabhāvo hetu. Soko paridevassa paccayo, sabhāvo hetu. Paridevo dukkhassa paccayo, sabhāvo hetu. Dukkhaṃ domanassassa paccayo, sabhāvo hetu. Domanassaṃ upāyāsassa paccayo, sabhāvo hetu. Evaṃ yo koci upanissayo sabbo so parikkhāro. Tenāha āyasmā mahākaccāyano ‘‘ye dhammā yaṃ dhammaṃ janayantī’’ti.

Niyutto parikkhāro hāro.

16. Samāropanahāravibhaṅgo

50. Tattha katamo samāropano hāro? ‘‘Ye dhammā yaṃmūlā, ye cekatthā pakāsitā muninā’’ti.

Ekasmiṃ padaṭṭhāne yattakāni padaṭṭhānāni otaranti, sabbāni tāni samāropayitabbāni. Yathā āvaṭṭe hāre bahukāni padaṭṭhānāni otarantīti. Tattha samāropanā catubbidhā padaṭṭhānaṃ, vevacanaṃ, bhāvanā, pahānamiti.

Tattha katamā padaṭṭhānena samāropanā?

‘‘Sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā;

Sacittapariyodapanaṃ, etaṃ buddhāna sāsana’’nti.

Tassa kiṃ padaṭṭhānaṃ? Tīṇi sucaritāni – kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ – idaṃ padaṭṭhānaṃ; tattha yaṃ kāyikañca vācasikañca sucaritaṃ, ayaṃ sīlakkhandho. Manosucarite yā anabhijjhā abyāpādo ca, ayaṃ samādhikkhandho. Yā sammādiṭṭhi, ayaṃ paññākkhandho. Idaṃ padaṭṭhānaṃ, tattha sīlakkhandho ca samādhikkhandho ca samatho, paññākkhandho vipassanā. Idaṃ padaṭṭhānaṃ, tattha samathassa phalaṃ rāgavirāgā cetovimutti, vipassanā phalaṃ avijjāvirāgā paññāvimutti. Idaṃ padaṭṭhānaṃ.

Vanaṃ vanathassa padaṭṭhānaṃ. Kiñca vanaṃ? Ko ca vanatho? Vanaṃ nāma pañca kāmaguṇā, taṇhā vanatho. Idaṃ padaṭṭhānaṃ. Vanaṃ nāma nimittaggāho ‘‘itthī’’ti vā ‘‘puriso’’ti vā. Vanatho nāma tesaṃ tesaṃ aṅgapaccaṅgānaṃ anubyañjanaggāho ‘‘aho cakkhu, aho sotaṃ, aho ghānaṃ, aho jivhā, aho kāyo, iti. Idaṃ padaṭṭhānaṃ. Vanaṃ nāma cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni apariññātāni. Yaṃ tadubhayaṃ paṭicca uppajjati saṃyojanaṃ, ayaṃ vanatho. Idaṃ padaṭṭhānaṃ. Vanaṃ nāma anusayo. Vanatho nāma pariyuṭṭhānaṃ. Idaṃ padaṭṭhānaṃ. Tenāha bhagavā ‘‘chetvā vanañca vanathañcā’’ti. Ayaṃ padaṭṭhānena samāropanā.



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这不是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
49. 此处，什么是以资具为核心？“诸法生起诸法”。
一个法生起一个法，那个是它的资具。资具有什么特征？生起特征是资具。两个法生起（其他法），即因和缘。其中，因有什么特征，缘有什么特征？非共相是因的特征，共相是缘的特征。例如，对于芽的生起，种子是非共的，地和水是共的。对于芽来说，地和水是缘，真正的因是同类。如同将凝乳剂放入牛奶中，牛奶变成酸奶，凝乳和酸奶并非同时存在。同样地，因和缘并非同时存在。
这轮回是有因有缘而生起的。即已说，以无明为缘生行，以行为缘生识，以此类推，整个缘起。因此，无明是无明的因，不正思惟是缘。先前的无明是后来的无明的因。其中，先前的无明是无明随眠，后来的无明是无明缠缚，先前的无明随眠是后来的无明缠缚的增上因，如同种子和芽，作为等无间因。一个法于何处生起果，这是它的增上缘而成为因。因有两种，等无间因和增上缘，同样地，无明也有两种因，等无间因和增上缘。
如同盘子、灯芯和油是灯的缘，但不是真正的因，盘子、灯芯和油不能离开灯而照明，如同灯是真正的因。因此，真正的因是同类，其他的是缘。内在的的因，外在的是缘。能生起的因，摄持的是缘。非共的是因，共的是缘。
不间断的意义是持续的意义，生起的意义是果的意义，结生的意义是再生的意义，成熟的意义是缠缚的意义，不净化的意义是随眠的意义，未现观的意义是无明的意义，未知的意义是识的种子意义。哪里有不间断，哪里就有持续，哪里有持续，哪里就有生起，哪里有生起，哪里就有果，哪里有果，哪里就有结生，哪里有结生，哪里就有再生，哪里有再生，哪里就有成熟，哪里有成熟，哪里就有缠缚，哪里有缠缚，哪里就有没有净化，哪里有没有净化，哪里就有随眠，哪里有随眠，哪里就有未现观，哪里有未现观，哪里就有无明，哪里有无明，哪里就有染污的未知的识，哪里有染污的未知的识，哪里就有种子意义。
戒蕴是定蕴的缘，定蕴是慧蕴的缘，慧蕴是解脱蕴的缘，解脱蕴是解脱知见蕴的缘。闻所知是思所知的缘，思所知是修所知的缘，修所知是现证所知的缘。
如同缘于眼和色而生起眼识。其中，眼是增上缘，色是所缘缘。光是依靠缘，作意是真正的因。行是识的缘，真正的因是同类。识是名色的缘，真正的因是同类。名色是六处的缘，真正的因是同类。六处是触的缘，真正的因是同类。触是受的缘，真正的因是同类。受是爱的缘，真正的因是同类。爱是取的缘，真正的因是同类。取是有(未来世)的缘，真正的因是同类。有是生的缘，真正的因是同类。生是老死的缘，真正的因是同类。老死是忧的缘，真正的因是同类。忧是悲的缘，真正的因是同类。悲是苦的缘，真正的因是同类。苦是恼的缘，真正的因是同类。恼是哀的缘，真正的因是同类。如此，任何辅助都是资具。因此，尊者大迦旃延说“诸法生起诸法”。
以资具为核心已决意。
16。以融入为核心的分别
50。此处，什么是以融入为核心？“诸法以何为根，诸义由圣者宣说”。
在一个文句位置融入多少文句位置，所有这些都应当融入。如同在循环中融入很多文句位置。其中，融入有四种：文句位置，词语，修习，舍弃。
其中，什么是以文句位置融入？
“不做一切恶，修习一切善，
净化自己的心，这就是诸佛的教导。”
它的文句位置是什么？三种善行——身善行，语善行，意善行——这是文句位置；其中，身和语的善行，这是戒蕴。意善行中的无贪和无嗔，这是定蕴。正见是慧蕴。这是文句位置，其中，戒蕴和定蕴是止，慧蕴是观。这是文句位置，其中，止的果是断贪的慧解脱，观的果是断无明的慧解脱。这是文句位置。
贪欲的文句位置是贪欲的对象。贪欲是什么？贪欲的对象是什么？五欲是贪欲，渴爱是贪欲的对象。这是文句位置。贪欲是执取相，例如“女人”或“男人”。贪欲的对象是分别它们的肢体，“啊，眼！啊，耳！啊，鼻！啊，舌！啊，身！”。这是文句位置。贪欲是未知的六根六尘。缘于这两者而生起的结，是贪欲的对象。这是文句位置。贪欲是随眠。贪欲的对象是缠缚。这是文句位置。因此，佛陀说“断除贪欲和贪欲的对象”。这是以文句位置融入。

51. Tattha katamā vevacanena samāropanā? Rāgavirāgā cetovimutti sekkhaphalaṃ; avijjāvirāgā paññāvimutti asekkhaphalaṃ. Idaṃ vevacanaṃ. Rāgavirāgā cetovimutti anāgāmiphalaṃ; avijjāvirāgā paññāvimutti aggaphalaṃ arahattaṃ. Idaṃ vevacanaṃ. Rāgavirāgā cetovimutti kāmadhātusamatikkamanaṃ; avijjāvirāgā paññāvimutti tedhātusamatikkamanaṃ. Idaṃ vevacanaṃ. Paññindriyaṃ, paññābalaṃ, adhipaññāsikkhā, paññākkhandho, dhammavicayasambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo, ñāṇaṃ, sammādiṭṭhi, tīraṇā, santīraṇā, hirī, vipassanā, dhamme ñāṇaṃ, sabbaṃ, idaṃ vevacanaṃ. Ayaṃ vevacanena samāropanā.

Tattha katamā bhāvanāya samāropanā? Yathāha bhagavā ‘‘tasmātiha tvaṃ bhikkhu kāye kāyānupassī viharāhi, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ’’. Ātāpīti vīriyindriyaṃ. Sampajānoti paññindriyaṃ. Satimāti satindriyaṃ. Vineyya loke abhijjhādomanassanti samādhindriyaṃ. Evaṃ kāye kāyānupassino viharato cattāro satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Kena kāraṇena? Ekalakkhaṇattā catunnaṃ indriyānaṃ. Catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu cattāro sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Catūsu sammappadhānesu bhāviyamānesu cattāro iddhipādā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Catūsu iddhipādesu bhāviyamānesu pañcindriyāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Evaṃ sabbe . Kena kāraṇena? Sabbe hi bodhaṅgamā dhammā bodhipakkhiyā niyyānikalakkhaṇena ekalakkhaṇā, te ekalakkhaṇattā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Ayaṃ bhāvanāya samāropanā.

Tattha katamā pahānena samāropanā? Kāye kāyānupassī viharanto ‘‘asubhe subha’’nti vipallāsaṃ pajahati, kabaḷīkāro cassa āhāro pariññaṃ gacchati, kāmupādānena ca anupādāno bhavati, kāmayogena ca visaṃyutto bhavati, abhijjhākāyaganthena ca vippayujjati, kāmāsavena ca anāsavo bhavati, kāmoghañca uttiṇṇo bhavati, rāgasallena ca visallo bhavati, rūpūpikā [rūpupikā (ka.) evamuparipi] cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṃ gacchati, rūpadhātuyaṃ cassa rāgo pahīno bhavati, na ca chandāgatiṃ gacchati.

Vedanāsu vedanānupassī viharanto ‘‘dukkhe sukha’’nti vipallāsaṃ pajahati, phasso cassa āhāro pariññaṃ gacchati, bhavūpādānena ca anupādāno bhavati, bhavayogena ca visaṃyutto bhavati, byāpādakāyaganthena ca vippayujjati, bhavāsavena ca anāsavo bhavati, bhavoghañca uttiṇṇo bhavati, dosasallena ca visallo bhavati, vedanūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṃ gacchati, vedanādhātuyaṃ cassa rāgo pahīno bhavati, na ca dosāgatiṃ gacchati.

Citte cittānupassī viharanto ‘‘anicce nicca’’nti vipallāsaṃ pajahati, viññāṇaṃ cassa āhāro pariññaṃ gacchati, diṭṭhupādānena ca anupādāno bhavati, diṭṭhiyogena ca visaṃyutto bhavati, sīlabbataparāmāsakāyaganthena ca vippayujjati, diṭṭhāsavena ca anāsavo bhavati, diṭṭhoghañca uttiṇṇo bhavati, mānasallena ca visallo bhavati, saññūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṃ gacchati, saññādhātuyaṃ cassa rāgo pahīno bhavati, na ca bhayāgatiṃ gacchati.

Dhammesu dhammānupassī viharanto ‘‘anattani [anattaniye (sī.) passa a. ni. 

41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这不是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
51。其中，什么是以词语融入？断贪的解脱是学道者的果；断无明的解脱是无学道者的果。这是词语。断贪的解脱是不还者的果；断无明的解脱是最胜的果，即阿罗汉果。这是词语。断贪的解脱是超越欲界；断无明的解脱是超越色界。这是词语。慧根，慧力，增上慧学，慧蕴，择法支，舍支，智，正见，渡达，安稳渡达，惭，观，于法中的智，一切，这是词语。这是以词语融入。
其中，什么是以修习融入？如同佛陀所说“因此，比丘，你应当在身中观察身，如此住，精勤，忆念，正知，断除世间贪嗔”。“精勤”是精进根。“忆念”是念根。“正知”是慧根。“断除世间贪嗔”是定根。如此，在身中观察身时，四念住的修习得以圆满。什么原因？四个根具有一致的特征。修习四念住时，四正勤的修习得以圆满。修习四正勤时，四神足的修习得以圆满。修习四神足时，五根的修习得以圆满。以此类推，一切。什么原因？所有觉支的法，是有益于觉悟的，具有出离的特征，它们具有一致的特征，由于具有一致的特征，它们的修习得以圆满。这是以修习融入。
其中，什么是以舍弃融入？在身中观察身时，舍弃“不净中见净”的颠倒，食为粗食，不执取欲，不与欲相应，脱离贪身结，成为无欲漏者，渡过欲流，解脱贪的束缚，了知以色为食的识的住处，于色界中贪被舍弃，不趣向贪。
在受中观察受时，舍弃“苦中见乐”的颠倒，触为粗食，不执取有，不与有相应，脱离嗔身结，成为无有漏者，渡过有流，解脱嗔的束缚，了知以受为食的识的住处，于受界中贪被舍弃，不趣向嗔。
在心中观察心时，舍弃“无常中见常”的颠倒，识为粗食，不执取见，不与见相应，脱离戒禁取见身结，成为无见漏者，渡过见流，解脱慢的束缚，了知以想为食的识的住处，于想界中贪被舍弃，不趣向怖。
在法中观察法时，舍弃“无我中见我”的颠倒，所有非我作意为粗食，不执取它，不与它相应，脱离无明身结，成为无无明漏者，渡过无明流，解脱痴的束缚，了知以其他法为食的识的住处，于其他法界中贪被舍弃，不趣向任何趣。

4.49] attā’’ti vipallāsaṃ pajahati, manosañcetanā cassa āhāro pariññaṃ gacchati, attavādupādānena ca anupādāno bhavati, avijjāyogena ca visaṃyutto bhavati, idaṃsaccābhinivesakāyaganthena ca vippayujjati, avijjāsavena ca anāsavo bhavati, avijjoghañca uttiṇṇo bhavati, mohasallena ca visallo bhavati , saṅkhārūpikā cassa viññāṇaṭṭhiti pariññaṃ gacchati, saṅkhāradhātuyaṃ cassa rāgo pahīno bhavati, na ca mohāgatiṃ gacchati. Ayaṃ pahānena samāropanā.

Tenāha āyasmā mahākaccāyano –

‘‘Ye dhammā yaṃ mūlā, ye cekatthā pakāsitā muninā;

Te samāropayitabbā, esa samāropano hāro’’ti.

Niyutto samāropano hāro.

Niṭṭhito ca hāravibhaṅgo.

1. Desanāhārasampāto



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
51。其中，什么是以词语融入？断贪的解脱是学道者的果；断无明的解脱是无学道者的果。这是词语。断贪的解脱是不还者的果；断无明的解脱是最胜的果，即阿罗汉果。这是词语。断贪的解脱是超越欲界；断无明的解脱是超越色无色界。这是词语。慧根，慧力，增上慧学，慧蕴，择法觉支，舍觉支，智，正见，渡达，安稳渡达，惭，内观，于法中的智，一切，这是词语。这是以词语融入。
其中，什么是以修习融入？如同佛陀所说“因此，比丘，你应当在身中观察身，如此住，精勤，忆念，正知，断除世间贪嗔”。“精勤”是精进根。“忆念”是念根。“正知”是慧根。“断除世间贪嗔”是定根。如此，在身中观察身时，四念住的修习得以圆满。什么原因？四个根具有一致的特征。修习四念住时，四正勤的修习得以圆满。修习四正勤时，四神足的修习得以圆满。修习四神足时，五根的修习得以圆满。以此类推，一切。什么原因？所有觉支的法，是有益于觉悟的，具有出离的特征，它们具有一致的特征，由于具有一致的特征，它们的修习得以圆满。这是以修习融入。
其中，什么是以舍弃融入？在身中观察身时，舍弃“不净中见净”的颠倒，以粗食为食，不执取于欲，不与欲相应，脱离贪身结，成为无欲漏者，渡过欲流，解脱贪的束缚，了知以色为食的识的住处，于色界中贪被舍弃，不趣向贪爱。
在受中观察受时，舍弃“苦中见乐”的颠倒，以粗食为食，不执取于有，不与有相应，脱离嗔身结，成为无有漏者，渡过有流，解脱嗔的束缚，了知以受为食的识的住处，于受界中贪被舍弃，不趣向嗔恨。
在心中观察心时，舍弃“无常中见常”的颠倒，以粗食为食，不执取于见，不与见相应，脱离戒禁取见身结，成为无见漏者，渡过见流，解脱我慢的束缚，了知以想为食的识的住处，于想界中贪被舍弃，不趣向恐惧。
在法中观察法时，舍弃“无我中见我”的颠倒，以所有非我作意为粗食，不执取于它，不与它相应，脱离无明身结，成为无无明漏者，渡过无明流，解脱痴的束缚，了知以行蕴为食的识的住处，于行蕴界中贪被舍弃，不趣向任何趣处。这是以舍弃融入。
因此，尊者大迦旃延说：
“诸法以何为根，诸义由圣者宣说；
它们应当被融入，这是融入的核心。”
以融入为核心已决意。
核心分别结束。
1。教诫核心的成就

52.

‘‘Soḷasa hārā paṭhamaṃ, disalocanato disā viloketvā.

Saṅkhipiya aṅkusena hi, nayehi tīhi niddise sutta’’nti.

Vuttā, tassā niddeso kuhiṃ daṭṭhabbo? Hārasampāte. Tattha katamo desanāhārasampāto?

‘‘Arakkhitena cittena [kāyena (udā. 32)], micchādiṭṭhihatena ca;

Thinamiddhābhibhūtena, vasaṃ mārassa gacchatī’’ti.

Arakkhitena cittenāti kiṃ desayati, pamādaṃ taṃ maccuno padaṃ. Micchādiṭṭhihatena cāti micchādiṭṭhihataṃ nāma vuccati yadā ‘‘anicce nicca’’nti passati, so vipallāso. So pana vipallāso kiṃlakkhaṇo? Viparītaggāhalakkhaṇo vipallāso. So kiṃ vipallāsayati? Tayo dhamme saññaṃ cittaṃ diṭṭhimiti. So kuhiṃ vipallāsayati? Catūsu attabhāvavatthūsu, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ vedanaṃ…pe… saññaṃ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ.

Tattha rūpaṃ paṭhamaṃ vipallāsavatthu ‘‘asubhe subha’’nti. Vedanā dutiyaṃ vipallāsavatthu ‘‘dukkhe sukha’’nti. Saññā saṅkhārā ca tatiyaṃ vipallāsavatthu ‘‘anattani attā’’ti. Viññāṇaṃ catutthaṃ vipallāsavatthu ‘‘anicce nicca’’nti. Dve dhammā cittassa saṃkilesā – taṇhā ca avijjā ca. Taṇhānivutaṃ cittaṃ dvīhi vipallāsehi vipallāsīyati ‘‘asubhe subha’’nti ‘‘dukkhe sukha’’nti. Diṭṭhinivutaṃ cittaṃ dvīhi vipallāsehi vipallāsīyati ‘‘anicce nicca’’nti ‘‘anattani attā’’ti.

Tattha yo diṭṭhivipallāso, so atītaṃ rūpaṃ attato samanupassati, atītaṃ vedanaṃ…pe… atītaṃ saññaṃ, atīte saṅkhāre…pe… atītaṃ viññāṇaṃ attato samanupassati. Tattha yo taṇhāvipallāso, so anāgataṃ rūpaṃ abhinandati, anāgataṃ vedanaṃ…pe… anāgataṃ saññaṃ, anāgate saṅkhāre, anāgataṃ viññāṇaṃ abhinandati. Dve dhammā cittassa upakkilesā – taṇhā ca avijjā ca. Tāhi visujjhantaṃ cittaṃ visujjhati. Tesaṃ avijjānīvaraṇānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ pubbā koṭi na paññāyati sandhāvantānaṃ saṃsarantānaṃ sakiṃ nirayaṃ sakiṃ tiracchānayoniṃ sakiṃ pettivisayaṃ sakiṃ asurakāyaṃ sakiṃ deve sakiṃ manusse.

Thinamiddhābhibhūtenāti. Thinaṃ [thīnaṃ (sī.)] nāma yā cittassa akallatā akammaniyatā; middhaṃ nāma yaṃ kāyassa līnattaṃ. Vasaṃ mārassa gacchatīti kilesamārassa ca sattamārassa ca vasaṃ gacchati, so hi nivuto saṃsārābhimukho hoti. Imāni bhagavatā dve saccāni desitāni dukkhaṃ samudayo ca. Tesaṃ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṃ deseti dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya. Yena ca parijānāti yena ca pajahati, ayaṃ maggo. Yaṃ taṇhāya avijjāya ca pahānaṃ, ayaṃ nirodho. Imāni cattāri saccāni. Tenāha bhagavā ‘‘arakkhitena cittenā’’ti. Tenāhāyasmā mahākaccāyano ‘‘assādādīnavatā’’ti.

Niyutto desanā hārasampāto.

2. Vicayahārasampāto



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
52。“最初的十六核心，观察方向，环顾四方。以钩锁、绳索和三藏来概括经文。”已说，它的解释应当在何处看到？在核心的成就中。其中，什么是教诫核心的成就？
“心无守护，邪见缠缚；
被昏沉睡眠所征服，成为魔的奴隶。”
“心无守护”教导什么？放逸，这是魔罗的途径。“邪见缠缚”，当他认为“无常是常”时，被称为邪见缠缚，这是颠倒。这颠倒有什么特征？颠倒执取的特征是颠倒。它颠倒什么？想，心，见，这三种法。它在哪里颠倒？在四个我执处，于色中观察我，或观察拥有色的我，或观察我中的色，或观察色中的我。同样地，受……想……行……于识中观察我，或观察拥有识的我，或观察我中的识，或观察识中的我。
其中，色是第一个颠倒处，“于不净中见净”。受是第二个颠倒处，“于苦中见乐”。想和行是第三个颠倒处，“于无我中见我”。识是第四个颠倒处，“于无常中见常”。心的两种染污法是贪和无明。被贪染污的心被两种颠倒所颠倒，“于不净中见净”，“于苦中见乐”。被见染污的心被两种颠倒所颠倒，“于无常中见常”，“于无我中见我”。
其中，见的颠倒，于过去的色中观察我，过去的受……过去的想，过去的行……于过去的识中观察我。其中，贪的颠倒，喜爱未来的色，未来的受……未来的想，未来的行，未来的识。心的两种污秽法是贪和无明。从中清净的心就清净了。对于这些无明盖、贪的结，最初的极限无法得知，在轮回中，有时生地狱，有时生畜生道，有时生饿鬼道，有时生阿修罗道，有时生天道，有时生人道。
“被昏沉睡眠所征服”，昏沉是心的散乱和不调伏；睡眠是身的沉重。“成为魔的奴隶”，成为烦恼魔和死魔的奴隶，因为他被束缚，转向轮回。佛陀宣说了这两种圣谛，苦和集。佛陀为了了知和舍弃它们而说法，为了了知苦，为了舍弃集。借以了知和舍弃的，这是道。贪和无明的舍弃，这是灭。这是四圣谛。因此，佛陀说“心无守护”。因此，尊者大迦旃延说“耽著乐味”。
以教诫为核心的成就已决意。
2。以分别为核心的成就

53. Tattha katamo vicayo hārasampāto? Tattha taṇhā duvidhā kusalāpi akusalāpi. Akusalā saṃsāragāminī, kusalā apacayagāminī pahānataṇhā. Mānopi duvidho kusalopi akusalopi. Yaṃ mānaṃ nissāya mānaṃ pajahati, ayaṃ māno kusalo. Yo pana māno dukkhaṃ nibbattayati, ayaṃ māno akusalo. Tattha yaṃ nekkhammasitaṃ domanassaṃ kudāssunāmāhaṃ taṃ āyatanaṃ sacchikatvā upasampajja viharissaṃ yaṃ ariyā santaṃ āyatanaṃ sacchikatvā upasampajja viharantīti tassa uppajjati pihā, pihāpaccayā domanassaṃ, ayaṃ taṇhā kusalā rāgavirāgā cetovimutti, tadārammaṇā kusalā avijjāvirāgā paññāvimutti.

Tassā ko pavicayo? Aṭṭha maggaṅgāni sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. So kattha daṭṭhabbo? Catutthe jhāne pāramitāya. Catutthe hi jhāne aṭṭhaṅgasamannāgataṃ cittaṃ bhāvayati parisuddhaṃ pariyodātaṃ anaṅgaṇaṃ vigatūpakkilesaṃ mudu kammaniyaṃ ṭhitaṃ āneñjappattaṃ. So tattha aṭṭhavidhaṃ adhigacchati cha abhiññā dve ca visese, taṃ cittaṃ yato parisuddhaṃ, tato pariyodātaṃ, yato pariyodātaṃ , tato anaṅgaṇaṃ, yato anaṅgaṇaṃ, tato vigatūpakkilesaṃ, yato vigatūpakkilesaṃ, tato mudu, yato mudu, tato kammaniyaṃ, yato kammaniyaṃ, tato ṭhitaṃ, yato ṭhitaṃ, tato āneñjappattaṃ. Tattha aṅgaṇā ca upakkilesā ca tadubhayaṃ taṇhāpakkho. Yā ca iñjanā yā ca cittassa aṭṭhiti, ayaṃ diṭṭhipakkho.

Cattāri indriyāni dukkhindriyaṃ domanassindriyaṃ sukhindriyaṃ somanassindriyañca catutthajjhāne nirujjhanti, tassa upekkhindriyaṃ avasiṭṭhaṃ bhavati. So uparimaṃ samāpattiṃ santato manasikaroti, tassa uparimaṃ samāpattiṃ santato manasikaroto catutthajjhāne oḷārikā saññā saṇṭhahati ukkaṇṭhā ca paṭighasaññā, so sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘‘anantaṃ ākāsa’’nti ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ sacchikatvā upasampajja viharati. Abhiññābhinīhāro rūpasaññā vokāro nānattasaññā samatikkamati paṭighasaññā cassa abbhatthaṃ gacchati, evaṃ samādhi tassa samāhitassa obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ, so samādhi chaḷaṅgasamannāgato paccavekkhitabbo . Anabhijjhāsahagataṃ me mānasaṃ sabbaloke, abyāpannaṃ me cittaṃ sabbasattesu, āraddhaṃ me vīriyaṃ paggahitaṃ, passaddho me kāyo asāraddho, samāhitaṃ me cittaṃ avikkhittaṃ, upaṭṭhitā me sati asammuṭṭhā [appammuṭṭhā (sī.)], tattha yañca anabhijjhāsahagataṃ mānasaṃ sabbaloke yañca abyāpannaṃ cittaṃ sabbasattesu yañca āraddhaṃ vīriyaṃ paggahitaṃ yañca samāhitaṃ cittaṃ avikkhittaṃ, ayaṃ samatho. Yo passaddho kāyo asāraddho, ayaṃ samādhiparikkhāro. Yā upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā ayaṃ vipassanā.



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
53。其中，什么是以分别为核心的成就？其中，贪有两种，善的和不善的。不善的贪导致轮回，善的贪导致衰减，是舍弃的贪。慢也有两种，善的和不善的。凭借慢而舍弃慢，这是善的慢。导致苦的慢，这是不善的慢。其中，厌离恼，厌离恼，我将证知圣者的境界，我将证知圣者的境界而住，从而生起渴望，以渴望为缘生起恼，这是善的贪，断贪的解脱，以它为所缘的善的断无明的解脱。
它的分别是什么？八圣道支：正见，正思惟，正语，正业，正命，正精进，正念，正定。它在哪里可见？在第四禅的究竟。在第四禅中，修习八支具足的心，清净，明晰，无瑕疵，无污秽，柔软，堪能，稳固，已得自在。在那里获得八种，六种神通和两种殊胜，因为这心是清净的，所以是明晰的，因为是明晰的，所以是无瑕疵的，因为是无瑕疵的，所以是无污秽的，因为是无污秽的，所以是柔软的，因为是柔软的，所以是堪能的，因为是堪能的，所以是稳固的，因为是稳固的，所以是已得自在的。其中，瑕疵和污秽两者都属于贪的方面。自在和心的住，这是见的方面。
四种根，苦根，恼根，乐根，喜根，在第四禅中寂灭，只剩下舍根。他持续作意最高的等至，持续作意最高的等至时，在第四禅中粗大的想止息，极度的憎恶想也止息，他完全超越色想，憎恶想消失，不作意各种想，“虚空是无边的”，证知空无边处等至而住。获得神通，色想是障碍，各种想是过患，超越憎恶想，如此，这定的光辉和色的可见消失，这具足六支的定应当被审视。我的心在一切世间没有贪，我的心对一切众生没有嗔，我的精进已发起，已把握，我的身寂静，不散乱，我的心已定，不散乱，我的念已现前，不忘失，其中，在一切世间没有贪的心，对一切众生没有嗔的心，已发起，已把握的精进，已定，不散乱的心，这是止。寂静，不散乱的身，这是定的资具。已现前，不忘失的念，这是观。

54. So samādhi pañcavidhena veditabbo. Ayaṃ samādhi ‘‘paccuppannasukho’’ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati, ayaṃ samādhi ‘‘āyatiṃ sukhavipāko’’ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati, ayaṃ samādhi ‘‘ariyo nirāmiso’’ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati, ayaṃ samādhi ‘‘akāpurisasevito’’ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati, ayaṃ samādhi ‘‘santo ceva paṇīto ca paṭippassaddhiladdho ca ekodibhāvādhigato ca na sasaṅkhāraniggayhavāritagato [sasaṅkhāraniggayhavāritavato (sī.), sasaṅkhāraniggayhavārivāvaṭo (ka.)] cā’’ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati. Taṃ kho panimaṃ samādhiṃ ‘‘sato samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmī’’ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitaṃ bhavati. Tattha yo ca samādhi paccuppannasukho yo ca samādhi āyatiṃ sukhavipāko ayaṃ samatho. Yo ca samādhi ariyo nirāmiso, yo ca samādhi akāpurisasevito, yo ca samādhi santo ceva paṇīto paṭippassaddhiladdho ca ekodibhāvādhigato ca na sasaṅkhāraniggayhavāritagato ca yañcāhaṃ taṃ kho panimaṃ samādhiṃ sato samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmīti, ayaṃ vipassanā.

So samādhi pañcavidhena veditabbo pītipharaṇatā sukhapharaṇatā cetopharaṇatā ālokapharaṇatā paccavekkhaṇānimittaṃ. Tattha yo ca pītipharaṇo yo ca sukhapharaṇo yo ca cetopharaṇo, ayaṃ samatho. Yo ca ālokapharaṇo yañca paccavekkhaṇānimittaṃ. Ayaṃ vipassanā.



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于(法轮)的转动制定。
(以下省略重复部分)
54。这禅定应当以五种方式了知。“这禅定是现法乐住”，对它来说，智见就在现法中生起。“这禅定是未来乐异熟”，对它来说，智见就在现法中生起。“这禅定是圣者，是无烦扰”，对它来说，智见就在现法中生起。“这禅定是不被凡夫所修习”，对它来说，智见就在现法中生起。“这禅定是寂静、胜妙、具足喜乐，证得等持，不被行蕴的瀑流所阻碍”，对它来说，智见就在现法中生起。我证知这禅定，“我正知地进入，正知地出定”，对它来说，智见就在现法中生起。其中，现法乐住的禅定，和未来乐异熟的禅定，这是止。圣者、无烦扰的禅定，不被凡夫所修习的禅定，寂静、胜妙、具足喜乐，证得等持，不被行蕴的瀑流所阻碍的禅定，以及我正知地进入，正知地出定，这禅定，这是观。
这禅定应当以五种方式了知：遍满喜，遍满乐，遍满心，遍满光明，审视相。其中，遍满喜，遍满乐，遍满心，这是止。遍满光明和审视相，这是观。

55. Dasa kasiṇāyatanāni pathavīkasiṇaṃ āpokasiṇaṃ tejokasiṇaṃ vāyokasiṇaṃ nīlakasiṇaṃ pītakasiṇaṃ lohitakasiṇaṃ odātakasiṇaṃ ākāsakasiṇaṃ viññāṇakasiṇaṃ. Tattha yañca pathavīkasiṇaṃ yañca āpokasiṇaṃ evaṃ sabbaṃ, yañca odātakasiṇaṃ. Imāni aṭṭha kasiṇāni samatho. Yañca ākāsakasiṇaṃ yañca viññāṇakasiṇaṃ, ayaṃ vipassanā. Evaṃ sabbo ariyo maggo yena yena ākārena vutto, tena tena samathavipassanena yojayitabbo. Te tīhi dhammehi saṅgahitā aniccatāya dukkhatāya anattatāya. So samathavipassanaṃ bhāvayamāno tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayati. Tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayanto tayo khandhe bhāvayati. Tayo khandhe bhāvayanto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayati.

Rāgacarito puggalo animittena vimokkhamukhena niyyāti [nīyāti (sī.)] adhicittasikkhāya sikkhanto lobhaṃ akusalamūlaṃ pajahanto sukhavedanīyaṃ phassaṃ anupagacchanto sukhaṃ vedanaṃ parijānanto rāgamalaṃ pavāhento rāgarajaṃ niddhunanto rāgavisaṃ vamento rāgaggiṃ nibbāpento rāgasallaṃ uppāṭento rāgajaṭaṃ vijaṭento. Dosacarito puggalo appaṇihitena vimokkhamukhena niyyāti adhisīlasikkhāya sikkhanto dosaṃ akusalamūlaṃ pajahanto dukkhavedanīyaṃ phassaṃ anupagacchanto dukkhavedanaṃ parijānanto dosamalaṃ pavāhento dosarajaṃ niddhunanto dosavisaṃ vamento dosaggiṃ nibbāpento dosasallaṃ uppāṭento dosajaṭaṃ vijaṭento. Mohacarito puggalo suññatavimokkhamukhena niyyāti adhipaññāsikkhāya sikkhanto mohaṃ akusalamūlaṃ pajahanto adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ anupagacchanto adukkhamasukhaṃ vedanaṃ parijānanto mohamalaṃ pavāhento moharajaṃ niddhunanto mohavisaṃ vamento mohaggiṃ nibbāpento mohasallaṃ uppāṭento mohajaṭaṃ vijaṭento.

Tattha suññatavimokkhamukhaṃ paññākkhandho, animittavimokkhamukhaṃ samādhikkhandho, appaṇihitavimokkhamukhaṃ sīlakkhandho. So tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayanto tayo khandhe bhāvayati, tayo khandhe bhāvayanto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayati. Tattha yā ca sammāvācā yo ca sammākammanto yo ca sammāājīvo, ayaṃ sīlakkhandho, yo ca sammāvāyāmo yā ca sammāsati yo ca sammāsamādhi, ayaṃ samādhikkhandho, yā ca sammādiṭṭhi yo ca sammāsaṅkappo, ayaṃ paññākkhandho.

Tattha sīlakkhandho ca samādhikkhandho ca samatho, paññākkhandho vipassanā. Yo samathavipassanaṃ bhāveti, tassa dve bhavaṅgāni bhāvanaṃ gacchanti kāyo cittañca, bhavanirodhagāminī paṭipadā dve padāni sīlaṃ samādhi ca. So hoti bhikkhu bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño. Kāye bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṃ gacchanti sammākammanto sammāvāyāmo ca, sīle bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṃ gacchanti sammāvācā sammāājīvo ca, citte bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṃ gacchanti sammāsati sammāsamādhi ca, paññāya bhāviyamānāya dve dhammā bhāvanaṃ gacchanti sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo ca.


41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
55。十遍处：地遍处，水遍处，火遍处，风遍处，蓝遍处，黄遍处，红遍处，白遍处，空遍处，识遍处。其中，地遍处，水遍处，等等，一直到白遍处，这八种遍处是止。空遍处和识遍处，这是观。所有圣道，以任何方式说，都应当与止观相应。它们被三种法摄持：无常，苦，无我。修习止观的人，修习三种解脱门。修习三种解脱门的人，修习三种蕴。修习三种蕴的人，修习八圣道。
贪行者以无相解脱门出离，修习增上心学，舍弃贪这个不善根，不追随乐受的触，了知乐受，清除贪垢，洗净贪尘，吐出贪毒，熄灭贪火，拔除贪刺，解开贪结。
嗔行者以无愿解脱门出离，修习增上戒学，舍弃嗔这个不善根，不追随苦受的触，了知苦受，清除嗔垢，洗净嗔尘，吐出嗔毒，熄灭嗔火，拔除嗔刺，解开嗔结。
痴行者以空解脱门出离，修习增上慧学，舍弃痴这个不善根，不追随不苦不乐受的触，了知不苦不乐受，清除痴垢，洗净痴尘，吐出痴毒，熄灭痴火，拔除痴刺，解开痴结。
其中，空解脱门是慧蕴，无相解脱门是定蕴，无愿解脱门是戒蕴。修习三种解脱门的人，修习三种蕴，修习三种蕴的人，修习八圣道。其中，正语，正业，正命，这是戒蕴，正精进，正念，正定，这是定蕴，正见，正思惟，这是慧蕴。
其中，戒蕴和定蕴是止，慧蕴是观。修习止观的人，修习两种构成要素，身和心，趣向灭尽的道路，两种构成，戒和定。这比丘是已修习身，已修习戒，已修习心，已修习慧。修习身时，两种法得到修习，正业和正精进，修习戒时，两种法得到修习，正语和正命，修习心时，两种法得到修习，正念和正定，修习慧时，两种法得到修习，正见和正思惟。


Tattha yo ca sammākammanto yo ca sammāvāyāmo siyā kāyiko siyā cetasiko, tattha yo kāyasaṅgaho, so kāye bhāvite bhāvanaṃ gacchati, yo cittasaṅgaho, so citte bhāvite bhāvanaṃ gacchati. So samathavipassanaṃ bhāvayanto pañcavidhaṃ adhigamaṃ gacchati [adhigacchati (sī.)] khippādhigamo ca hoti, vimuttādhigamo ca hoti, mahādhigamo ca hoti, vipulādhigamo ca hoti, anavasesādhigamo ca hoti. Tattha samathena khippādhigamo ca mahādhigamo ca vipulādhigamo ca hoti, vipassanāya vimuttādhigamo ca anavasesādhigamo ca hoti.

56. Tattha yo desayati, so dasabalasamannāgato satthā ovādena sāvake na visaṃvādayati. So tividhaṃ idaṃ karotha iminā upāyena karotha idaṃ vo kurumānānaṃ hitāya sukhāya bhavissati, so tathā ovadito tathānusiṭṭho tathākaronto tathāpaṭipajjanto taṃ bhūmiṃ na pāpuṇissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. So tathā ovadito tathānusiṭṭho sīlakkhandhaṃ aparipūrayanto taṃ bhūmiṃ anupāpuṇissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. So tathā ovadito tathānusiṭṭho sīlakkhandhaṃ paripūrayanto taṃ bhūmiṃ anupāpuṇissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

Sammāsambuddhassa te sato ime dhammā anabhisambuddhāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Sabbāsavaparikkhīṇassa te sato ime āsavā aparikkhīṇāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yassa te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Sāvako kho pana te dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī so pubbena aparaṃ uḷāraṃ visesādhigamaṃ na sacchikarissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Ye kho pana dhammā antarāyikā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ye kho pana dhammā aniyyānikā, te niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ye kho pana dhammā niyyānikā, te niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti ṭhānametaṃ vijjati. Sāvako kho pana te saupādiseso anupādisesaṃ nibbānadhātuṃ anupāpuṇissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Diṭṭhisampanno mātaraṃ jīvitā voropeyya hatthehi vā pādehi vā suhataṃ kareyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puthujjano mātaraṃ jīvitā voropeyya hatthehi vā pādehi vā suhataṃ kareyyāti ṭhānametaṃ vijjati. Evaṃ pitaraṃ, arahantaṃ, bhikkhuṃ. Diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṃ bhindeyya saṅghe vā saṅgharājiṃ janeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puthujjano saṅghaṃ bhindeyya saṅghe vā saṅgharājiṃ janeyyāti ṭhānametaṃ vijjati, diṭṭhisampanno tathāgatassa duṭṭhacitto lohitaṃ uppādeyya, parinibbutassa vā tathāgatassa duṭṭhacitto thūpaṃ bhindeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Puthujjano tathāgatassa duṭṭhacitto lohitaṃ uppādeyya, parinibbutassa vā tathāgatassa duṭṭhacitto thūpaṃ bhindeyyāti ṭhānametaṃ vijjati. Diṭṭhisampanno aññaṃ satthāraṃ apadiseyya api jīvitahetūti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puthujjano aññaṃ satthāraṃ apadiseyyāti ṭhānametaṃ vijjati. Diṭṭhisampanno ito bahiddhā aññaṃ dakkhiṇeyyaṃ pariyeseyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puthujjano ito bahiddhā aññaṃ dakkhiṇeyyaṃ pariyeseyyāti ṭhānametaṃ vijjati, diṭṭhisampanno kutūhalamaṅgalena suddhiṃ pacceyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Puthujjano kutūhalamaṅgalena suddhiṃ pacceyyāti ṭhānametaṃ vijjati.



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
其中，正业和正精进，可以是身的，也可以是心的，其中，身的执取，在修习身时得到修习，心的执取，在修习心时得到修习。修习止观的人，获得五种证得：速证得，解脱证得，大证得，广证得，无余证得。其中，以止获得速证得，大证得，广证得，以观获得解脱证得和无余证得。
56。其中，说法者，是具足十力的导师，以教导不会使弟子迷惑。他教导，“你们应当做这三件事，以这种方式做，这对你们的利益和安乐有益”，如此被教导，如此被教诫，如此做，如此修行，却不能到达那个境界，这种情况不存在。如此被教导，如此被教诫，没有圆满戒蕴，却不能到达那个境界，这种情况不存在。如此被教导，如此被教诫，圆满了戒蕴，却不能到达那个境界，这种情况是存在的。
“正等觉者没有觉悟这些法”，这种情况不存在。“所有漏已尽者，这些漏没有尽”，这种情况不存在。“为了他而说法，他却没有出离，趣向苦的灭尽”，这种情况不存在。“弟子遵循法，遵循戒，如法而行，他不能现证先前未曾现证的殊胜证得”，这种情况不存在。
“修习障碍的法，却不能成为障碍”，这种情况不存在。“不导致出离的法，却能导致出离，趣向苦的灭尽”，这种情况不存在。“导致出离的法，却不能导致出离，趣向苦的灭尽”，这种情况是存在的。“弟子是有余涅槃，却不能到达无余涅槃界”，这种情况不存在。
“具戒者会以手或脚伤害母亲的生命”，这种情况不存在。“凡夫会以手或脚伤害母亲的生命”，这种情况是存在的。同样地，父亲，阿罗汉，比丘。“具戒者会分裂僧团，或在僧团中制造分裂”，这种情况不存在。“凡夫会分裂僧团，或在僧团中制造分裂”，这种情况是存在的。“具戒者会对如来生起恶意，使如来出血，或对般涅槃的如来毁坏佛塔”，这种情况不存在。“凡夫会对如来生起恶意，使如来出血，或对般涅槃的如来毁坏佛塔”，这种情况是存在的。“具戒者会为了生命而诽谤其他导师”，这种情况不存在。“凡夫会诽谤其他导师”，这种情况是存在的。“具戒者会崇拜、供养其他外道”，这种情况不存在。“凡夫会崇拜、供养其他外道”，这种情况是存在的。“具戒者会以邪命清净”，这种情况不存在。“凡夫会以邪命清净”，这种情况是存在的。

57. Itthī rājā cakkavattī siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puriso rājā cakkavattī siyāti ṭhānametaṃ vijjati; itthī sakko devānamindo siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puriso sakko devānamindo siyāti ṭhānametaṃ vijjati; itthī māro pāpimā siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puriso māro pāpimā siyāti ṭhānametaṃ vijjati; itthī mahābrahmā siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puriso mahābrahmā siyāti ṭhānametaṃ vijjati; itthī tathāgato arahaṃ sammāsambuddho siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, puriso tathāgato arahaṃ sammāsambuddho siyāti ṭhānametaṃ vijjati.

Dve tathāgatā arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ ekissā lokadhātuyā uppajjeyyuṃ vā dhammaṃ vā deseyyunti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, ekova tathāgato arahaṃ sammāsambuddho ekissā lokadhātuyā uppajjissati vā dhammaṃ vā desessatīti ṭhānametaṃ vijjati.

Tiṇṇaṃ duccaritānaṃ iṭṭho kanto piyo manāpo vipāko bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, tiṇṇaṃ duccaritānaṃ aniṭṭho akanto appiyo amanāpo vipāko bhavissatīti ṭhānametaṃ vijjati . Tiṇṇaṃ sucaritānaṃ aniṭṭho akanto appiyo amanāpo vipāko bhavissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, tiṇṇaṃ sucaritānaṃ iṭṭho kanto piyo manāpo vipāko bhavissatīti ṭhānametaṃ vijjati.

Aññataro samaṇo vā brāhmaṇo vā kuhako lapako nemittako kuhanalapananemittakattaṃ pubbaṅgamaṃ katvā pañca nīvaraṇe appahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu anupaṭṭhitassati [anupaṭṭhitasati (sī.)] viharanto satta bojjhaṅge abhāvayitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati, aññataro samaṇo vā brāhmaṇo vā sabbadosāpagato pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu upaṭṭhitassati viharanto satta bojjhaṅge bhāvayitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhissatīti ṭhānametaṃ vijjati. Yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso idaṃ vuccati ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ paṭhamaṃ tathāgatabalaṃ.

Iti ṭhānāṭṭhānagatā sabbe khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā keci saggūpagā keci apāyūpagā keci nibbānūpagā, evaṃ bhagavā āha –

58.

Sabbe sattā [passa saṃ. ni. 

41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
57。“女人是转轮王”，这种情况不存在。“男人是转轮王”，这种情况是存在的。“女人是帝释天”，这种情况不存在。“男人是帝释天”，这种情况是存在的。“女人是魔王波旬”，这种情况不存在。“男人是魔王波旬”，这种情况是存在的。“女人是大梵天”，这种情况不存在。“男人是大梵天”，这种情况是存在的。“女人是如来、阿罗汉、正等觉者”，这种情况不存在。“男人是如来、阿罗汉、正等觉者”，这种情况是存在的。
“两位如来、阿罗汉、正等觉者在一个世界中出现或说法”，这种情况不存在。“只有一位如来、阿罗汉、正等觉者在一个世界中出现或说法”，这种情况是存在的。
“三种恶行会有可爱、可意、悦意、合意的果报”，这种情况不存在。“三种恶行会有不可爱、不可意、不悦意、不合意的果报”，这种情况是存在的。“三种善行会有不可爱、不可意、不悦意、不合意的果报”，这种情况不存在。“三种善行会有可爱、可意、悦意、合意的果报”，这种情况是存在的。
“某个沙门或婆罗门，是诈骗者，是饶舌者，是相士，以诈骗、饶舌、相术为先导，没有舍弃五盖，心的污秽，以慧的衰弱，在四念住中没有现前正念而住，修习七觉支，证得无上正等正觉”，这种情况不存在。“某个沙门或婆罗门，断除一切过失，舍弃五盖，心的污秽，以慧的衰弱，在四念住中现前正念而住，修习七觉支，证得无上正等正觉”，这种情况是存在的。这里所说的“以因、以处、以理而知的智”，这被称为处非处智，是如来的第一种力量。
所有与处非处相关的法都是灭尽法，衰老法，离贪法，寂灭法，有些趣向善趣，有些趣向恶趣，有些趣向涅槃，因此，佛陀说：
58。所有众生……（参见《相应部·尼柯耶》）

1.133] marissanti, maraṇantaṃ hi jīvitaṃ.

Yathākammaṃ gamissanti, puññapāpaphalūpagā;

Nirayaṃ pāpakammantā, puññakammā ca suggatiṃ;

Apare ca maggaṃ bhāvetvā, parinibbantināsavāti [parinibbanti anāsavāti (sī. ka.)].

Sabbesattāti ariyā ca anariyā ca sakkāyapariyāpannā ca sakkāyavītivattā ca. Marissantīti dvīhi maraṇehi dandhamaraṇena ca adandhamaraṇena ca, sakkāyapariyāpannānaṃ adandhamaraṇaṃ sakkāyavītivattānaṃ dandhamaraṇaṃ. Maraṇantaṃ hi jīvitanti khayā āyussa indriyānaṃ uparodhā jīvitapariyanto maraṇapariyanto. Yathākammaṃ gamissantīti kammassakatā. Puññapāpaphalūpagāti kammānaṃ phaladassāvitā ca avippavāso ca.

Nirayaṃ pāpakammantāti apuññasaṅkhārā. Puññakammā ca suggatinti puññasaṅkhārā sugatiṃ gamissanti. Apare ca maggaṃ bhāvetvā, parinibbantināsavāti sabbasaṅkhārānaṃ samatikkamanaṃ. Tenāha bhagavā – ‘‘sabbe…pe… nāsavā’’ti.

‘‘Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṃ hi jīvitaṃ. Yathākammaṃ gamissanti, puññapāpaphalūpagā. Nirayaṃ pāpakammantā’’ti āgāḷhā ca nijjhāmā ca paṭipadā. ‘‘Apare ca maggaṃ bhāvetvā, parinibbantināsavā’’ti majjhimā paṭipadā. ‘‘Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṃ hi jīvitaṃ, yathākammaṃ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṃ pāpakammantā’’ti ayaṃ saṃkileso. Evaṃ saṃsāraṃ nibbattayati. ‘‘Sabbe sattā marissanti…pe… nirayaṃ pāpakammantā’’ti ime tayo vaṭṭā dukkhavaṭṭo kammavaṭṭo kilesavaṭṭo. ‘‘Apare ca maggaṃ bhāvetvā, parinibbantināsavā’’ti tiṇṇaṃ vaṭṭānaṃ vivaṭṭanā. ‘‘Sabbe sattā marissanti…pe… nirayaṃ pāpakammantā’’ti ādīnavo, ‘‘puññakammā ca suggati’’nti assādo, ‘‘apare ca maggaṃ bhāvetvā, parinibbantināsavā’’ti nissaraṇaṃ. ‘‘Sabbe sattā marissanti…pe… nirayaṃ pāpakammantā’’ti hetu ca phalañca, pañcakkhandhā phalaṃ, taṇhā hetu, ‘‘apare ca maggaṃ bhāvetvā, parinibbantināsavā’’ti maggo ca phalañca. ‘‘Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṃ hi jīvitaṃ. Yathākammaṃ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṃ pāpakammantā’’ti ayaṃ saṃkileso, so saṃkileso tividho taṇhāsaṃkileso diṭṭhisaṃkileso duccaritasaṃkilesoti.



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
1.133] 所有众生都会死去，因为生命以死亡为终结。
他们将随业受报，善恶之果各异；
造恶业的堕入地狱，行善业的则得善趣；
其余的则修习道路，而证得无漏涅槃。
所有众生，是指圣者和凡夫，是有身者和无身者。死去，是指两种死，横死和非横死，有身者的非横死，无身者的横死。因为生命以死亡为终结，是指命的灭尽，诸根的止息，生命的终结，死亡的终结。他们将随业受报，是指业的自性。善恶之果各异，是指业的果报确定和不空耗。
造恶业的堕入地狱，是指不善行。行善业的则得善趣，是指善行，将往生善趣。其余的则修习道路，而证得无漏涅槃，是指超越一切行。因此，佛陀说：“所有……无漏”。
“所有众生都会死去，因为生命以死亡为终结。他们将随业受报，善恶之果各异。造恶业的堕入地狱”，这是下劣和卑劣的道路。“其余的则修习道路，而证得无漏涅槃”，这是中等道路。“所有众生都会死去，因为生命以死亡为终结。他们将随业受报，善恶之果各异，造恶业的堕入地狱”，这是染污。如此导致轮回。“所有众生都会死去……造恶业的堕入地狱”，这三个循环是苦的循环，业的循环，染污的循环。“其余的则修习道路，而证得无漏涅槃”，这是三个循环的解脱。“所有众生都会死去……造恶业的堕入地狱”，这是过患，“行善业的则得善趣”，这是乐味，“其余的则修习道路，而证得无漏涅槃”，这是出离。“所有众生都会死去……造恶业的堕入地狱”，这是因和果，五蕴是果，贪是因，“其余的则修习道路，而证得无漏涅槃”，这是道和果。“所有众生都会死去，因为生命以死亡为终结。他们将随业受报，善恶之果各异。造恶业的堕入地狱”，这是染污，这染污有三种：贪的染污，见的染污，恶行的染污。

59. Tattha taṇhāsaṃkileso tīhi taṇhāhi niddisitabbo – kāmataṇhāya bhavataṇhāya vibhavataṇhāya. Yena yena vā pana vatthunā ajjhosito, tena teneva niddisitabbo, tassā vitthāro chattiṃsāya taṇhāya jāliniyā vicaritāni. Tattha diṭṭhisaṃkileso ucchedasassatena niddisitabbo, yena yena vā pana vatthunā diṭṭhivasena abhinivisati, ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti tena teneva niddisitabbo, tassā vitthāro dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Tattha duccaritasaṃkileso cetanā cetasikakammena niddisitabbo, tīhi duccaritehi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, tassā vitthāro dasa akusalakammapathā. Apare ca maggaṃ bhāvetvā, parinibbantināsavāti idaṃ vodānaṃ.

Tayidaṃ vodānaṃ tividhaṃ; taṇhāsaṃkileso samathena visujjhati, so samatho samādhikkhandho, diṭṭhisaṃkileso vipassanāya visujjhati, sā vipassanā paññākkhandho, duccaritasaṃkileso sucaritena visujjhati, taṃ sucaritaṃ sīlakkhandho.

‘‘Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṃ hi jīvitaṃ, yathākammaṃ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṃ pāpakammantā’’ti apuññappaṭipadā, ‘‘puññakammā ca suggati’’nti puññappaṭipadā, ‘‘apare ca maggaṃ bhāvetvā, parinibbantināsavā’’ti puññapāpasamatikkamappaṭipadā, tattha yā ca puññappaṭipadā yā ca apuññappaṭipadā, ayaṃ ekā paṭipadā sabbatthagāminī ekā apāyesu, ekā devesu, yā ca puññapāpasamatikkamā paṭipadā ayaṃ tattha tattha gāminī paṭipadā.

Tayo rāsī – micchattaniyato rāsi, sammattaniyato rāsi, aniyato rāsi, tattha yo ca micchattaniyato rāsi yo ca sammattaniyato rāsi ekā paṭipadā tattha tattha gāminī, tattha yo aniyato rāsi, ayaṃ sabbatthagāminī paṭipadā. Kena kāraṇena? Paccayaṃ labhanto niraye upapajjeyya, paccayaṃ labhanto tiracchānayonīsu upapajjeyya, paccayaṃ labhanto pettivisayesu upapajjeyya, paccayaṃ labhanto asuresu upapajjeyya, paccayaṃ labhanto devesu upapajjeyya, paccayaṃ labhanto manussesu upapajjeyya, paccayaṃ labhanto parinibbāyeyya, tasmāyaṃ sabbatthagāminī paṭipadā, yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṃ vuccati sabbatthagāminī paṭipadā ñāṇaṃ dutiyaṃ tathāgatabalaṃ.

Iti sabbatthagāminī paṭipadā anekadhātuloko, tattha tattha gāminī paṭipadā nānādhātuloko. Tattha katamo anekadhātuloko? Cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu, manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu, pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu, kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṃsādhātu, nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṃsādhātu, dukkhadhātu, domanassadhātu , avijjādhātu, sukhadhātu, somanassadhātu, upekkhādhātu, rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu, saṅkhāradhātu, nibbānadhātu, ayaṃ anekadhātuloko.

Tattha katamo nānādhātuloko? Aññā cakkhudhātu, aññā rūpadhātu, aññā cakkhuviññāṇadhātu. Evaṃ sabbā. Aññā nibbānadhātu. Yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṃ vuccati anekadhātu nānādhātu ñāṇaṃ tatiyaṃ tathāgatabalaṃ.



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
59。其中，贪的染污以三种贪说明：欲贪，有贪，无有贪。或者以任何执著的对象说明，它的详细解释是三十六种贪的罗网。其中，见的染污以断灭论和常见论说明，或者以任何执著的对象作为见解而住，“只有这是真的，其他都是假的”，以任何这样的方式说明，它的详细解释是六十二种邪见。其中，恶行的染污以思为心的业说明，以三种恶行，身恶行，语恶行，意恶行，它的详细解释是十种不善业道。“其余的则修习道路，而证得无漏涅槃”，这是欢喜偈。
这欢喜偈有三种：贪的染污以止清净，这止是定蕴，见的染污以观清净，这观是慧蕴，恶行的染污以善行清净，这善行是戒蕴。
“所有众生都会死去，因为生命以死亡为终结。他们将随业受报，善恶之果各异；造恶业的堕入地狱”，这是不善的道路，“行善业的则得善趣”，这是善的道路，“其余的则修习道路，而证得无漏涅槃”，这是超越善恶的道路。其中，善的道路和不善的道路，这是一条道路，遍一切处，一条在恶趣，一条在善趣，超越善恶的道路，这是遍一切处，趣向各处的道路。
三种类：决定恶趣的类，决定善趣的类，不定类的。其中，决定恶趣的类和决定善趣的类，是一条道路，趣向各处。其中，不定类，这是遍一切处，趣向各处的道路。什么原因？获得因缘而生于地狱，获得因缘而生于畜生道，获得因缘而生于饿鬼道，获得因缘而生于阿修罗道，获得因缘而生于天道，获得因缘而生于人道，获得因缘而般涅槃，因此，这是遍一切处，趣向各处的道路。这里所说的“以因、以处、以理而知的智”，这被称为遍一切处，趣向各处的道路的智，是如来的第二种力量。
遍一切处，趣向各处的道路是多界，趣向各处，趣向各处的道路是多界。其中，什么是多界？眼界，色界，眼识界，耳界，声界，耳识界，鼻界，香界，鼻识界，舌界，味界，舌识界，身界，触界，身识界，意界，法界，意识界，地界，水界，火界，风界，空界，识界，欲界，嗔界，害界，舍界，无嗔界，无害界，苦界，忧界，无明界，乐界，喜界，舍界，色界，无色界，灭界，行界，涅槃界，这是多界。
其中，什么是多界？眼界是一个，色界是另一个，眼识界是另一个，等等，一直到涅槃界是另一个。这里所说的“以因、以处、以理而知的智”，这被称为多界和多界的智，是如来的第三种力量。

60. Iti anekadhātu nānādhātukassa lokassa yaṃ yadeva dhātuṃ sattā adhimuccanti, taṃ tadeva adhiṭṭhahanti abhinivisanti, keci rūpādhimuttā, keci saddādhimuttā, keci gandhādhimuttā, keci rasādhimuttā, keci phoṭṭhabbādhimuttā, keci dhammādhimuttā, keci itthādhimuttā, keci purisādhimuttā, keci cāgādhimuttā, keci hīnādhimuttā , keci paṇītādhimuttā, keci devādhimuttā, keci manussādhimuttā, keci nibbānādhimuttā. Yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso, ayaṃ veneyyo, ayaṃ na veneyyo, ayaṃ saggagāmī, ayaṃ duggatigāmīti, idaṃ vuccati sattānaṃ nānādhimuttikatā ñāṇaṃ catutthaṃ tathāgatabalaṃ.

Iti te yathādhimuttā ca bhavanti, taṃ taṃ kammasamādānaṃ samādiyanti. Te chabbidhaṃ kammaṃ samādiyanti – keci lobhavasena, keci dosavasena, keci mohavasena, keci saddhāvasena, keci vīriyavasena, keci paññāvasena. Taṃ vibhajjamānaṃ duvidhaṃ – saṃsāragāmi ca nibbānagāmi ca.

Tattha yaṃ lobhavasena dosavasena mohavasena ca kammaṃ karoti, idaṃ kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ. Tattha yaṃ saddhāvasena kammaṃ karoti, idaṃ kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ. Tattha yaṃ lobhavasena dosavasena mohavasena saddhāvasena ca kammaṃ karoti, idaṃ kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ. Tattha yaṃ vīriyavasena paññāvasena ca kammaṃ karoti, idaṃ kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammuttamaṃ kammaseṭṭhaṃ kammakkhayāya saṃvattati.

Cattāri kammasamādānāni. Atthi kammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ, atthi kammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ, atthi kammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiṃ ca dukkhavipākaṃ, atthi kammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiṃ ca sukhavipākaṃ. Yaṃ evaṃ jātiyaṃ kammasamādānaṃ, iminā puggalena akusalakammasamādānaṃ upacitaṃ avipakkaṃ vipākāya paccupaṭṭhitaṃ na ca bhabbo abhinibbidhā gantunti taṃ bhagavā na ovadati. Yathā devadattaṃ kokālikaṃ sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ, ye vā panaññepi sattā micchattaniyatā imesañca puggalānaṃ upacitaṃ akusalaṃ na ca tāva pāripūriṃ gataṃ, purā pāripūriṃ gacchati. Purā phalaṃ nibbattayati, purā maggamāvārayati, purā veneyyattaṃ samatikkamatīti te bhagavā asamatte ovadati. Yathā puṇṇañca govatikaṃ acelañca kukkuravatikaṃ.

61. Imassa ca puggalassa akusalakammasamādānaṃ paripūramānaṃ maggaṃ āvārayissati purā pāripūriṃ gacchati, purā phalaṃ nibbattayati, purā maggamāvārayati, purā veneyyattaṃ samatikkamatīti taṃ bhagavā asamattaṃ ovadati. Yathā āyasmantaṃ aṅgulimālaṃ.

Sabbesaṃ mudumajjhādhimattatā. Tattha mudu āneñjābhisaṅkhārā majjhaṃ avasesakusalasaṅkhārā, adhimattaṃ akusalasaṅkhārā, yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ, idaṃ upapajjavedanīyaṃ, idaṃ aparāpariyavedanīyaṃ, idaṃ nirayavedanīyaṃ, idaṃ tiracchānavedanīyaṃ, idaṃ pettivisayavedanīyaṃ, idaṃ asuravedanīyaṃ, idaṃ devavedanīyaṃ, idaṃ manussavedanīyanti, idaṃ vuccati atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso vipākavemattatā ñāṇaṃ pañcamaṃ tathāgatabalaṃ.



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于(法轮)的转动制定。
(以下省略重复部分)
60。多界和多界的世间，众生执著于任何界，就住立于任何界，确信于任何界。有些执著于色，有些执著于声，有些执著于香，有些执著于味，有些执著于触，有些执著于法，有些执著于女，有些执著于男，有些执著于劣，有些执著于胜，有些执著于妙，有些执著于天，有些执著于人，有些执著于涅槃。这里所说的“以因、以处、以理而知的智”，这是可调伏的，这是不可调伏的，这是趣向善趣的，这是趣向恶趣的，这被称为众生的各种执著的智，是如来的第四种力量。
他们如此这般地执著，就造作如此这般的业。他们造作六种业：有些以贪，有些以嗔，有些以痴，有些以信，有些以精进，有些以慧。这分为两种：趣向轮回的，和趣向涅槃的。
其中，以贪、嗔、痴造作的业，这是黑业，有黑异熟。其中，以信造作的业，这是白业，有白异熟。其中，以贪、嗔、痴、信造作的业，这是黑白业，有黑白异熟。其中，以精进、慧造作的业，这是非黑非白业，有非黑非白异熟，是最高的业，是殊胜的业，趣向业的灭尽。
四种业的造作。有的业的造作是现法乐住，未来苦异熟，有的业的造作是现法苦住，未来乐异熟，有的业的造作是现法苦住，未来也是苦异熟，有的业的造作是现法乐住，未来也是乐异熟。对于这样种类的业的造作，这个人积聚了未成熟的不善业的造作，趋向异熟，但不能确定趣往何处，佛陀不会教导他。例如提婆达多，科卡里卡，苏那卡塔，离车族子，或者其他决定恶趣的众生，这些人的不善业的积聚还没有达到圆满，将先达到圆满，先产生果报，先障碍道，先超越可调伏性，佛陀不会教导这样的人。例如普那，牛医，阿阇罗，养狗者。
61。这个人的不善业的造作达到圆满，将障碍道，先达到圆满，先产生果报，先障碍道，先超越可调伏性，佛陀不会教导这样的人。例如尊者鸯掘魔罗。
一切都是下、中、上。其中，下是指贪行，中是指其余的善行，上是指不善行。这里所说的“以因、以处、以理而知的智”，这是现法受报，这是生有受报，这是后后有受报，这是地狱受报，这是畜生受报，这是饿鬼受报，这是阿修罗受报，这是天受报，这是人受报，这被称为过去、未来、现在的业的造作，“以因、以处、以理而知的智”，了知异熟，是如来的第五种力量。

62. Iti tathā samādinnānaṃ kammānaṃ samādinnānaṃ jhānānaṃ vimokkhānaṃ samādhīnaṃ samāpattīnaṃ ayaṃ saṃkileso, idaṃ vodānaṃ, idaṃ vuṭṭhānaṃ, evaṃ saṃkilissati, evaṃ vodāyati, evaṃ vuṭṭhahatīti ñāṇaṃ anāvaraṇaṃ.

Tattha kati jhānāni? Cattāri jhānāni. Kati vimokkhā? Ekādasa ca aṭṭha ca satta ca tayo ca dve ca. Kati samādhī? Tayo samādhī – savitakko savicāro samādhi, avitakko vicāramatto samādhi, avitakko avicāro samādhi. Kati samāpattiyo? Pañca samāpattiyo – saññāsamāpatti asaññāsamāpatti nevasaññānāsaññāsamāpatti vibhūtasaññāsamāpatti [vibhūtasamāpatti (sī. ka.)] nirodhasamāpatti.

Tattha katamo saṃkileso? Paṭhamajjhānassa kāmarāgabyāpādā saṃkileso. Ye ca kukkuṭajhāyī dve paṭhamakā yo vā pana koci hānabhāgiyo samādhi, ayaṃ saṃkileso. Tattha katamaṃ vodānaṃ, nīvaraṇapārisuddhi, paṭhamassa jhānassa ye ca kukkuṭajhāyī dve pacchimakā yo vā pana koci visesabhāgiyo samādhi, idaṃ vodānaṃ. Tattha katamaṃ vuṭṭhānaṃ? Yaṃ samāpattivuṭṭhānakosallaṃ, idaṃ vuṭṭhānaṃ. Yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṃ vuccati sabbesaṃ jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesavodānavuṭṭhānañāṇaṃ chaṭṭhaṃ tathāgatabalaṃ.



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
62。如此这般造作的业，如此这般造作的禅定，解脱，等持，三摩地，这是染污，这是欢喜，这是出离，如此这般染污，如此这般欢喜，如此这般出离的智是没有障碍的。
其中，有多少种禅定？四种禅定。有多少种解脱？十一种，八种，七种，三种，两种。有多少种等持？三种等持：有寻有伺等持，无寻唯伺等持，无寻无伺等持。有多少种三摩地？五种三摩地：想受灭三摩地，非想非非想处三摩地，遍净三摩地，无所有处三摩地，灭尽定。
其中，什么是染污？初禅的贪欲和嗔恚是染污。下劣的等至和任何有缺陷的等持，这是染污。其中，什么是欢喜？去除五盖，初禅，殊胜的等至和任何殊胜的等持，这是欢喜。其中，什么是出离？从三摩地出定的善巧，这是出离。这里所说的“以因、以处、以理而知的智”，这被称为一切禅定、解脱、等持、三摩地的染污、欢喜、出离的智，是如来的第六种力量。

63. Iti tasseva samādhissa tayo dhammā parivārā indriyāni balāni vīriyamiti, tāniyeva indriyāni vīriyavasena balāni bhavanti, ādhipateyyaṭṭhena indriyāni, akampiyaṭṭhena balāni, iti tesaṃ mudumajjhādhimattatā ayaṃ mudindriyo ayaṃ majjhindriyo ayaṃ tikkhindriyoti. Tattha bhagavā tikkhindriyaṃ saṃkhittena ovādena ovadati, majjhindriyaṃ bhagavā saṃkhittavitthārena ovadati, mudindriyaṃ bhagavā vitthārena ovadati. Tattha bhagavā tikkhindriyassa mudukaṃ dhammadesanaṃ upadisati, majjhindriyassa bhagavā mudutikkhadhammadesanaṃ upadisati, mudindriyassa bhagavā tikkhaṃ dhammadesanaṃ upadisati. Tattha bhagavā tikkhindriyassa samathaṃ upadisati, majjhindriyassa bhagavā samathavipassanaṃ upadisati, mudindriyassa bhagavā vipassanaṃ upadisati. Tattha bhagavā tikkhindriyassa nissaraṇaṃ upadisati, majjhindriyassa bhagavā ādīnavañca nissaraṇañca upadisati, mudindriyassa bhagavā assādañca ādīnavañca nissaraṇañca upadisati. Tattha bhagavā tikkhindriyassa adhipaññāsikkhāya paññāpayati, majjhindriyassa bhagavā adhicittasikkhāya paññāpayati, mudindriyassa bhagavā adhisīlasikkhāya paññāpayati.

Yaṃ ettha ñāṇaṃ hetuso ṭhānaso anodhiso ayaṃ imaṃ bhūmiṃ bhāvanañca gato, imāya velāya imāya anusāsaniyā evaṃ dhātuko cāyaṃ ayaṃ cassa āsayo ayañca anusayo iti, idaṃ vuccati parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattavemattatā ñāṇaṃ sattamaṃ tathāgatabalaṃ.

Iti tattha yaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathidaṃ, ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekānipi jātisatāni anekānipi jātisahassāni anekānipi jātisatasahassāni anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe. Amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti, iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
63。对于这同样的等持，有三种法：守护，根，力，精进，这些根以精进成为力，以自在成为根，以不动成为力。这些有下、中、上，这是下根，这是中根，这是上根。其中，佛陀对上根者以简略的教导教导，对中根者以简略和详细的教导教导，对下根者以详细的教导教导。其中，佛陀对上根者教导柔和的法，对中根者教导柔和与尖锐的法，对下根者教导尖锐的法。其中，佛陀对上根者教导止，对中根者教导止观，对下根者教导观。其中，佛陀对上根者教导出离，对中根者教导过患和出离，对下根者教导乐味、过患和出离。其中，佛陀令上根者修习增上慧学，令中根者修习增上心学，令下根者修习增上戒学。
这里所说的“以因、以处、以理而知的智”，这是已到达这个境界，修习这个，在这个时间，以这个教诫，如此界，这是他的希求，这是他的烦恼，这被称为其他众生、其他人根的智，是如来的第七种力量。
其中，忆念各种宿住。例如，一生，二生，三生，四生，五生，十生，二十生，三十生，四十四生，五十生，一百生，一千生，一百千生，许多百生，许多千生，许多十万生，许多成劫，许多坏劫，许多成坏劫，我在彼处，名如此，姓如此，种族如此，肤色如此，食物如此，感受如此这般的苦乐，寿命如此，从彼处死后，生于此处。我在彼处，名如此，姓如此，种族如此，肤色如此，食物如此，感受如此这般的苦乐，寿命如此，从彼处死后，生于此处，如此这般地以有形、有相地忆念各种宿住。

64. Tattha saggūpagesu ca sattesu manussūpagesu ca sattesu apāyūpagesu ca sattesu imassa puggalassa lobhādayo ussannā alobhādayo mandā, imassa puggalassa alobhādayo ussannā lobhādayo mandā, ye vā pana ussannā ye vā pana mandā imassa puggalassa imāni indriyāni upacitāni imassa puggalassa imāni indriyāni anupacitāni amukāya vā kappakoṭiyaṃ kappasatasahasse vā kappasahasse vā kappasate vā kappe vā antarakappe vā upaḍḍhakappe vā saṃvacchare vā upaḍḍhasaṃvacchare vā māse vā pakkhe vā divase vā muhutte vā iminā pamādena vā pasādena vāti. Taṃ taṃ bhavaṃ bhagavā anussaranto asesaṃ jānāti, tattha yaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā, tattha saggūpagesu ca sattesu manussūpagesu ca sattesu apāyūpagesu ca sattesu iminā puggalena evarūpaṃ kammaṃ amukāya kappakoṭiyaṃ upacitaṃ kappasatasahasse vā kappasahasse vā kappasate vā kappe vā antarakappe vā upaḍḍhakappe vā saṃvacchare vā upaḍḍhasaṃvacchare vā māse vā pakkhe vā divase vā muhutte vā iminā pamādena vā pasādena vāti. Imāni bhagavato dve ñāṇāni – pubbenivāsānussatiñāṇañca dibbacakkhu ca aṭṭhamaṃ navamaṃ tathāgatabalaṃ.

Iti tattha yaṃ sabbaññutā pattā viditā sabbadhammā virajaṃ vītamalaṃ uppannaṃ sabbaññutañāṇaṃ nihato māro bodhimūle, idaṃ bhagavato dasamaṃ balaṃ sabbāsavaparikkhayaṃ ñāṇaṃ. Dasabalasamannāgatā hi buddhā bhagavantoti.

Niyutto vicayo hārasampāto.

3. Yuttihārasampāto

65.

Tattha katamo yuttihārasampāto?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro;

Sammādiṭṭhipurekkhāro, ñatvāna udayabbayaṃ;

Thinamiddhābhibhū bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe’’ti.

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti rakkhitacittassa sammāsaṅkappagocaro bhavissatīti yujjati, sammāsaṅkappagocaro sammādiṭṭhi bhavissatīti yujjati, sammādiṭṭhipurekkhāro viharanto udayabbayaṃ paṭivijjhissatīti yujjati, udayabbayaṃ paṭivijjhanto sabbā duggatiyo jahissatīti yujjati. Sabbā duggatiyo jahanto sabbāni duggativinipātabhayāni samatikkamissatīti yujjatīti.

Niyutto yuttihārasampāto.

4. Padaṭṭhānahārasampāto



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
64。趣向善趣的众生，趣向人趣的众生，趣向恶趣的众生，这个人的贪等增强，不贪等减弱，这个人的不贪等增强，贪等减弱，增强或者减弱的，这个人积聚了这些根，这个人没有积聚这些根，在某百千万劫或百千劫或千劫或百劫或一劫或中间劫或半劫或一年或半年或一月或半月或一日或一时，以这种放逸或精进。佛陀忆念那种种有，如实了知，其中，以清净的、超越凡人的天眼，看见众生死后投生，下劣的，殊胜的，美丽的，丑陋的，善趣的，恶趣的，随业受报的众生，了知这些众生，这些众生具足身恶行，语恶行，意恶行，诽谤圣者，邪见，造作邪见的业，他们身坏命终之后，投生于恶趣、恶道、苦处、地狱。
或者，这些众生具足身善行，语善行，意善行，不诽谤圣者，正见，造作正见的业，他们身坏命终之后，投生于善趣、天界。其中，趣向善趣的众生，趣向人趣的众生，趣向恶趣的众生，这个人造作了这样的业，在某百千万劫或百千劫或千劫或百劫或一劫或中间劫或半劫或一年或半年或一月或半月或一日或一时，以这种放逸或精进。佛陀的这两种智：宿住随念智和天眼，是第八和第九种如来之力。
其中，一切法以一切智智证知，清净的、无垢的、生起的一切智智，在菩提树下摧伏了魔王，这是佛陀的第十种力，断除一切烦恼的智。具足十力的佛陀，世尊。
决定的分别，哈拉三巴多。
理哈拉三巴多
65。
其中，什么是理哈拉三巴多？
“因此，守护心的人，正思惟为目标；
以正见为先导，了知生灭；
像草堆着火一样精进的比丘，舍弃一切恶趣。”
“因此，守护心的人，正思惟为目标”，守护心的人将以正思惟为目标，这是合理的。正思惟为目标，将成为正见，这是合理的。以正见为先导而住，将证知生灭，这是合理的。证知生灭，将舍弃一切恶趣，这是合理的。舍弃一切恶趣，将超越一切恶趣投生的怖畏，这是合理的。
决定的理哈拉三巴多。
立足哈拉三巴多

66. Tattha katamo padaṭṭhāno hārasampāto?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. ‘‘Tasmā rakkhitacittassā’’ti tiṇṇaṃ sucaritānaṃ padaṭṭhānaṃ. ‘‘Sammāsaṅkappagocaro’’ti samathassa padaṭṭhānaṃ. ‘‘Sammādiṭṭhipurekkhāro’’ti vipassanāya padaṭṭhānaṃ. ‘‘Ñatvāna udayabbaya’’nti dassanabhūmiyā padaṭṭhānaṃ. ‘‘Thinamiddhābhibhū bhikkhū’’ti vīriyassa padaṭṭhānaṃ. ‘‘Sabbā duggatiyo jahe’’ti bhāvanāya padaṭṭhānaṃ.

Niyutto padaṭṭhāno hārasampāto.

5. Lakkhaṇahārasampāto

67. Tattha katamo lakkhaṇo hārasampāto?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. ‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti idaṃ satindriyaṃ, satindriye gahite gahitāni bhavanti pañcindriyāni. ‘‘Sammādiṭṭhipurekkhāro’’ti sammādiṭṭhiyā gahitāya gahito bhavati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Taṃ kissa hetu? Sammādiṭṭhito hi sammāsaṅkappo pabhavati, sammāsaṅkappato sammāvācā pabhavati, sammāvācāto sammākammanto pabhavati, sammākammantato sammāājīvo pabhavati, sammāājīvato sammāvāyāmo pabhavati, sammāvāyāmato sammāsati pabhavati, sammāsatito sammāsamādhi pabhavati, sammāsamādhito sammāvimutti pabhavati, sammāvimuttito sammāvimuttiñāṇadassanaṃ pabhavati.

Niyutto lakkhaṇo hārasampāto.

6. Catubyūhahārasampāto

68. Tattha katamo catubyūho hārasampāto.

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. ‘‘Tasmā rakkhitacittassā’’ti rakkhitaṃ paripālīyatīti esā nirutti. Idha bhagavato ko adhippāyo? Ye duggatīhi parimuccitukāmā bhavissanti, te dhammacārino bhavissantīti ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo. Kokāliko hi sāriputtamoggallānesu theresu cittaṃ padosayitvā mahāpadumaniraye upapanno. Bhagavā ca satiārakkhena cetasā samannāgato, suttamhi vuttaṃ ‘‘satiyā cittaṃ rakkhitabba’’nti.

Niyutto catubyūho hārasampāto.

7. Āvaṭṭahārasampāto

69. Tattha katamo āvaṭṭo hārasampāto?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. ‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti samatho [ayaṃ samatho (sī. ka.)]. ‘‘Sammādiṭṭhipurekkhāro’’ti vipassanā. ‘‘Ñatvāna udayabbaya’’nti dukkhapariññā. ‘‘Thinamiddhābhibhū bhikkhū’’ti samudayapahānaṃ. ‘‘Sabbā duggatiyo jahe’’ti nirodho [ayaṃ nirodho (sī. ka.)]. Imāni cattāri saccāni.

Niyutto āvaṭṭo hārasampāto.

8. Vibhattihārasampāto

70. Tattha katamo vibhattihārasampāto?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. Kusalapakkho kusalapakkhena niddisitabbo. Akusalapakkho akusalapakkhena niddisitabbo.

Niyutto vibhattihārasampāto.

9. Parivattanahārasampāto

71. Tattha katamo parivattano hārasampāto?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. Samathavipassanāya bhāvitāya nirodho phalaṃ, pariññātaṃ dukkhaṃ, samudayo pahīno, maggo bhāvito paṭipakkhena.

Niyutto parivattano hārasampāto.

10. Vevacanahārasampāto



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
66。其中，什么是立足哈拉三巴多？
“因此，守护心的人，正思惟为目标”这偈颂。“因此，守护心的人”，是三种善行的立足。“正思惟为目标”，是止的立足。“以正见为先导”，是观的立足。“了知生灭”，是见道位的立足。“像草堆着火一样精进的比丘”，是精进的立足。“舍弃一切恶趣”，是修行的立足。
决定的立足哈拉三巴多。
相哈拉三巴多
67。其中，什么是相哈拉三巴多？
“因此，守护心的人，正思惟为目标”这偈颂。“因此，守护心的人，正思惟为目标”，这是六根，抓住六根，就抓住了五根。“以正见为先导”，抓住正见，就抓住了圣者八支道。什么原因？因为正见，所以产生正思惟，因为正思惟，所以产生正语，因为正语，所以产生正业，因为正业，所以产生正命，因为正命，所以产生正精进，因为正精进，所以产生正念，因为正念，所以产生正定，因为正定，所以产生正解脱，因为正解脱，所以产生正解脱智见。
决定的相哈拉三巴多。
四句哈拉三巴多
68。其中，什么是四句哈拉三巴多？
“因此，守护心的人，正思惟为目标”这偈颂。“因此，守护心的人”，守护，是防护，这是词源。这里，佛陀的用意是什么？想要从恶趣解脱的人，将成为修行正法的人，这是这里佛陀的用意。科卡里卡对舍利弗和目犍连两位长老生起嗔心，堕入了无间地狱。佛陀具足守护念的意识，经典中说：“应当以念守护心”。
决定的四句哈拉三巴多。
轮转哈拉三巴多
69。其中，什么是轮转哈拉三巴多？
“因此，守护心的人，正思惟为目标”这偈颂。“因此，守护心的人，正思惟为目标”，这是止。“以正见为先导”，是观。“了知生灭”，是苦的遍知。“像草堆着火一样精进的比丘”，是集的断除。“舍弃一切恶趣”，是灭。这是四圣谛。
决定的轮转哈拉三巴多。
分别哈拉三巴多
70。其中，什么是分别哈拉三巴多？
“因此，守护心的人，正思惟为目标”这偈颂。善的方面以善的方面说明。不善的方面以不善的方面说明。
决定的分别哈拉三巴多。
转变哈拉三巴多
71。其中，什么是转变哈拉三巴多？
“因此，守护心的人，正思惟为目标”这偈颂。修习止观，灭是果，苦已遍知，集已断除，以相反方面修习道。
决定的转变哈拉三巴多。
解说哈拉三巴多

72. Tattha katamo vevacano hārasampāto?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. ‘‘Tasmā rakkhitacittassā’’ti cittaṃ mano viññāṇaṃ manindriyaṃ manāyatanaṃ vijānanā vijānitattaṃ, idaṃ vevacanaṃ. ‘‘Sammāsaṅkappagocaro’’ti nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo avihiṃsāsaṅkappo, idaṃ vevacanaṃ. ‘‘Sammādiṭṭhipurekkhāro’’ti sammādiṭṭhi nāma paññāsatthaṃ paññākhaggo paññāratanaṃ paññāpajjoto paññāpatodo paññāpāsādo, idaṃ vevacanaṃ.

Niyutto vevacano hārasampāto.

11. Paññattihārasampāto

73. Tattha katamo paññattihārasampāto?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. ‘‘Tasmā rakkhitacittassā’’ti padaṭṭhānapaññatti satiyā. ‘‘Sammāsaṅkappagocaro’’ti bhāvanāpaññatti samathassa. ‘‘Sammādiṭṭhipurekkhāro, ñatvāna udayabbaya’’nti dassanabhūmiyā nikkhepapaññatti. ‘‘Thinamiddhābhibhū bhikkhū’’ti samudayassa anavasesappahānapaññatti, ‘‘sabbā duggatiyo jahe’’ti bhāvanāpaññatti maggassa.

Niyutto paññattihārasampāto.

12. Otaraṇahārasampāto

74. Tattha katamo otaraṇo hārasampāto?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. ‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ . ‘‘Sammādiṭṭhipurekkhāro’’ti sammādiṭṭhiyā gahitāya gahitāni bhavanti pañcindriyāni, ayaṃ indriyehi otaraṇā.

Tāniyeva indriyāni vijjā, vijjuppādā avijjānirodho, avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, evaṃ sabbaṃ, ayaṃ paṭiccasamuppādena otaraṇā.

Tāniyeva pañcindriyāni tīhi khandhehi saṅgahitāni – sīlakkhandhena samādhikkhandhena paññākkhandhena. Ayaṃ khandhehi otaraṇā.

Tāni yeva pañcindriyāni saṅkhārapariyāpannāni. Ye saṅkhārā anāsavā no ca bhavaṅgā, te saṅkhārā dhammadhātusaṅgahitā, ayaṃ dhātūhi otaraṇā.

Sā dhammadhātu dhammāyatanapariyāpannā, yaṃ āyatanaṃ anāsavaṃ no ca bhavaṅgaṃ, ayaṃ āyatanehi otaraṇā.

Niyutto otaraṇo hārasampāto.

13. Sodhanahārasampāto

75. Tattha katamo sodhano hārasampāto?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. Yattha ārambho suddho, so pañho visajjito bhavati. Yattha pana ārambho na suddho, na tāva so pañho visajjito bhavati.

Niyutto sodhano hārasampāto.

14. Adhiṭṭhānahārasampāto



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
72。其中，什么是解说哈拉三巴多？
“因此，守护心的人，正思惟为目标”这偈颂。“因此，守护心的人”，心，意，识，意根，意处，以识而识知，这是解说。“正思惟为目标”，出离思惟，无嗔思惟，无害思惟，这是解说。“以正见为先导”，正见，即慧蕴，慧支，慧宝，慧灯，慧炬，慧喜，这是解说。
决定的解说哈拉三巴多。
73。其中，什么是教诫哈拉三巴多？
“因此，守护心的人，正思惟为目标”这偈颂。“因此，守护心的人”，以念立足的教诫。“正思惟为目标”，止的修行教诫。“以正见为先导，了知生灭”，见道位的安立教诫。“像草堆着火一样精进的比丘”，集的彻底断除的教诫。“舍弃一切恶趣”，道的修行教诫。
决定的教诫哈拉三巴多。
74。其中，什么是归结哈拉三巴多？
“因此，守护心的人，正思惟为目标”这偈颂。“因此，守护心的人，正思惟为目标”。“以正见为先导”，抓住正见，就抓住了五根，这是向根的归结。
这些根就是明，明生起，无明止息，无明止息，行止息，等等，一直到，这是向缘起的归结。
这五根，以三蕴摄取：戒蕴，定蕴，慧蕴，这是向蕴的归结。
这五根，为行所遍及。无漏行和非有分心，这些行摄取于法界，这是向界的归结。
这法界遍及于法处，无漏处和非有分心，这是向处的归结。
决定的归结哈拉三巴多。
75。其中，什么是净化哈拉三巴多？
“因此，守护心的人，正思惟为目标”这偈颂。发起清净的地方，问题就解决了。发起不清净的地方，问题还没有解决。
决定的净化哈拉三巴多。
基准哈拉三巴多

76. Tattha katamo adhiṭṭhāno hārasampāto?

Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaroti gāthā. Tasmā rakkhitacittassāti ekattatā. Cittaṃ mano viññāṇaṃ, ayaṃ vemattatā. Sammāsaṅkappagocaroti ekattatā. Nekkhammasaṅkappo abyāpādasaṅkappo avihiṃsāsaṅkappo ayaṃ vemattatā. Sammādiṭṭhipurekkhāroti ekattatā. Sammādiṭṭhi nāma yaṃ dukkhe ñāṇaṃ dukkhasamudaye ñāṇaṃ dukkhanirodhe ñāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ magge ñāṇaṃ hetumhi ñāṇaṃ hetusamuppannesu dhammesu ñāṇaṃ paccaye ñāṇaṃ paccayasamuppannesu dhammesu ñāṇaṃ, yaṃ tattha tattha yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ abhisamayo sampaṭivedho saccāgamanaṃ, ayaṃ vemattatā. Ñatvāna udayabbayanti ekattatā, udayena avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, evaṃ sabbaṃ samudayo bhavati. Vayena avijjānirodhā saṅkhāranirodho, evaṃ sabbaṃ nirodho hoti, ayaṃ vemattatā. Thinamiddhābhibhū bhikkhūti ekattatā, thinaṃ nāma yā cittassa akallatā akammaniyatā, middhaṃ nāma yaṃ kāyassa līnattaṃ, ayaṃ vemattatā. Sabbā duggatiyo jaheti ekattatā, devamanusse vā upanidhāya apāyā duggati, nibbānaṃ vā upanidhāya sabbā upapattiyo duggati, ayaṃ vemattatā.

Niyutto adhiṭṭhāno hārasampāto.

15. Parikkhārahārasampāto

77. Tattha katamo parikkhāro hārasampāto?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro’’ti gāthā. Ayaṃ samathavipassanāya parikkhāro.

Niyutto parikkhāro hārasampāto.

16. Samāropanahārasampāto



41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
76。其中，什么是基准哈拉三巴多？
“因此，守护心的人，正思惟为目标”这偈颂。“因此，守护心的人”，是同一性。心，意，识，这是多样性。“正思惟为目标”，是同一性。出离思惟，无嗔思惟，无害思惟，这是多样性。“以正见为先导”，是同一性。正见，即在苦上的智，在苦集上的智，在苦灭上的智，在通往苦灭的道路上的智，在道上的智，在因上的智，在因所生的法上的智，在缘上的智，在缘所生的法上的智，于此彼处如实知见，现观，证知，契入真理，这是多样性。“了知生灭”，是同一性，以生，以无明为缘，行，行缘识，等等，一切成为集。以灭，以无明灭，行灭，等等，一切成为灭，这是多样性。“像草堆着火一样精进的比丘”，是同一性，懈怠，即心的放逸、不调柔，昏沉，即身的沉没，这是多样性。“舍弃一切恶趣”，是同一性，以天、人来说，恶趣，苦道，以涅槃来说，一切投生都是苦道，这是多样性。
决定的基准哈拉三巴多。
77。其中，什么是装备哈拉三巴多？
“因此，守护心的人，正思惟为目标”这偈颂。这是止观的装备。
决定的装备哈拉三巴多。
安立哈拉三巴多

78. Tattha katamo samāropano hārasampāto?

‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro;

Sammādiṭṭhipurekkhāro, ñatvāna udayabbayaṃ;

Thinamiddhābhibhū bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe’’ti.

Tasmā rakkhitacittassāti tiṇṇaṃ sucaritānaṃ padaṭṭhānaṃ, citte rakkhite taṃ rakkhitaṃ bhavati kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ. Sammādiṭṭhipurekkhāroti sammādiṭṭhiyā bhāvitāya bhāvito bhavati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Kena kāraṇena? Sammādiṭṭhito hi sammāsaṅkappo pabhavati, sammāsaṅkappato sammāvācā pabhavati, sammāvācāto sammākammanto pabhavati, sammākammantato sammāājīvo pabhavati, sammāājīvato sammāvāyāmo pabhavati, sammāvāyāmato sammāsati pabhavati, sammāsatito sammāsamādhi pabhavati, sammāsamādhito sammāvimutti pabhavati, sammāvimuttito sammāvimuttiñāṇadassanaṃ pabhavati. Ayaṃ anupādiseso puggalo anupādisesā ca nibbānadhātu.

Niyutto samāropano hārasampāto.

Tenāha āyasmā mahākaccāyano –

‘‘Soḷasa hārā paṭhamaṃ, disalocanato disā viloketvā;

Saṅkhipiya aṅkusena hi, nayehi tīhi niddise sutta’’nti.

Niyutto hārasampāto.

41。比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是苦”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。比丘们，对于我来说，就“这是苦的生起”……比丘们，对于我来说，就“这是苦的止息”……比丘们，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就“这是通往苦的止息的道路”生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于圣谛的阐述制定，关于闻慧的安立制定，关于不再生智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
“比丘们，应当遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，应当断除这苦的集”……“比丘们，应当证得这苦的灭”……“比丘们，应当修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。
这是关于道的修习制定，关于思慧的安立制定，关于胜智的证得制定。
“比丘们，已遍知这苦”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。“比丘们，已断除这苦的集”……“比丘们，已证得这苦的灭”……“比丘们，已修习这通往苦的灭的道路”，对于我来说，以前在未曾听闻的法中，就生起了眼、生起了智、生起了慧、生起了明、生起了光。这是关于道的修习制定，关于修慧的安立制定，关于了知智的证得制定，关于（法轮）的转动制定。
(以下省略重复部分)
78。其中，什么是安立哈拉三巴多？
“因此，守护心的人，正思惟为目标；
以正见为先导，了知生灭；
像草堆着火一样精进的比丘，舍弃一切恶趣。”
“因此，守护心的人”，是三种善行的立足，心被守护，身业、语业、意业就被守护。“以正见为先导”，修习正见，就修习了圣者八支道。什么原因？因为正见，所以产生正思惟，因为正思惟，所以产生正语，因为正语，所以产生正业，因为正业，所以产生正命，因为正命，所以产生正精进，因为正精进，所以产生正念，因为正念，所以产生正定，因为正定，所以产生正解脱，因为正解脱，所以产生正解脱智见。这是无执取的人，和无执取的涅槃界。
决定的安立哈拉三巴多。
尊者摩诃迦旃延说：
“最初以十六哈拉，观察十方；
以扼要的钩锁，以三种教诫阐述经典。”
决定的哈拉三巴多。

